Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
11. novembris, 2012
Drukāt

Valsts prezidents: kara rētas nav sadzijušas vēl šodien

Foto-LETAFoto-LETA

Kritušo piemiņa ir svēta, tomēr nav un nevar būt pieņemama vēstures notikumu izmantošana politiskiem mērķiem – šodien, 11.novembrī, uzrunā pie Brīvības pieminekļa norādīja Valsts prezidents Andris Bērziņš. Viņš piebilda, ka diemžēl ar to nākas saskarties joprojām.

Bērziņš atzīmēja, ka Latvijai viena gadsimta laikā divreiz ir nācies kļūt par divu totalitāru lielvaru kaujaslauku, samaksājot visaugstāko cenu – valsts neatkarības zaudēšanu un tautas sadalīšanu karojošās frontēs. Kara rētas nav sadzijušas vēl šodien, atzina Valsts prezidents.

Viņš aicināja 11.novembrī iedegt piemiņas svecītes visiem karavīriem, kas Latvijas valsts vārdā atdevuši savas dzīvības, neatkarīgi no laika, kad tas noticis. Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena ir īsti piemērota šādai atcerei, uzskata Bērziņš.

Savā uzrunā Valsts prezidents norādīja, ka laikā no 11.novembra līdz pat valsts neatkarības proklamēšanas svētkiem godinām Latvijas vēsturi. “Tā ir ļāvusi izveidoties un atjaunoties valstij, ko cieņā un mīlestībā saucam par Tēvzemi,” norādīja Bērziņš.

Viņš uzsvēra, ka 11.novembris ir īpašs. Tieši pirms 20 gadiem – 1992.gada 11.novembrī – pie Brīvības pieminekļa tika atjaunots vēsturiskais godasardzes postenis. Viņš īpaši sveica un pateicās godasardzes rotai, kura godam veikusi tai uzticēto pienākumu pie Latvijas brīvības un neatkarības svētākā simbola – Brīvības pieminekļa.

Bērziņš arī atzīmēja, ka 1919.gadā salīdzinoši nelielā Latvijas valsts armija ar ierobežotiem resursiem spēja sakaut skaitliski daudz lielāko un labāk bruņoto Rietumu brīvprātīgo armiju. Toreiz viens no izšķirošajiem faktoriem bija latviešu karavīru drosme un varonīgums. Prezidents norādīja, ka tic: arī patlaban ikvienam, kas izvēlas karavīra gaitas, galvenais vadmotīvs ir apņēmība un griba aizsargāt savas valsts dārgāko vērtību – neatkarību.

Pēc aģentūras LETA novērojumiem, militāro parādi bija ieradušies vērot vairāki tūkstoši cilvēku. Viņu vidū bija daudz ģimeņu ar bērniem, parāde interesi raisīja arī tūristu vidū.

Pasākums sākās ar godasardzes maiņu, kam sekoja Valsts prezidenta sasveicināšanās ar militārās parādes dalībniekiem, Valsts prezidenta uzruna. Klātesošie nodziedāja valsts himnu, bet Bērziņš kopā ar aizsardzības ministru Arti Pabriku (V) un Nacionālo bruņoto spēku komandieri Raimondu Graubi nolika vainagus Brīvības pieminekļa pakājē.

Parādes noslēgumā ziedus pie Brīvības pieminekļa nolika citas augstākās valsts amatpersonas, ministri, dažādu valstu vēstnieki un citi.

Pēc tam ziedus nolika arī citi atnākušie, cilvēki laiku pavadīja sarunās, kā arī fotografējoties pie Brīvības pieminekļa.

Pasākuma dalībniekiem tika dalītas sarkanbaltsarkanās lentītes, kā arī karodziņi, kuriem viena puse bija Latvijas valsts karoga krāsās, bet otrā pusē – uzraksts “Nacionālie bruņotie spēki” un to emblēma. Par karodziņiem bija liela iedzīvotāju interese. Vairāki jaunieši izmantoja iespēju dalīt avīzi “DDD”, bet “Visu Latvijai!” pārstāvji klātesošajiem dalīja ielūgumus uz lāpu gājienu 18.novembrī.

Savukārt kāds cilvēks, kurš stādījās priekšā kā “bezpajumtnieks, kuram atņemta telts”, nostājās uz Brīvības pieminekļa pakāpieniem ar plakātu. Drīz vien gan pie viņa piegāja pašvaldības policijas pārstāvji un aizveda malā, kur ilgāku laiku turpināja pārrunas.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+