Latvijā
Sabiedrība

“Ne jūs mums naudu dodat, ne mēs jums piederam.” Peldēšanas federācijai padomu neprasa 16


Aivars Platonovs
Aivars Platonovs
Foto – Ieva Čīka/LETA

Ventspils peldbaseinā notikusī traģēdija rosināja uz jautājumiem – kā Latvijā notiek peldētapmācība? Ko regulē valsts? “Latvijā nav vienotas sistēmas un atbildības izjūtas par to, kādā apjomā un cik nopietnā līmenī būtu realizējama bērnu peldēšanas apmācība,” sarunā saka Latvijas Peldēšanas federācijas prezidents Aivars Platonovs.

Vai par Ventspilī notikušo ir kāda teikšana arī Latvijas Peldēšanas federācijai?

A. Platonovs: Ne Ventspils Olimpiskā centra baseins, ne komercgrupa, kuras apmācību ietvaros notika konkrētā nelaime, nav mūsu federācijas biedri, līdz ar ko mums nav nekādu iespēju neko kontrolēt un noteikt. Ir ierēdņi, kas teic, ka Sporta likums paredz iespēju mums ietekmēt peldēšanas apmācību valstī, bet tas ir tikai teorētiski, ne praksē… Bijuši gadījumi, kad baseinu vadība vai pašvaldības, kam pieder baseini, mums saka: kas jūs tādi esat, ka mums varat kaut ko noteikt, ne jūs mums naudu dodat, ne mēs jums piederam… Bieži vien, pat baseinu ceļot, federācijai neprasa padomu, bet ielūgumu gan dažkārt uz atklāšanas svētkiem atsūta. Reizumis tad mēs domājam: braukt vai nebraukt, jo ne vienmēr peldēšanas komplekss uzcelts bez kļūdām, tostarp no drošības viedokļa. Valstī nav nekāda normatīvā regulējuma attiecībā uz drošības prasībām peldbaseinā, peldēšanas apmācību vai cita veida peldēšanas nodarbību (ūdenspolo, sinhronā peldēšana, aerobika, māmiņu peldēšana, senioru aero­bika un tamlīdzīgi) organizēšanu, vadīšanu un uzraudzību ne vispārējā, ne interešu izglītībā, ne arī komercnodarbību laikā. Ir tikai viens normatīvais dokuments, kas attiecas uz peldēšanu baseinā – Ministru kabineta noteikumi nr. 37 “Higiēnas prasības publiskas lietošanas peldbaseiniem”. Kārtējo reizi pierādās valsts amatpersonu domāšanas veids: kamēr nav notikusi nelaime, nav par ko runāt.

Gadījumi, kad peldbaseinos noslīkst bērns, ir reti, vismaz pēdējos desmit gadus neko tādu neatceros. Bet vai tāpēc nav jārunā? Un cik ir gadījumu, kad bērns slīcis un izglābts? Starp citu, līdzīgos apstākļos Viļņā septembrī noslīka septiņus gadus vecs bērns.

Tātad principā komercgrupās bērnus māca peldēt, kā katrs grib?

Jā. Protams, katrā izglītības vai citā iestādē, kam ir peldbaseins, gan jau ir savi drošības standarti un noteikumi. Bet var arī nebūt. Vai visiem peldēšanas treneriem ir atbilstoša izglītība? Piemēram, Jūrmalā ir viesnīcas ar peldbaseiniem, kur tiek piedāvāta bērnu peldēšanas apmācība, – vai kāds zina, kas tur notiek? Nedrīkstētu notikt nekāda veida peldēšanas apmācības bez saskaņotas programmas, reglamentētām lietām un kvalificēta trenera. Piemēram, kā tas ir šaušanā, kur ir ļoti stingra kārtība. Protams, peldēšana nav tik bīstama kā šaušana, tomēr visiem skaidrs, ka ūdens ir paaugstinātas bīstamības faktors.

Bet savas federācijas biedrus jūs kontrolējat?

Peldēšanas federācija, tāpat kā citu sporta veidu federācijas, piedalās sporta skolu licencēšanas un akreditācijas procesos, kuru ietvaros mums arī ir iespēja sekot līdzi programmai, treneru kvalifikācijai un virknei citu kritēriju, ko vērtēšanai pakļauj Izglītības kvalitātes valsts dienests. Šajā procesā mums patiešām ir iespējas kaut ko ietekmēt un celt trauksmi, ja tiek diagnosticētas problēmas. Pēdējo divu gadu laikā katrā sporta skolā, kuru esam apmeklējuši, ar treneriem apspriežam to, vai ar bērniem tiek runāts par drošību uz ūdens, un motivējam viņus šo saturu ietvert mācību programmā. Runa nav tikai par drošību peldbaseinā, bet arī brīvdabas ūdeņos gan ziemā, gan vasarā.

