×
Mobilā versija
Brīdinājums +29.9°C
Aleksis, Alekss, Aleksejs
Otrdiena, 17. jūlijs, 2018
12. februāris, 2018
Drukāt

Valsts pārvaldē strādājošiem – pat piecas dažādas piemaksas (3)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Līdzīgi kā daudzus iepriekšējos gadus arī pērn ministriju darbinieku algu lapiņas varēja rotāt pat piecas dažādas piemaksas. Daļa no piemaksām, prēmijām un naudas balvām tiek noteiktas, rūpīgi vērtējot darbinieku paveikto, tomēr primāri šādi algu pielikumi tiek izmantoti kā legāls veids konkurētspējīga atalgojuma izmaksai, svētdien vēstīja raidījums “LNT Ziņu TOP 10”.

To, ka piemaksas, kuras saņem ministriju valsts sekretāri, viņu vietnieki, departamentu un nodaļu vadītāju, viņu vietnieki, referenti, dažādi eksperti, speciālisti, juriskonsulti un pat auto šoferi, tiek maksātas darbinieku noturēšanai, raidījumam atzīst savulaik valsts pārvaldē strādājušie. Netieši to apliecina arī Valsts kanceleja, kas zemās algas valsts sektorā norāda kā kritisku problēmu. “Nav noslēpums, kāpēc varbūt dažreiz pārlieku tiek lietota mainīgā daļa, jo pamata alga nav konkurētspējīga ar privāto sektoru,” saka Valsts kancelejas direktora vietniece Baiba Medvecka.

Ministrijās ir darbinieki, kuri piemaksas nesaņem vai saņem nelielas, tomēr lielai daļai teju visu ministriju darbinieku šādas piemaksas pērn bijušas. To maksimālais apjoms var sasniegt 60% no pamatalgas, tajā skaitā visdāsnākā ir 40% piemaksa par ieguldījumu un darba kvalitāti, tomēr praksē vidējās piemaksas ir mazākas. 

Piemaksu, prēmiju un naudas balvu ziņā vienā no dāsnākajām ir Finanšu ministrija. Tā algas dažādos pielikumos pērn izmaksāja pusotru miljonu eiro, kas ir par pusmiljonu mazāk nekā iepriekšējā gadā. Lielākā daļa jeb 730 000 eiro izmaksāti 292 jeb 69% darbinieku par ieguldījumu un darba kvalitāti, tajā skaitā, saistībā ar darbu pie nodokļu reformas un valsts budžeta. 85% darbinieku tikuši pie vidēji 959 eiro lielām naudas balvām. Ja darba tirgū nebūtu tik sīva konkurence ar privāto sektoru, prēmijas varētu arī nemaksāt, tomēr tas jādara, jo darbinieki esot gatavi pāriet privātajā sektorā vien par 100 eiro lielāku bruto algu. “Mēs konkurējam ar finanšu sektoru. Privātajā sektorā, skaidrs, ka atalgojums arī zemākā profila vai līmeņa darbiniekiem ir augstāks nekā valsts pārvaldē. Mēs aizvien saskaramies, ka vidēji padsmit procenti ir kadru mainība Finanšu ministrijā,” saka ministrijas Komunikāciju departamenta direktors Aleksis Jarockis.

Labklājības ministrija pērn piemaksās, prēmijās izmaksāja 425 000 eiro. No tām vairums bijušas novērtēšanas prēmijas, bet 35 000 eiro izmaksāti naudas balvās atsevišķiem cilvēkiem par īpašu uzdevumu veikšanu un labi padarītu darbu. “Piemēram, pagājušā gadā piedalījāmies ANO Personu ar invaliditāti tiesību komitejā, kur aizstāvējām Latvijas ziņojumu gana sekmīgi. Šajā gadījumā tie cilvēki, kas bija iesaistīti un veltīja savu laiku gan darbā, gan ārpus darba, saņēma īpašās naudas balvas,” skaidro Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks. 

Lai gan Veselības ministrijas kopējais budžets, salīdzinot ar pārējām nozarēm, ir lielākais, tomēr atalgojuma budžets pašai ministrijai ir viens no pieticīgākajiem. Pērn piemaksām atvēlēti 224 000 eiro, lai pusei jeb 66 darbiniekiem izmaksātu piemaksas. Vidēji 500 eiro lielu prēmiju izmaksai 91 darbiniekam pērn novembrī tērēti 45 600 eiro. Algas pielikumi galvenokārt bijuši par darba izpildes kvalitāti, tomēr vērtējumā iespējama ar deva subjektīvisma, atzīst Veselības ministrijas valsts sekretārs. “Es domāju, ka jebkuram vadītājam ir saprotams, ka tas nav ar lineālu mērāma vienība centimetros vai milimetros,” saka Aivars Lapiņš.

