Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
9. novembris, 2013
Drukāt

Prezidents “atmet atpakaļ” likumu ar uzturēšanās atļauju ierobežojumiem (16)

berzins_andris0212

Šodien, 9.novembrī, Valsts prezidents Andris Bērziņš nosūtīja vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (V), kurā, pamatojoties uz Satversmes 71.pantu, prasa Imigrācijas likuma grozījumu otrreizēju caurlūkošanu, informēja Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.

Bērziņš, izklāstot argumentus par labu likuma otrreizējai caurlūkošanai, akcentē atsevišķu likumā veikto grozījumu pretrunīgumu, tādējādi pēc būtības zaudējot šādu grozījumu veikšanas jēgu.

Valsts prezidents uzskata, ka nav skaidrs, kādā veidā kvotu sistēma, kas attiecināta tikai uz darījumiem ar nekustamo īpašumu, nodrošinās nekustamā īpašuma cenu kāpuma samazinājumu, ja tajā pašā laikā termiņuzturēšanās atļauju varēs saņemt neierobežots skaits ārzemnieku, veicot maksājumu valsts budžetā, un šīm personām nebūs šķēršļu iegādāties nekustamo īpašumu Latvijā.

Proti, grozījumi, kas paredz termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanu, ja ārzemnieks veicis maksājumu valsts budžetā, ir pretrunā minētajai kvotu sistēmai, kuras viens no mērķiem esot ierobežot personu skaitu, kuras vēlas iegūt termiņuzturēšanās atļaujas.

“Šādā situācijā kvotu sistēmas ieviešana nesasniedz izvirzīto mērķi un nav uzskatāma par atbilstošu tiesisko mehānismu nekustamā īpašuma tirgus cenu regulēšanā,” atzīst Valsts prezidents, savā vēstulē arī norādot, ka likuma anotācija ir pretrunā ar vairākiem pētījumiem, kuros vērtēta Latvijas ārvalstu investoru finanšu līdzekļu piesaistes programmas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību. Tajos norādīts, ka ekonomiskie rādītāji liecina, ka Imigrācijas likuma normas pozitīvi ietekmēja investīciju pieplūdi Latvijā un ārzemnieku ieguldījumi, kas saistīti ar termiņuzturēšanās atļauju saņemšanu laika posmā no 2010.gada līdz 2013.gadam, sasniedza vismaz 145 miljonus latus.

“Līdz ar to 2010.gadā ieviestā ārvalstu investoru finanšu līdzekļu piesaistes programma uzskatāma par vienu no veicinošiem faktoriem Latvijas konkurētspējas celšanai,” secina Valsts prezidents. Vienlaikus Bērziņš atzīst, ka esošo sistēmu nenoliedzami var pilnveidot, tomēr “gadījumā, ja ar kvotu palīdzību regulēs darījumu skaitu nozarē, zudīs ārvalstu investoru uzticība stabilai un drošai uzņēmējdarbības videi, radot nenoteiktību ilgtermiņā. Ārzemnieki, kas veikuši sākotnējas investīcijas, nebūs ieinteresēti palielināt ieguldījumus ilgtermiņā, jo kvotas ierobežos to iespējas paļauties, ka nākotnē Latvijas teritorijā plānotās investīcijas būs iespējams uzraudzīt un apsaimniekot uz vietas”.

Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ārvalstu investoru veiktajā anketēšanā apkopotajiem datiem, vidējais ārvalstu investors Latvijā ir vidēji 40 gadus vecs un ieguvis augstāko izglītību. Minētās personas mēnesī viena ģimenes locekļa uzturēšanai tērē aptuveni no 500 līdz 1000 latiem. Līdz ar to minēto personu raksturojums būtiski atšķiras no ekonomiskajiem imigrantiem, kuri valstī ierodas ar noteiktu mērķi – gūt labumu no sociālas sistēmas un infrastruktūras.