Komercstruktūru darbu un kvalitāti ietekmēt mums nav nekādu iespēju. Sporta skolas, kas saņem finansējumu no valsts, kura tad noteikusi, ka apmācību metodiskiem plāniem un praktiskajām nodarbībām jābūt federācijas akreditētiem, treneriem jābūt ar atbilstošu kvalifikāciju, tostarp bērnu drošības jautājumos. Pats personiski nesen esmu bijis akreditācijas komisijas sastāvā Siguldas un Ilūkstes baseinos. Pieaugušo sporta klubus kontrolēt grūtāk. Cita lieta, ka vairākums tomēr draudzējas ar galvu un par drošību domā, piemēram, norīko glābēju dežūras.

Vai tad glābēju dežūras vismaz lielajos baseinos nav obligātas?

Nekas to neuzliek par pienākumu. Ķīpsalā un “Daugavas” sporta namā uzskata, ka glābēju klātbūtne ir nepieciešama. Tomēr ir baseini, kur domā citādi. Tāpat nekur nav noteikts, kādos apstākļos būtu jānodrošina pirmsskolas, sākumskolas vecuma bērnu apmācības, nav pateikts, kas to drīkst darīt, nav noteikts, kā un kādas drošības prasības būtu jāievēro peldbaseinos, kā būtu organizējamas dažādas aktivitātes ūdenī, kādai izglītībai jābūt privātajā sektorā strādājošiem un kuram būtu jāuzņemas kontroles funkcijas.

Kas tad par izveidojušos situāciju ir atbildīgs?

Teorētiski jau bez Peldēšanas federācijas nav citas organizācijas, bet mēs esam tikai sabiedriska organizācija. Ar Izglītības un zinātnes ministriju par drošību uz ūdens, akcentējot atbilstošas programmas nepieciešamību, kas ietvertu arī normatīvo regulējumu, runāts gadiem. 2013. gadā piedalījos Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sporta apakškomisijas sēdē, kurā tika runāts par drošību uz ūdens un bērnu peldēšanas apmācības programmu. Toreiz teicu, ka Latvijā nav vienotas sistēmas un atbildības izjūtas par to, kādā apjomā un cik nopietnā līmenī būtu realizējama bērnu peldēšanas apmācība, to attiecinot arī uz apmācībām, kas finansētas no pašvaldības budžeta līdzekļiem vai īstenotas komercnodarbību veidā. 2014. gadā izstrādājām priekšlikumus, kā peldēšanas apmācības sistēmu sakārtot, arī kontroles un drošības jautājumus. Diemžēl Izglītības un zinātnes ministrijas prioritāte bija pedagogu algas un mūsu priekšlikumi tika nolikti malā. Tāpat šā gada sākumā vērsāmies ar oficiālu vēstuli pie Izglītības un zinātnes, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijām un Latvijas Pašvaldību savienības. Aicinājām motivēt pašvaldības, kuras plāno vai ir sākušas darbu pie jauna peldbaseina būvniecības, iesaistīt šajā procesā arī federāciju, tādējādi nodrošinot mūsdienu prasībām atbilstoša un funkcionāla peldbaseina izbūvi, kas ir piemērots gan bērnu peldēšanas apmācībai un sporta grupu mācību treniņu darba prasībām, gan sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanai. Diemžēl lielu atsaucību šis aicinājums tā arī neguva.

Pozitīvi nobrīnījos, ka Salaspils pašvaldība, izsludinot konkursu par tiesībām nodarboties ar bērnu apmācību, norādīja, ka programmai jābūt saskaņotai ar Peldēšanas federāciju. Tas ir vienīgais gadījums pēdējos gados. Mēs esam spējīgi ieteikt un palīdzēt. Parastā pašvaldību nostāja: mēs esam neatkarīgi, un jūs mums neko nediktēsiet! Bija viena pašvaldība, kas mūsu priekšlikumu ielika plauktā kā neracionālu. Jāsaprot, piemēram, ka tad, ja baseins domāts bērnu apmācībai, tur nevar vingrot seniori – šim nolūkam jābūvē cits baseins.

Kāda ir citu valstu prakse?

Dažāda. Gan tāda kā pie mums, gan stingri reglamentēta, ka peldēšanas apmācību procesā nepieciešama trenera palīga vai glābēja klātbūtne. Norvēģijā vispār vienlaikus vairāk par pieciem bērniem nedrīkst apmācīt. Protams, neesam tik bagāti, ka varam atļauties norvēģu kārtību. Igaunijā un Lietuvā ir valsts atbalsts bērnu peldēšanas apmācībām, kurām tiek piesaistītas federācijas, kas pamāca cilvēkus un seko līdzi procesam. Latvijas valsts atbalsta nav, lielākoties pašvaldības atbalsta peldēšanu, līdz ar to strādā pēc savām programmām un izpratnes par drošību.

