Mobilā versija
+16.2°C
Cecīlija, Cilda
Piektdiena, 28. jūlijs, 2017
19. novembris, 2015
Drukāt

Kā izdodas nodrošināt kārtību pilsētās un novados?

Foto-LETAFoto-LETA

Pašvaldības dažādi risina jautājumus, kas saistās ar sabiedriskās kārtības uzturēšanu savā teritorijā. Ir novadi un pilsētas, kur darbojas pašvaldības policija, citās pašvaldībās – paļaujas uz Valsts policiju. Jautāju pašvaldību vadītājiem, kā sokas ar kārtības nodrošināšanu novados un pilsētās.

 

Leonīds Salcevičs, Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs: “Pirms divpadsmit gadiem pašvaldības policiju Jēkabpilī likvidējām, jo toreiz mums nepietika policistu un neapmierināja profesionālais līmenis. Tagad pilsētas dome atjaunojusi pašvaldības policiju, priekšnieka amats uzticēts atvaļinātajam Valsts policijas darbiniekam Indulim Surkulim, kam ir liela darba pieredze. Nākamā gada budžetā pašvaldības policijai plānojam paredzēt vismaz 80 000 eiro. Pārmaiņas bija vajadzīgas tāpēc, ka pēdējos gados Jēkabpilī ievērojami samazinājies Valsts policijas darbinieku skaits. Mums ilgu laiku ar Valsts policiju bija laba sadarbība, taču tagad, kad daudzās pilsētas vietās, īstenojot dažādus projektus, esam sakārtojuši infrastruktūru, Valsts policija vairs nespēj visu nosargāt. To izmanto vandaļi. Piemēram, nesen Kena parkā atklājām vislabāk iekārtoto bērnu rotaļu laukumu pilsētā un uzstādījām videonovērošanas kameru, lai nodrošinātos pret postītājiem. Bet kameru kāds nozaga. Pašvaldības policijai galvenais būs rūpes par pašvaldības saistošo noteikumu ievērošanu, sabiedriskās kārtības nodrošināšanā tā sadarbosies ar Valsts policiju. Esam pārliecināti, ka kārtība pilsētā uzlabosies.”

 

Aleksandrs Bartaševičs, Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs: “Mēs uzskatām, ka pašvaldības policijas uzturēšana izmaksā dārgi, tāpēc pagājušajā gadā pieņēmām lēmumu par tās likvidāciju. To naudu, ko ieekonomējam (mums bija jāalgo 28 kārtībnieki un inspektori plus telpu uzturēšana un transporta izmaksas), novirzām videonovērošanas attīstībai pilsētā un labākai sadarbībai ar Valsts policiju. Uzskatām, ka tā labāk tiksim galā ar vandaļiem, zagļiem un sabiedriskās kārtības traucētājiem. Protams, gribētos, lai Valsts policijas darbinieku skaits Rēzeknē būtu lielāks, tad sadarbība būtu vēl veiksmīgāka.”

 

Aivars Šilis, Aizputes novada domes priekšsēdētājs: “Mūsu novadā pašvaldības policija – astoņi darbinieki un priekšnieks – diennakts režīmā maiņās pilnvērtīgi nostrādājusi jau gadu. Novadā ir Aizputes pilsēta un pieci pagasti, ir policistu dežūras, ir izbraukumi pēc izsaukumiem, policisti seko pašvaldības saistošo noteikumu izpildei un sabiedriskās kārtības nodrošināšanai. Viens gads, protams, nav daudz, taču jau tagad varam sacīt – kopumā kārtība novadā ir jūtami uzlabojusies. Turklāt ir arī otrs liels ieguvums, jo pašvaldības policija ne tikai kontrolē un soda, bet arī audzina. Tā katru nedēļu kādā pagasta skolā notiek kāda lekcija un pārrunas par sabiedrisko kārtību. Ne vien bērni, bet arī pieaugušie vairāk ievēro noteikumus. Daudzi bija pieraduši novietot savu automašīnu zālienā vai zem zīmes, sākumā viņiem policijas iejaukšanās nepatika, taču tagad kārtību tomēr ievēro. Sakārtota vide ir labākais audzinātājs. Ja cīnās tikai ar sekām, nevar cerēt uz gaidīto.”

 

Jānis Pelsis, Iecavas novada domes priekšsēdētājs: “Mūsu novadā ir 9300 iedzīvotāju, tāpēc mēs esam ieinteresēti, lai atjaunotu Valsts policijas iecirkņa darbību. Ja nav regulāras policijas klātbūtnes, tas iedrošina likumpārkāpējus un noziedzības līmenis paaugstinās. Ar mūsu izveidoto sabiedriskās kārtības dienestu un uzstādītajām videonovērošanas kamerām ir par maz, lai veiksmīgi nodrošinātu kārtību. Par satraucošo stāvokli informējām gan Valsts policijas priekšnieku Intu Ķuzi, gan iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski, taču atbildes mūs neapmierināja. Bijām spiesti sūtīt vēstuli Valsts prezidentam. No Prezidenta kancelejas saņemtā atbilde ļauj cerēt uz pozitīvu rezultātu.”

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Ko spēlēs jaunā partija?

Pieci no “Vienotības” aizgājušie Saeimas deputāti iesaistīsies kustībā “Mēs par”. Lai gan tai savu atbalstu izteikuši vairāki cilvēki, kuri līdz šim nav darbojušies politikā, būtisku daļu veido arī “vecie vēži”. Tostarp divi bijušie ministri, kuri pazīstami arī kā profesionāli mūziķi – pianists Daniels Pavļuts (iepriekš Zatlera Reformu partijas biedrs) un klarnestists Ints Dālderis (iepriekš darbojies Tautas partijā un “Vienotībā”).

Vai gaidāmā alkohola cenu kāpuma dēļ samazināsiet tā patēriņu?
Inguna Ebela: pret neziņotājiem vajadzīgas paraugprāvas (17)Mazā Ivana nāve Dubeņu mežā liek uzdot daudzus “kāpēc”. Zēna vecākiem, kaimiņiem, institūcijām, kuru pienākums palīdzēt nemīlētiem un neaprūpētiem bērniem, garāmgājējiem, autobusa
Vai Austrālijas latvieši aizmirsti? (13)Latvijas sūtniecību Kanberā!
"Nauda iztērēta, rezultāta nav". Kā jūs iespaidojis ģimenes ārstu streiks? (9)Bitīte Baune, Limbažu novads: “Mana ģimenes ārste streiko, bet tas mani īpaši nav iespaidojis, jo visus pakalpojumus, kas šobrīd vajadzīgi, saņemu vai
Draugiem Facebook Twitter Google+