Kā ziņots, Saeima 31.oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma Imigrācijas likuma grozījumus, apstiprinot koalīcijas panākto kompromisu termiņuzturēšanās atļauju jautājumā. Likumā noteikts, ka ārzemniekam ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz ne vairāk kā pieciem gadiem, ja viņš valsts budžetā ir veicis iemaksu 50 000 eiro (35 140 lati). Saeimas Juridiskais birojs iepriekš bija norādījis, ka šī norma faktiski nozīmē “ierobežotu un terminētu Latvijas valsts garantēta labuma nopirkšanu bez jebkādas saistības ar valsti un bez mērķa citādi saistīties ar valsti, kā tikai izmantot tās pakalpojumus vai ceļošanas iespējas”.

Nākamgad apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām varēs veikt ne vairāk par 700 darījumu par nekustamā īpašuma iegādi ar vērtību virs 150 000 eiro (105 000 latu) un vēl 100 darījumus gadā virs 0,5 miljoniem eiro (351 000 latu). Ja darījumu skaits virs 0,5 miljoniem eiro pārsniegs 100, tad to varēs papildināt uz tās kvotas rēķina, kas paredzēta darījumiem no 150 000 eiro.

Savukārt 2015. un 2016.gadā šādu darījumu skaits samazinātos attiecīgi līdz 525 un 350, kā arī katru gadu vēl uzturēšanās atļaujas varētu piešķirt par 100 darījumiem virs 0,5 miljoniem eiro.

Tāpat noteikts, ka valdība pēc Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Ekonomikas ministrijas izvērtējuma šo kvotu var arī samazināt. Savukārt 2017.gadā šo programmu varētu atcelt vai arī noteikt kvotu, kas nepārsniedz 2016.gada līmeni. Noteikts, ka likums stāsies spēkā no 2014.gada 1.janvāra.

Pievienot komentāru

Komentāri (16)

  1. Refomu partijas piekabinātie 50 tūkstoši par Šengenas vīzu bija šis partijas provokācija pret NA.

  2. Ar tik primitīviem līdzekļiem kā par 50000 eiro nopirktu ieejas biļeti atvērt visu Eiropu un brīvai vazāšanās pa Šengenas zonu jebkuram pie rubļu vai juaņu naudas tikušam eirāzijas subjektam – to pat valsts ekonomikas reāla bankrota draudos nedrīkstētu atļauties, ne tikai tāds tūkstošlatu pensionārs, kuru prezidenta amatam savā sakņu dārzā zem kāpostlapas pēkšņi “atrada” līdz tam nepazīstama persona kāda dārzniece Grigule ZZS paspārnē.

  3. Uzpirktais Valmieras lielkomunists laikam saņēmis jūdasa grasi no okupantu oligarhiem . Kuru labā tas kadreiz izkalpojās līdz ministra vietniekam . Velak nolaizdams SEB banku uz grunti , oligarchs sev piešķiror miljonāra algu .Šī blēža un izdzimtena vieta aiz restēm .Kam kalpo šis jūdass?

  4. ko gan citu vareja sagaidit no pakrievota komunista, kuam partijas uzdevums turpinat veidot ‘vienoto padomju naciju’, kas protams runas krieviski. berzins ir palicis uzticigs saviem kompartijas uzdevumiem

  5. Taisnība Šleseram – ko likšu to darīsi…? Un tā arī notieks. Laikam taisnība.

  6. Par to pretrunību Bērziņam zināma taisnība: EUR 50 000 iemaksāšana budzetā par iekļūšanu Latvijā (nemānīsim sevi ar tiem 5 gadiem) ir daudz par maz. Pārejais viss Bērziņa teiktais ir senīla veča murgi.

