Valsts prezidents neizsludina grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā 7
Valsts prezidents neizsludina grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, no kuriem izriet, ka pāriešana uz valsts valodas izmantošanu radiostacijās tiks veikta mazākā mērā, nekā sākotnēji noteikts.
Kā paziņojumā medijiem informē Valsts prezidenta preses dienests, secinot, ka likums “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” pieņemts, neievērojot labas likumdošanas principu un lemjot par sasteigtu risinājumu Latvijas valstiskumam un sabiedrībai būtiskā jautājumā, Valsts prezidents Raimonds Vējonis 7.novembrī nodevis likumu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.
Saeimas šī gada 29.oktobrī pieņemtais likums “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” paredz izmaiņas prasībās pārejai uz elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmu apraidi vienā valodā – valsts valodā vai svešvalodā.
Iepazīstoties ar daudzajiem lūgumiem neizsludināt Saeimas pieņemto likumu, likuma izstrādes materiāliem, kā arī likuma otrreizējai caurlūkošanai veltītajā sanāksmē izskanējušajiem viedokļiem, Valsts prezidents secinājis, ka Saeima nav veikusi pienācīgu lēmuma ietekmes izvērtējumu.
Likuma normas, kas tiek grozītas, vēl tikai 2014.gada 23.oktobrī tika pieņemtas ar skaidri definētiem mērķiem stiprināt latviešu valodas konstitucionālo statusu un tās lomu kultūrvidē. “Pamatojums, kāpēc nepieciešamas steidzamas izmaiņas sabiedrībai tik būtiskā jautājumā un kas ir mainījies tikai nedaudz vairāk kā gada laikā pēc regulējuma pieņemšanas, netika rasts arī likuma otrreizējai caurlūkošanai veltītajā sanāksmē,” teikts Valsts prezidenta paziņojumā.
“Likumdošanas process, jo īpaši Latvijas valstiskumam un sabiedrībai būtiskos jautājumos, nedrīkst būt sasteigts un necaurskatāms,” uzsver Valsts prezidents. Tāpēc Vējonis aicina Saeimu no likuma strīdīgos grozījumus izslēgt. Ja Saeima tomēr uzskata, ka šādi grozījumi ir nepieciešami, Valsts prezidents aicina tos virzīt izskatīšanai kā atsevišķu likumprojektu atbilstoši labas likumdošanas principam.
“Latvijas ģeopolitiskajā situācijā ir jāmazina ārvalstu informatīvās telpas ietekmi uz Latviju. Ir nepieciešama noteikta un skaidra valsts politika attiecībā uz valsts valodas un svešvalodu lietojumu elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. Saeimai ir plaša rīcības brīvība, lai rastu Latvijas valsts un sabiedrības interesēm atbilstošus risinājumus,” norāda Valsts prezidents.
Kā ziņots, Latvijas Reģionu apvienība (LRA) lūdza Valsts prezidentam neizsludināt likuma grozījumus, kas samazināšot latviešu valodas lietojuma proporcijas radio stacijās.
LRA aicina Vējoni nodot atkārtotai izskatīšanai Saeimā grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Politiskajam spēkam esot bažas, ka, stājoties spēkā likuma grozījumiem, kas ietekmē valodu lietojuma sadalījumu un samazina latviešu valodas lietojuma proporcijas radio stacijās, tiek apzināti vai neapzināti mazināta latviešu valodas loma. Tādējādi tiek nevis sargāta Latvijas jau tā sašķeltā informatīvā telpa, bet gan gluži pretēji – vēl vairāk veicināta divkopienu valsts veidošanās, kas ir uzskatāma par nopietnu risku valsts drošībai, pauž LRA.
