Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
29. decembris, 2012
Drukāt

Valsts prezidents šogad bijis aktīvs likumdošanas jomā

Foto-LETAFoto-LETA

Valsts prezidents Andris Bērziņš šogad bijis aktīvs likumdošanas jomā, divas reizes nododot otrreizējai caurlūkošanai parlamentam grozījumus tā dēvētajā referendumu likumā, kā arī nākot klajā ar dažādām likumdošanas iniciatīvām. Vienlaikus gada gaitā nav izticis arī bez pārpratumiem, kuriem sekojusi valsts pirmās personas atvainošanās.

Bērziņš, divas reizes izbrāķējot strīdīgos grozījumus referendumu likumā, galu galā tos izsludināja. Neiztika gan bez valsts pirmās personas brīdinājuma rīkoties pašam, ja vēlētājiem no 2015.gada tomēr netiks nodrošināta pietiekama pretimnākšana iespējai parakstīties elektroniski.

Viena no Bērziņa likumdošanas iniciatīvām, kas raisīja sabiedrībā visplašākās diskusijas, tostarp bijušo valsts pirmo personu neizpratni, bija rosinājums samazināt sociālās garantijas bijušajiem Valsts prezidentiem. Pats Bērziņš sākotnēji pamatoja, ka, skatoties no personīgās brīvības, neredz vajadzību pēc šādām privilēģijām, taču vēlāk izvairījās runāt par savu iniciatīvu, jo nav vēlējies aizvainot savus priekšgājējus.

Šogad notikušajās Valsts prezidenta institūcijas 90 gadu svinībās, kas vienkopus pulcēja visus atjaunotās Latvijas prezidentus, viņu domstarpības šajā jautājumā publiski nebija redzamas. Prezidents šogad sagatavojis arī citas likumdošanas iniciatīvas – par valsts simboliku, par valsts interešu nodrošināšanu diplomātisko dāvanu apmaiņā, par likumu izsludināšanu un darīšanu zināmu sabiedrībai un par Valsts prezidenta kancelejas padomnieku darba tiesiskajām attiecībām.

Papildu aktīvajai darbībai likumdošanas jomā Bērziņš pēc valodu referenduma nāca klajā ar iniciatīvu saliedēt Latvijas sabiedrību, gan aicinot parakstīt Labas gribas manifestu, gan vēlāk mēģinot rast izlīgumu starp pretējās frontes pusēs karojušajiem kara veterāniem. Pēc vairākām tikšanās reizēm ar dažādās pusēs karojušo kara veterānu organizācijām sekoja prezidenta aicinājums pieņemt politisku lēmumu par Otrā pasaules kara dalībniekiem. Tāpat Bērziņš aicināja Latvijā Otrā pasaules kara beigas kopīgi pieminēt 8.maijā. Lai arī eksperti augstu vērtējuši šo prezidenta iniciatīvu, viņš arī saņēmis brīdinājumu būt uzmanīgam un izmanīgam, lai ar kara veterānu samierināšanu nenodarītu vēl lielāku ļaunumu.

Valodu referendums ne vien lika Bērziņam domāt par sabiedrības saliedēšanas iniciatīvu, bet arī deva stimulu prezidenta paspārnē strādājošajai Konstitucionālo tiesību komisijai gatavot viedokli par valsts pamatu aizsardzības uzlabošanu. Ilgi gaidītais komisijas ziņojums tika publicēts vēlāk nekā sākotnēji iecerēts, secinot, ka pastāv nemaināms Satversmes kodols. Tāpat prezidents šogad pulcēja ekspertus, lai izstrādātu priekšlikumus valsts pārvaldības pilnveidei. Pirmais ziņojums par pašvaldību darbību jau tapis, bet citi sekos nākamajā gadā.

Šogad Latviju valsts vizītēs apmeklējuši vairāki Bērziņa ārvalstu kolēģi – Horvātijas, Maķedonijas, Gruzijas, Igaunijas, Lietuvas, Turkmenistānas un Polijas prezidenti, bet pats Bērziņš pārsvarā devies darba vizītēs, piemēram, uz Igauniju, Lietuvu, Poliju, Somiju, Vāciju, Beļģiju un ASV.

Plašas izmaiņas šogad skāra prezidenta komandu. Darbu prezidenta kancelejā sāka prezidenta kancelejas vadītāja vietnieks Aleksandrs Bimbirulis un ārlietu padomnieks Marģers Krams. Darba attiecības tika pārtrauktas ar ilggadējo valsts pirmo personu vēstures padomnieku Antoniju Zundu, kura darba vieta tagad likvidēta. Visplašāko rezonansi raisīja un ilgāko laiku prasīja darba attiecību pārtraukšana ar ekonomikas padomnieci, bijušo Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektori Elīnu Egli.

Valsts prezidenta kanceleja šogad piedzīvojusi ne vien izmaiņas prezidenta padomnieku komandā, bet arī Jurģus, atbrīvojot Rīgas pils rezidenci un pārvācoties uz Melngalvju namu. Vērienīgā pārvākšanās notika bez būtiskas aizķeršanās, un Rīgas pilī jau sākta restaurācija un rekonstrukcija, kuru pirmā kārta varētu noslēgties 2015.gada vasarā.

Prezidentam šogad nācies arī vairākkārt atvainoties savu izteikumu dēļ. Bērziņa teiktais par nabadzību Latvijā raisīja sabiedrības sašutumu, aktīvistiem sākot vākt parakstus, lai pieprasītu valsts pirmās personas demisiju. Parakstu vākšana vēlāk tika pārtraukta un prezidents atvainojās iedzīvotājiem, ka nebija pietiekami skaidri paudis savu nostāju.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+