No ministrijām, kas līdz sižeta tapšanai paspēja raidījumam sniegt vispārēju informāciju, prēmijas pērn nav maksājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). VARAM 79 darbinieki jeb ceturtā daļa tikusi pie naudas balvām. Tam iztērētie 85 500 eiro liecina, ka vidējā naudas balva bijusi 1082 eiro. Skaita ziņā visvairāk prēmijas saņēmuši Ārlietu ministrijā – 514 darbiniekiem piešķirtas vidēji 494 eiro lielas prēmijas, tam tērēti 254 000 eiro. Tikmēr 66 600 eiro atradušies, lai 68 darbiniekiem piešķirtu arī vidēji 980 eiro lielas naudas balvas. 

Tieslietu ministrija piemaksām, prēmijām un naudas balvām tērējusi 435 600 eiro. No tur strādājošiem aptuveni 240 darbiniekiem nepilni 66% darbinieku tikuši pie vidēji 952 eiro lielām prēmijām. Gada nogalē ar vidēji 427 eiro piemaksu par dažādiem sasniegumiem atalgoti 173 darbinieki.

Kultūras ministrijā, izvērtējot 141 darbinieka veikumu, prēmiju – vidēji 617 eiro – saņēmusi lielākā daļa jeb 111 strādājušie. Tam tērēti 68 000 eiro, bet vēl 58 000 eiro atrasti, lai 103 darbiniekiem piešķirtu vidēji 568 eiro lielas naudas balvas. Iekšlietu ministrijā aptuveni 140 darbinieki saņēmuši pamatā gan prēmijas, gan naudas balvas, daži pat divas. Satiksmes ministrijā nedaudz mazāk nekā 90 darbinieki saņēmuši prēmijas, no tām lielākās – 1698 eiro – piešķirtas valsts sekretāra vietniekiem. Tikmēr  Izglītības un zinātnes ministrija 2017.gada nogalē darbiniekiem naudas balvās izmaksāja 271 000 eiro.

Personāla atlases jomas eksperts norāda, ka nav nekā slikta tajā, ka valsts pārvalde ar piemaksām vai prēmijām cenšas motivēt un noturēt darbiniekus. Vienīgi jautājums, cik caurredzami tas notiek, jo algās tomēr tiek izmaksāta nodokļu maksātāju nauda. “Ja cilvēks aizvieto kādu vai strādā virsstundas, tad attiecīgi viss skaidrs. Cits jautājums par to, ka piemaksa saistīta ar sniegumu, ar darba kvalitāti. [Tad ir būtiski], kādi ir kritēriji, kā tiek apzīmēta, kas ir darba kvalitāte? Tas, ka atnācis laikā uz darbu un izdarīts tas, kas no viņa tiek prasīts amata aprakstā? [Paveiktas] pamata lietas vai izdarīts vairāk nekā tiek sagaidīts?” saka “CV-Online Latvia” vadītājs Aivis Brodiņš.

Valsts kancelejā, kas jau sākusi valsts pārvaldes reformu,  saprot, ka nepieciešams būtiski reformēt arī algu aprēķinus. Galvenā doma ir celt pamatalgas daļu un mazināt tās mainīgo daļu, kas tiktu saglabāta kā galvenais motivācijas rīks. Reformējot algu sistēmu, valsts pārvalde cītīgi vēro arī privātajā sektorā notiekošo. Personāla atlases kompānijā atzīst, ka arī privātajā sektorā ir atgriezusies tā dēvētā 13. alga, jo sevišķi vadītājiem vai augsta līmeņa speciālistiem, bet vidēji prēmijas veido līdz 30% no algas.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. “Nav noslēpums, kāpēc varbūt dažreiz pārlieku tiek lietota mainīgā daļa, jo pamata alga nav konkurētspējīga ar privāto sektoru,” saka Valsts kancelejas direktora vietniece Baiba Medvecka….”

    Cik ilgi valsts pārvalde kultivēs šos melus???? tad nosauciet konkrēti, par kādiem privātā sektora uzņēmumiem un atalgojumu ir runa, un NEMELOJIET, piesaucot kaut kādus vidējos rādītājus!!!!!

  2. Arī Veselības ministrijas ierēdņiem.Plus vēl dubulta atvaļinājuma apmaksa,apdrošināšana un sociālie pabalsti pēc darba koplīgumiem ar
    nozares arodbiedrību.Ierēdņiem,nevis slimnīcu ārstiem un medmāsām!

Draugiem Facebook Twitter Google+