Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
20. decembris, 2012
Drukāt

Valsts prezidents saņem krievu avīzes uzslavu par pareizu domāšanu

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Nesen viens deputāts vienā no krieviskajiem medijiem izrunājās, ka Latgalē daudzi bērni uzskatot, ka Valsts prezidents ir Aleksandrs Lukašenko. Tas tā… ne jau kāds pētījums, bet viņa novērojums. Protams, pietiekami skandalozs, lai to ar lielu kāri pārpublicētu daudzi citi mediji.

 

Noprotams, ka politiķis pirmkārt centās norādīt uz Latgales atstumtību un to, ka atsevišķās tās vietās nav pieejama sabiedriskā televīzija, cilvēki faktiski dzīvo ar informāciju, ko piegādā citu valstu plašsaziņas līdzekļi un televizorā biežāk redz citas valsts amatpersonas.

Tomēr tikpat labi šādam uzskatam var būt arī politisks pamats – 
t. i., zinu jau gan, ka Latvijas Valsts prezidents ir Andris Bērziņš, bet neuzskatu, ka viņš ir “mans prezidents”. Līdz šim Lukašenko vietā biežāk tika minēts Krievijas līderis Vladimirs Putins, taču tagad viņa tēls pat paša valstī nav tik stiprs. 
Skaidrs, ka starp Latvijas iedzīvotājiem netrūkst tādu, kas skumst par PSRS sabrukumu un nejūt nekādu tuvību ar neatkarīgu Latviju, un kurš gan cits kā Putins (vai arī Lukašenko) vislabāk varētu iemiesot šīs ilgas. Vai viņus iespējams pārliecināt kļūt par Latvijas patriotiem? Šaubos, bet to var mēģināt darīt. Vai tas panākams, pielāgojoties šo cilvēku uzskatiem un ērtībām? Noteikti ne.

Daudz kritizēto integrācijas politiku pēdējā laikā ir nomainījušas savdabīgas darbības, ko varētu dēvēt par “pielabināšanu” un “samierināšanu”, kur galvenie signāli nāk, kā agrāk tēlaini teica, no Rīgas pils, bet tagad vajadzētu teikt – no Melngalvju nama. Turklāt nevis kaut kādas skaidras programmas veidā, bet pašreizējam prezidentam tik raksturīgajā stilā – ar pusvārdiem, ik pa laikam “iepilinot” kādu domu, kas plašākai sabiedrībai bieži pat paliek nepamanīta.

Varbūt tāda arī ir ideja – lai pamana tie, kam tas domāts. Daži Andra Bērziņa izteikumi ir publicēti redzamā vietā krievvalodīgajā presē, bet maz uzmanības tiem pievērsuši plašsaziņas līdzekļi latviešu valodā.

Nesen Latvijas prezidents svētku uzrunā paziņoja, ka ir laiks “atmest klišejas un iesīkstējušus uzskatus par latvietību”. Tagad mēs esam saņēmuši turpinājumu. “Mācieties krievu valodu!” – ar tādu virsrakstu avīzē “Vesti segodņa” publicēts pārstāsts, ko A. Bērziņš teicis intervijā Sanktpēterburgas interneta izdevumam “fontanka.ru”. Tur prezidents pragmatiski skaidro, ka krievu valoda jāmācās, jo tā dod daudz iespēju – varēs veidot biznesu ar Krieviju un Baltkrieviju, ir lielākas iespējas ieņemt labus amatus un tā tālāk. “Andris Bērziņš izbojāja visas brīvdienas mūsu “krutajiem” nacionāļiem,” priecājas žurnālists Abiks Elkins un uzslavē prezidentu par pareizu nostāju.

A. Bērziņš šobrīd nav baņķieris un uzņēmējs, bet no valsts pirmās personas tomēr gribētos dzirdēt ne tikai šaurus lietišķus aprēķinus, bet arī valstisku izpratni, kāda ir krievu valodas loma Latvijā. Ka tā ir ne tikai biznesa rīks, bet vēl vairāk politisks mobilizācijas instruments, par ko īpaši pārliecinājāmies arī aizejošajā gadā. Tāpat jāapzinās, kā tiks pasniegts šāds paziņojums: “Mācieties krievu valodu! Gatavojieties! Pat prezidents to saprot…”

Ja atgriežamies pie raksta sākumā minētā, arvien biežāk izskan arī viedoklis, ka daudzi nacionāli no-skaņoti latvieši par sev tuvāku politiķi uzskata nevis Latvijas, bet Igaunijas prezidentu. Tā diemžēl nav tikai moderna kaprīze, bet vilšanās.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+