Valsts prezidents: Rīgas pils ugunsgrēks ir nacionāla nelaime 0
Ugunsgrēks Rīgas pilī ir nacionāla nelaime un tā rezultātā stipri bojātas vēsturiskas vērtības, šodien žurnālistiem sacīja Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš pats klātienē bija ieradies novērtēt situāciju pēc notikušās nelaimes.
Pats Bērziņš vēl vakar vakarā bija devies garām Rīgas pilij, bet jau pirms plkst.23 viņš saņēmis īsziņu, ka Rīgas pils jumts ir ugunīs. “Man vakar bija ļoti smaga diena, garāka par 13 stundām. “Es domāju – tas tik man vēl bija vajadzīgs!” savas pirmās emocijas pēc īsziņas saņemšanas raksturoja Valsts prezidents.
Taujāts par atbildīgo meklēšanu notikušajā, Bērziņš norādīja, ka ar nelaimes cēloņu meklēšanu nodarbosies profesionāļi un tad būs iespējams runāt par atbildību.
Pats Bērziņš pie Rīgas pils runāja ar ugunsdzēsējiem, kuri vēl aizvien turpina strādāt Rīgas pilī. “Viss notika vienā mirklī,” sacīja viens no ugunsdzēsējiem, kurš notikuma vietā strādājis arī naktī, devies divas stundas pagulēt un tagad atkal pilda pienākumus.
Notikuma vietā bijusi arī Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Godmane-Pētersone un Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietnieks Aleksandrs Bimbirulis, ieradusies bija arī kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis.
Cilvēki pašlaik Rīgas pilī netiek ielaisti, jo tas ir bīstami. Pie Rīgas pils atrodas vairākas ugunsdzēsēju mašīnas, un vienai no tām pacēlājs novietots uz Rīgas pils jumta.
Kā ziņots, VNĪ valdes priekšsēdētāja Baiba Strautmane LNT raidījumā “900 sekundes” sacīja, ka ugunsgrēkā visvairāk cietušas divas pils zāles – Baltā un Svētku zāle.
Rīgas pils ugunsgrēkā cietusi daļa Nacionālā vēstures muzeja krājumu, tiesa gan, cietušie eksponāti esot glābjami, šorīt intervijā LTV sacīja kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende. Pēc ministres vārdiem, nekas no krājumiem nav gājis bojā: daži muzeja priekšmeti cietuši smagi, citi – mazāk smagi, tomēr politiķe atteicās konkretizēt, kas tieši no krājumiem ir izpostīts.
Pēc viņas teiktā, naktī jau tika uzsākta Nacionālā vēstures muzeja krājumu, tajā skaitā 100 Latvijas nacionālo relikviju, pārvietošana uz drošākām telpām, kas turpināsies arī šodienas laikā. Ministre pateicās muzeja darbiniekiem par pašaizliedzīgu darbu.
Kā apliecināja Jaunzeme-Grende, jau pirms vairākiem gadiem, tuvojoties Rīgas pils remontdarbiem, pieņemts lēmums pārcelt muzeju ekspozīcijas uz Pulka ielas krātuvēm. Tomēr krīzes laikā naudas trūkuma dēļ šo krātuvju remonts ieildzis, tādēļ muzeju ekspozīcijas un krājumi joprojām atradušies Rīgas pilī.
{source}
<iframe width=”640″ height=”360″ src=”http://www.youtube.com/embed/VUSyW6WZbdU” frameborder=”0″ allowfullscreen></iframe>
{/source}
Kā ziņots, vakar vakarā Rīgas pilī izcēlās ugunsgrēks, ko pēc vairāk nekā piecu stundu aktīva darba izdevies lokalizēt ap plkst.4. Nopostīta ap 3200 kvadrātmetru liela platība.
Vislielāko skādi liesmas nodarījušas pils jumtam, jumta konstrukcijām un bēniņiem – šīs ēkas daļas izdegušas 2400 kvadrātmetru platībā. Uguns postījusi arī ceturto jeb augšējo pils korpusa stāvu 600 kvadrātmetru platībā, bet trešajā stāvā izdeguši 200 kvadrātmetri, pastāstīja Šembele.
Kā ziņots, Rīgas pils patlaban tiek remontēta, tikmēr Valsts prezidenta kanceleja ir pārcelta uz Melngalvju namu. Rekonstrukcijas un restaurācijas darbu pirmo kārtu veic pilnsabiedrība “SBRE”, kas ir būvniecības kompāniju “Re&Re” un “Skonto būve” apvienība. Tehniskā projekta autors ir pilnsabiedrība “Pils Projekts”, bet galvenais arhitekts – Artūrs Lapiņš. Būvuzraudzību veic SIA “Būvalts”.
{gallery id=”1851″}