  7. Bērziņš likumā meklē pretrunas, lai attaisnotu savu antinacionālo darbību. Šim cilvēkam nauda ir dievs, ko viņš tāpat kā Šlesers, nekautrēdamies iemaina pret latviešu nācijas interesēm, kuras cenšas aizstāvēt NA. Vispirms nauda, tikai pēc tam nācija – nu tādu cilvēciņu jau pēcpadomju valstī netrūkst. Viņš ne arvienu vārdu nekritizē Ušakovu par viņa diskriminējošo attieksmi par braukšanas biļetēm Rīgā, jo ko teiks Rīgas un Maskavas krievi, toties droši kritizē NA, kā gan viņa kaut ko tādu uzdrošinās! Nu ko latvieši, šādus cilvēkus paši vien esam savēlējuši.

  8. Zatlera RP parādija īsto seju – uzpērkami nelieši. Par 18. novembra pasākumu, ar “prezidenta” Bērziņa piedalīšanos, boikotēšana apsverama.

  9. Nu tāds mums tas prezidents… Maskavas un kremļa bizness un ietekmes palielināšanas lietas tam ir daudz svarīgākas par latviešu tautas nākotni nu izdzīvošanas iespējām savā zemē un valstī. Skumji, ka tāds mums tas prezidents….

  10. NU amplis un viss !

  11. ————“Imigrācijas likuma grozījumiem vajadzīgs plašāks izvērtējums”
    ——————————-
    Šoreiz nav galīgi izdevies apturēt, kaut apzināti deformētu ar Ekonomikas ministrijas papildinājumiem, kas NA sākotnēja projektā vispār nebija. NA projekta bija tikai tēze apturēt vispār nekustāmo īpašumu spekulāciju krievijas cilvēkiem, Latvijas valstī. Viss pārējais dzima EM paspārnē ar Šlesera, ZZS kompānijas aktīvu līdzdalīgu. Lai galīgi noraktu labu domu, no Delnas ir ieteikums dibināt komisijas un apakškomisijas. Mēs sabiedrība to esam redzējuši un dzirdējuši. NA jūs ar premjera un vienotības un Sleseristu palidzību tikāt iznesti cauri. Skumji, ka arī reformu partija akli atbalstīja, kaut reitingi tuvojas 1%. Tauta atcerēsimies šos naudas rāvējus, kad iesim balsot nākošajā gadā.

    • tā “likuma atmešana atpakaļ” būtu jāizmanto viņa mērķtiecīgai revizijai un NA ierosinājumu atjaunošanai – atbilstoši jaunajiem un neparedzētajiem apstākļiem.

  12. Nu labi – šī komunistu mēsluvabole atmeta likumu atpakaļ, bet vai šis sūds to var darīt atkārtoti?
    Un vēl – 18.novembrī viņam ir jāliek piedzīvot publisku kaunu visos iespējamos veidos – būtu muļķīgi, ja latvieši akli priecātos par parādēm un svinīgo runu, ko vada šāds pretvalstisks elements.

  13. Mamma Latvija sēro Atbildēt

    Par uzturēšanās atļaujām cīnās spekulanti
    la.lv › Vēsture › Komentāri‎
    Zigfrīds Dzedulis: Par uzturēšanās atļaujām cīnās spekulanti. 10.10.2013 Zigfrīds Dzedulis. Foto – Indra Doršs. Nacionālās apvienības deputātu visnotaļ …

    Vai tad Bērziņš arī spekulants, ka cīnās par uzturēšanās atļaujām?
    Lai vai kā un par ko tu cīnies, bet izlasi šo rakstu, noderēs atsvaidzināt atmiņu.

    • jācīnās ir, lai pēc Saeimas vēlēšanām vairs neviens bijušais “komunistu” aktīvists – politiskais avantūrists, ne Saeimā, ne valdībā nesēdētu un mūs uz Austrumiem nefīrētu!

  14. Pateicība, Bērziņ!? Atbildēt

    Kā lika Lembergs, tā es darīšu, vai nav tā prezidenta kungs. Pieminam Lembergs, iedomājamies – mafija, iedomājamies mafija, pieminam Lembergu.

Draugiem Facebook Twitter Google+