Valsts prezidents Andris Bērziņš saka svētku uzrunu pie Brīvības pieminekļa Latvijas proklamēšanas 95.gadadienā.
Valsts prezidents Andris Bērziņš saka svētku uzrunu pie Brīvības pieminekļa Latvijas proklamēšanas 95.gadadienā.
LETA

Valsts prezidents aicina necelt sētu ap Latviju ne darbos, ne domās 13

Valsts prezidents Andris Bērziņš svētku uzrunā pie Brīvības pieminekļa aicināja būt atvērtiem un nenorobežoties no pārējās pasaules, norādot, ka sadarbojoties, nevis konkurējot Baltijas valstīm ir iespēja gūt panākumus.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
Lasīt citas ziņas

“Lai gan latvietis ir viensētnieks, es aicinu necelt sētu ap Latviju ne darbos, ne domās, jo tā būs tikai šķietama aizsardzība. Tā mēs nekļūsim ne stiprāki, ne gudrāki, ne turīgāki, jo mūsdienās norobežošanās nav īstais virzītājspēks,” sacīja Bērziņš, piebilstot, ka tikai prasme apgūt labāko, ko pasaule ir radījusi, “padarīs mūs īsteni stiprus un neatkarīgus, gudrus un tālredzīgus, kas saudzē savējo un prot pieņemt citādo”.

Valsts prezidents norādīja, ka dzīvosim tādā pasaulē, kādus mērķus izvirzīsim. Tāpēc nevajag baidīties no augstiem, pat šķietami nesasniedzamiem mērķiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Latvijas patrioti nenobijās pirms 95 gadiem, un mēs ieguvām savu valsti. Mēs nenobijāmies pirms 25 gadiem un atguvām Latvijas neatkarību. Un tāpēc šis ir īstais brīdis, lai strādātu pie Baltijas valstu ciešākas sadarbības un kopīgas nākotnes. Tikai sadarbojoties, nevis konkurējot, Latvijai, Lietuvai un Igaunijai kā vienota reģiona valstīm ir iespēja kļūt par pasaules līmeņa spēlētāju. Pats liktenis Latvijai ir vēlējis būt vidū, uzliekot mums pienākumu veicināt šo tuvināšanos un kopīgā meklējumus,” sacīja Bērziņš.

Viņš uzsvēra, ka Latvijas 95.gadskārtas svētkos cilvēki apliecina cieņu un mīlestību savai zemei un šī ir īstā reize un vieta, kur uzdot sev jautājumu, kādēļ nerimst mēģinājumi mūs šķelt un pretnostatīt vienam pret otru. “Domāsim par to, jo mums vairs nav ļauts kļūdīties. Vai Latvijas vēsturē nav mazums skarbu mācību par laikiem, kad brālis karoja pret brāli, kad aiz cēliem saukļiem slēpās zemiski un ciniski mērķi? Mēs nedrīkstam pieļaut, ka sliktākais vēsturē atkārtojas, tāpēc vēl un vēlreiz ir vērts atgādināt, ka viss ir mūsu pašu rokā,” norādīja prezidents.

Kā uzskata Bērziņš, būtiskākie un sarežģītākie jautājumi ir kā neizzust atvērtajā un mainīgajā pasaulē un kā saglabāt latvisko identitāti un tautas gara spēku. “Atbilde ir – apzinīgs darbs, kultūra un izglītība – pasaules līmeņa izglītība, kas atver visas durvis un nostiprina Latvijas pamatus. Mums jāprot atrast un apgūt vislabākās zināšanas, lai no pasaules zinību metropolēm atgrieztos izglītoti un pašapzinīgi cilvēki, kas mācīs tās Latvijā, gluži kā jaunlatvieši 19. gadsimta nogalē, kuri mācīja veidot savu valsti, cienīt un godāt tās kultūru un valodu,” sacīja Valsts prezidents.

Runas noslēgumā Bērziņš sveica Latvijas valsts 95.dzimšanas dienā. “Būsim gudri un arī dzīves gudri. Mācīsimies paši un skolosim savus bērnus. Visi, kam šī zeme dārga un svēta, iesaistīsimies Latvijas nākotnes veidošanā, liekot kopā savas zināšanas, prasmes un pieredzi! Lai mums kopīgi izdodas līdz Latvijas simtgadei padarīt tik daudz, ka varam teikt: mēs dzīvojam labāk, un to visu esam panākuši ar savu darbu,” sacīja Bērziņš.