Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
17. septembris, 2014
Drukāt

Valsts pārvalde kā vienots darba devējs


Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Ministru kabinets atbalstījis jauno Valsts dienesta likumu, kas aizstās novecojušo Valsts civildienesta likumu. Tā autori sola, ka jaunais likums valsts dienestu padarīšot profesionālāku un politiski neitrālāku.

“Pašlaik situācija valsts pārvaldē ir nepārspīlēti kritiska – nesamērīgi augstā kadru mainība un labāko ekspertu aizplūšana no valsts pārvaldes turpinās. Atalgojums ir viens no svarīgākajiem risināmajiem jautājumiem krīzes novēršanai valsts pārvaldē, tomēr ne mazāk svarīga ir efektīva sistēma un vienlīdzīgi apstākļi, kādos strādāt,” skaidroja Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane.

Jaunais likumprojekts, kas vēl jāapstiprina Saeimai, paredz pilnveidot un noteikt vienotas valsts dienesta tiesiskās attiecības visiem valsts pārvaldē nodarbinātajiem, ieviešot principu – valsts pārvalde kā vienots darba devējs. Līdz ar to pārvaldes ie­stādes darba attiecības regulēs jaunais likums, nevis kā pašlaik divi dažādi – Valsts civildienesta likums un Darba likums.

Likums arī paredz rīkot atklātus pretendentu konkursus uz visiem amatiem, tostarp arī darbinieku. Šobrīd atklāti pretendentu konkursi tiek rīkoti tikai uz ierēdņu amatiem. Plānots pilnveidot motivācijas sistēmas un profesionālās pilnveides pasākumus. Piemēram, izveidot īpašas bezmaksas mācību programmas ierēdņiem. Paplašinātas iespējas veikt darbinieku un ierēdņu rotāciju, tostarp pārceļot cilvēkus uz amatiem pašvaldības ie­stādē vai komercsabiedrībā. Likumprojekta autori skaidro, ka šādas rotācijas mērķis ir paaugstināt ekspertu kompetenci un nezaudēt labākos ekspertus, ļaujot papildināt zināšanas citur. Mobilitātes iespējas plānotas arī pretējā virzienā, proti, uz noteiktu laiku ļaujot piesaistīt privātā sektora ekspertus konkrētu jautājumu izpētei valsts pārvaldē.

Līdz ar jauno likumu ir paredzēts arī ieviest mediācijas pakalpojumu dienesta attiecībās, piedāvājot iespēju pusēm rast mier­izlīgumu valsts dienesta strīdu jautājumos. Patlaban valsts civildienesta strīdus administratīvā procesa kārtībā ministriju un citu iestāžu ierēdņiem ir iespējams risināt tikai tiesas ceļā. Tomēr, ņemot vērā, ka tiesas procesi ir ilgstoši un strīdi parasti ir par iekšējiem jautājumiem, vēlamāk būtu ieviest mediācijas pakalpojumu. To nodrošinās sertificēti mediatori, kuru sniegtie pakalpojumi tiks iepirkti ārpakalpojumā.

Likumā paredzēts, ka turpmāk iestādes vadītāja darbības termiņš būs septiņi gadi, jo šāds laiks esot optimāls, lai iestādes vadītājs varētu pilnvērtīgi iepazīt iestādes līdzšinējo praksi, konstatēt, kādi ir veicamie uzlabojumi, un veikt reformas. Pēc termiņa beigām atbildīgais ministrs iestādes vadītāju varēs pārcelt citā amatā. Jaunajiem ierēdņiem, lai stiprinātu piederību valsts pārvaldei, būs jādod svinīgais solījums Ministru prezidentam.

Pēc Valsts kancelejas datiem, pērn valsts budžeta iestādēs kopumā bija nodarbināti 58 tūkstoši darbinieku (11 437 ierēdņi, 18 545 darbinieki, 12 961 amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, 4798 karavīri, 3968 pedagogi u. c.).

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+