Mobilā versija
+2.3°C
Aldonis, Agija
Otrdiena, 28. marts, 2017
19. novembris, 2015
Drukāt

Kā izdodas nodrošināt kārtību pilsētās un novados?

Foto-LETAFoto-LETA

Pašvaldības dažādi risina jautājumus, kas saistās ar sabiedriskās kārtības uzturēšanu savā teritorijā. Ir novadi un pilsētas, kur darbojas pašvaldības policija, citās pašvaldībās – paļaujas uz Valsts policiju. Jautāju pašvaldību vadītājiem, kā sokas ar kārtības nodrošināšanu novados un pilsētās.

 

Leonīds Salcevičs, Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs: “Pirms divpadsmit gadiem pašvaldības policiju Jēkabpilī likvidējām, jo toreiz mums nepietika policistu un neapmierināja profesionālais līmenis. Tagad pilsētas dome atjaunojusi pašvaldības policiju, priekšnieka amats uzticēts atvaļinātajam Valsts policijas darbiniekam Indulim Surkulim, kam ir liela darba pieredze. Nākamā gada budžetā pašvaldības policijai plānojam paredzēt vismaz 80 000 eiro. Pārmaiņas bija vajadzīgas tāpēc, ka pēdējos gados Jēkabpilī ievērojami samazinājies Valsts policijas darbinieku skaits. Mums ilgu laiku ar Valsts policiju bija laba sadarbība, taču tagad, kad daudzās pilsētas vietās, īstenojot dažādus projektus, esam sakārtojuši infrastruktūru, Valsts policija vairs nespēj visu nosargāt. To izmanto vandaļi. Piemēram, nesen Kena parkā atklājām vislabāk iekārtoto bērnu rotaļu laukumu pilsētā un uzstādījām videonovērošanas kameru, lai nodrošinātos pret postītājiem. Bet kameru kāds nozaga. Pašvaldības policijai galvenais būs rūpes par pašvaldības saistošo noteikumu ievērošanu, sabiedriskās kārtības nodrošināšanā tā sadarbosies ar Valsts policiju. Esam pārliecināti, ka kārtība pilsētā uzlabosies.”

 

Aleksandrs Bartaševičs, Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs: “Mēs uzskatām, ka pašvaldības policijas uzturēšana izmaksā dārgi, tāpēc pagājušajā gadā pieņēmām lēmumu par tās likvidāciju. To naudu, ko ieekonomējam (mums bija jāalgo 28 kārtībnieki un inspektori plus telpu uzturēšana un transporta izmaksas), novirzām videonovērošanas attīstībai pilsētā un labākai sadarbībai ar Valsts policiju. Uzskatām, ka tā labāk tiksim galā ar vandaļiem, zagļiem un sabiedriskās kārtības traucētājiem. Protams, gribētos, lai Valsts policijas darbinieku skaits Rēzeknē būtu lielāks, tad sadarbība būtu vēl veiksmīgāka.”

 

Aivars Šilis, Aizputes novada domes priekšsēdētājs: “Mūsu novadā pašvaldības policija – astoņi darbinieki un priekšnieks – diennakts režīmā maiņās pilnvērtīgi nostrādājusi jau gadu. Novadā ir Aizputes pilsēta un pieci pagasti, ir policistu dežūras, ir izbraukumi pēc izsaukumiem, policisti seko pašvaldības saistošo noteikumu izpildei un sabiedriskās kārtības nodrošināšanai. Viens gads, protams, nav daudz, taču jau tagad varam sacīt – kopumā kārtība novadā ir jūtami uzlabojusies. Turklāt ir arī otrs liels ieguvums, jo pašvaldības policija ne tikai kontrolē un soda, bet arī audzina. Tā katru nedēļu kādā pagasta skolā notiek kāda lekcija un pārrunas par sabiedrisko kārtību. Ne vien bērni, bet arī pieaugušie vairāk ievēro noteikumus. Daudzi bija pieraduši novietot savu automašīnu zālienā vai zem zīmes, sākumā viņiem policijas iejaukšanās nepatika, taču tagad kārtību tomēr ievēro. Sakārtota vide ir labākais audzinātājs. Ja cīnās tikai ar sekām, nevar cerēt uz gaidīto.”

 

Jānis Pelsis, Iecavas novada domes priekšsēdētājs: “Mūsu novadā ir 9300 iedzīvotāju, tāpēc mēs esam ieinteresēti, lai atjaunotu Valsts policijas iecirkņa darbību. Ja nav regulāras policijas klātbūtnes, tas iedrošina likumpārkāpējus un noziedzības līmenis paaugstinās. Ar mūsu izveidoto sabiedriskās kārtības dienestu un uzstādītajām videonovērošanas kamerām ir par maz, lai veiksmīgi nodrošinātu kārtību. Par satraucošo stāvokli informējām gan Valsts policijas priekšnieku Intu Ķuzi, gan iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski, taču atbildes mūs neapmierināja. Bijām spiesti sūtīt vēstuli Valsts prezidentam. No Prezidenta kancelejas saņemtā atbilde ļauj cerēt uz pozitīvu rezultātu.”

Pievienot komentāru

Ejiet iekšā 20. gadsimtā… (3)Bija vīri, kas sociālistiskajā saimniekošanas modelī dabūja gatavu neiespējamo
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Latviski jārunā un jādzied

Saeima atbalstījusi ierosinājumu likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” noteikt, ka lauksaimniecības zemi Latvijā varēs iegādāties tikai cilvēki ar latviešu valodas zināšanām. Deputātu atbalstītais priekšlikums paredz fiziskām un juridiskām personām nosacījumu prast latviešu valodu vismaz A līmeņa 1. pakāpē, ja persona vēlas iegādāties zemi Latvijā.

Vai piedalīsieties pašvaldību vēlēšanās?
Atis Klimovičs: Ne viss tika pateikts 16. martā (88)Pietrūka Latvijas valdības oficiāla paziņojuma par Otrā pasaules kara izraisītājiem.
Draugiem Facebook Twitter Google+