Mobilā versija
-2.8°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
7. marts, 2012
Drukāt

Valsts prioritātes – ierēdņu vai politiķu lauciņš?

Foto - LETAFoto - LETA

Valdība vakar konceptuāli atbalstīja Pārresoru koordinācijas centra (PKC) izstrādātās “Nacionālā attīstības plāna 2014. – 2020. gadam” prioritātes, bet pieprasīja divu nedēļu laikā vēl precizēt šo prioritāšu atšifrējumu. Tāpat ministri apšaubīja izvirzīto plāna vadmotīvu “gudra izaugsme”.


“Lai pozitīvi izceltos mūsdienu globalizētajā pasaulē, mazai un atvērtai tautsaimniecībai, kāda ir Latvija, ir jābūt gudrai visā, ko tā dara,” pirms valdības sēdes žurnālistiem skaidroja PKC vadītājs Mārtiņš Krieviņš. Ar pašreizējiem nosacījumiem (iedzīvotāju skaits, darbspējīgo cilvēku skaits, tautsaimniecības struktūra, ekonomikas kopapjoms, resursu pieejamība utt.) tikai uz kvantitatīviem izaugsmes faktoriem balstīta attīstība neesot iespējama. “Gudra izaugsme” nozīmēšot arī to, ka valsts būs gatava nākamajām krīzēm. Tā nedzīvošot pāri saviem līdzekļiem un nopelnīto ieguldīs ražošanā un lietās, kas rada augstāku pievienoto vērtību, nevis “jaunos televizoros un džipos” .

Savukārt trīs galvenās NAP prioritātes būs: pirmkārt, “cilvēku drošumspēja”, ar to saprotot cilvēku spēju piemēroties strauji mainīgai videi – izrādīt personīgo iniciatīvu, spēt sadarboties, pastāvīgi apzināt un pārvarēt dažādas problēmas; otrkārt, “tautas saimniecības izaugsme”, pievēršoties produktivitātes pieaugumam, apstrādes rūpniecībai un sociālajai atbildībai; treškārt, “izaugsmi atbalstošas teritorijas”, ar to saprotot efektīvu ģeogrāfiskā novietojuma, dabas un citu resursu izmantošanu investīciju piesaistei un dzīves līmeņa izlīdzināšanai.

Arī sociālie partneri – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), kas parasti skarbi kritizē valdības un ierēdņu darbu, līdzšinējo NAP tapšanu vērtēja atzinīgi. LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone uzsvēra, ka NAP ir jāveido kā konkrēts rīcības plāns, nevis pasaku grāmata vai filozofēšana par valsti un tās pamatvērtībām. Savukārt LBAS priekšsēdis Pēteris Krīgers, kurš piedalījies arī iepriekšējā NAP tapšanā, atzinīgi novērtēja, ka šoreiz dokumenta autori daudz labāk apzinās šā dokumenta nepieciešamību Latvijai. Iepriekšējais plāns vairāk esot tapis ar domu, “lai būtu ko parādīt Briselei un varētu dabūt Eiropas naudu”.

 

Runājot par turpmākajiem soļiem, M. Krieviņš informēja, ka pēc MK atbalsta saņemšanas PKC izveidošot trīs darba grupas, kas strādāšot pie prioritāšu “tālākas izvēršanas”. Viņš prognozēja, ka pirmā NAP redakcija varētu tikt sagatavota un publiskota maija beigās un 19. jūnijā apstiprināta valdībā. Savukārt gala versiju plānots pieņemt šā gada septembrī.

 

M. Krieviņš arī noraidīja iespēju, ka NAP varētu kļūt par kārtējo politikas plānošanas dokumentu, kurš tā arī paliek “uz papīra”. To nodrošināšot fakts, ka šis plāns būs cieši saistīts ar struktūrfondu sadalījuma plānošanu un valsts budžeta sadalījumu.

Tomēr ministri tik pārliecināti nebija. Viņi valdības sēdē skeptiski vērtēja PKC noteiktās NAP prioritātes un vadmotīvu “gudra izaugsme”. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Vienotība”) apšaubīja nepieciešamību pēc tik liela darba. Finanšu ministrija bažījās, ka prioritāšu vērtēšana trijās atsevišķās darba grupās nobīdīšot no kopējā fokusa un varot atkārtoties pieredze ar iepriekšējo NAP.

Vairāki valdības locekļi arī pauda viedokli, ka NAP prioritātes būtu jāformulē ministriem, nevis ierēdņiem. Galu galā valdība konceptuāli apstiprināja NAP prioritāšu pamata ziņojumu, bet PKC uzdots divu nedēļu laikā sagatavot konkrētāku skaidrojumu.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+