Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
13. marts, 2013
Drukāt

Valsts prezidents ar Jaunzemi-Grendi pārrunā gatavošanos dziesmu un deju svētkiem

foto - Letafoto - Leta

Valsts prezidents Andris Bērziņš trešdien ar kultūras ministri Žanetu Jaunzemi-Grendi pārrunāja gatavošanos šovasar gaidāmajiem dziesmu un deju svētkiem, kā arī Latvijas 100. dibināšanas gadadienai veltīto pasākumu ieceres, pavēstīja prezidenta Preses dienests.

Kultūras ministre informēja, ka šogad dziesmu un deju svētkos ministrija iecerējusi vairākus jaunumus – svētki būs ļoti plaši skatāmi internetā, pilsētā tiks izvietoti vairāki lielformāta ekrāni, kas ļaus pilsētniekiem un viesiem sekot svētku norisei, kā arī, lai sniegtu tūristiem alternatīvu iespēju noslēguma koncerta apmeklējumam, svētku gājiena laikā tiks izvietotas tribīnes, no kurām būs iespējams skatīt gājienu.

Jaunzeme-Grende arī uzsvēra, ka ir sagatavots viss, lai svētki noritētu veiksmīgi. Tajos plāno piedalīties 40 tūkstoši dalībnieku, tostarp 56 latviešu diasporas kolektīvi no visas pasaules, kā arī 100 mazākumtautību kolektīvu. Ministre informēja, ka 30 pasākumi būs pieejami bez maksas, bet uz pārējiem svētku pasākumiem biļetes būs iespējams iegādāties no 6.aprīļa.

Valsts prezidents, kas ir XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV deju svētku patrons, novēlēja organizatoriem veiksmi ieceru piepildīšanā un uzsvēra, ka pašlaik lielai daļai pašdarbības kolektīvu nav iespēju piedalīties svētkos, tādēļ aicināja nākamo dziesmu un deju svētku organizēšanas laikā apsvērt iespēju, kā svētku norisē iesaistīt pēc iespējas vairāk dziedātāju un dejotāju.

Abas amatpersonas arī apsprieda Latvijas 100. dibināšanas gadadienai veltīto pasākumu ieceres. Jaunzeme-Grende prezidentam norādīja, ka jau informējusi Saeimas priekšsēdētāju, ka šīs nozīmīgās jubilejas organizēšanai būtu jāizveido starpinstitūciju darba grupa, lai svētku norise būtu pēc iespējas veiksmīgāka. Valsts prezidents pavēstīja, ka viņš un Valsts prezidenta kanceleja ir gatavi sadarboties šajā jomā.

Sarunas noslēgumā ministre informēja par kultūras infrastruktūras apmēru, tostarp Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecības gaitu, un plašo nozarē nodarbināto loku, iezīmēja finansējuma apmēru un avotus, kā arī norādīja uz nepieciešamajiem attīstības virzieniem nākotnē.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+