Atgriežoties pie Ventspils nelaimes gadījuma, kas, jūsuprāt, praktiski būtu jāievēro, lai tamlīdzīgas traģēdijas izslēgtu?

Nevēlos vienpersoniski uzņemties eksperta lomu, taču, manuprāt, vispirms ir jāsaprot, ka slīkšana ir klusa nelaime un ka daudz svarīgāk ir domāt nevis par to, kāpēc bērns netika izglābts, bet lai vispār nenonāktu līdz slīkšanai. Protams, daudz kas atkarīgs no bērnu vecuma un peldēšanas prasmes. Pats galvenais, trenerim jābūt kvalificētam, ar izpratni par to, ko dara. Trenerim jābūt kopā ar palīgu vai glābēju: jo viens bērns var novērst uzmanību, kamēr cits slīkst, turklāt nevar izslēgt arī trenera pēkšņas veselības problēmas. Bērni bez peldēšanas iemaņām nedrīkst atrasties baseinā, kur viņi nevar stabili nostāvēt. Trīs līdz piecu gadu veciem bērniem, sākot mācīties peldēt, obligāti nepieciešamas drošības uzroces vai vestes. Baseinam jābūt grīdas līmenī, lai to vieglāk pārskatīt. Ja kāds bērns iet projām, vienam pieaugušajam jāiet līdzi – ja tas nav iespējams, visiem bērniem jāatstāj peldbaseins. Jābūt skaidri norādītam, cik pieaugušajiem uz kādu bērnu skaitu nepieciešams būt, piemēram, kā tas ir tad, kad bērni dodas pārgājienā. Kopumā, kā jau teicu, visai peldēšanas apmācībai jābūt akreditētai neatkarīgi no tā, kas to veic.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Būs “četru acu princips” 

Ventspils Ūdens piedzīvojumu parka mazajā peldbaseinā peldēšanas apmācības nodarbības laikā pagājšnedēļ noslīka četrus gadus vecs zēns. Oficiāla skaidrojuma par nelaimes gadījuma apstākļiem vēl nav, Valsts policija ierosinājusi krimināllietu. Pēc Latvijas Televīzijas rīcībā esošas neoficiālās informācijas, ko apstiprinājuši vairāki avoti, bojā gājušais zēns nodarbības laikā lūdzis atļauju doties uz tualeti, ko arī saņēmis. Atgriezies no labierīcībām, zēns, trenerim neredzot, ielēcis baseinā. To, ka baseina dziļajā galā zem ūdens kaut kas atrodas, pēcāk pateikusi cita nodarbības dalībniece, kāda četrus gadus veca meitene.

Ventspils pašvaldībā pēc traģiskā nelaimes gadījuma tika izveidota komisija. Tās uzdevums ir skaidrot un pārliecināties, kā Ventspils Ūdens piedzīvojuma parkā tiek organizētas peldēšanas apmācības nodarbības – kāds ir nodarbību reglaments, bāzes tehniskais stāvoklis un dokumentācija. Kad komisija pabeigšot darbu pie ziņojuma, tad sabiedrība tikšot iepazīstināta ar tajā paustajiem secinājumiem.

Peldēšanas apmācības nodarbību, kurā notika traģiskais negadījums, vadījis Ventspils sporta skolas “Spars” direktors Viktors Zujevs, ziņo ­LETA. Tiesa, tā nav bijusi sporta skolas nodarbība – Zujevs paralēli skolas direktora pienākumiem amatu apvienošanas kārtībā vada arī peldēšanas apmācības nodarbības Ventspils Ūdens piedzīvojumu parka baseinā. Kā žurnālistiem atzinis olimpiskā centra “Ventspils” valdes priekšsēdētājs Uldis Boitmanis, treneris pēc notikušā viņam paudis, ka peldēšanas apmācības nodarbības vairs nevadīšot.

Saistītie raksti

Olimpiskais centrs “Ventspils” tagad pieņemšot darbā papildu peldēšanas apmācības instruktorus, lai vienmēr nodarbībā būtu klāt divi cilvēki, kā arī nodrošināšot videonovērošanu Ventspils sporta bāzēs. Ventspils Ūdens piedzīvojumu parka mazajā baseinā, kur notika traģēdija, ar 15 bērnu grupu strādāja viens treneris, ziņo LETA. Kā atzina Ventspils pašvaldības izpilddirektors Aldis Ābele, arī mazajā baseinā būtu jābūt diviem cilvēkiem, kuri uzrauga notiekošo. Šajā gadījumā treneris strādājis par profesionālu glābēju vairāk nekā desmit gadus, “tomēr cilvēciskais faktors ir un paliek cilvēciskais faktors”. “Šāds “četru acu princips” jau tiek ievērots lielajā baseinā,” teica A. Ābele. Viņš noraidījis izskanējušos minējumus, ka nodarbības grupa bijusi tik liela saistībā ar trenera darba samaksas apjomu: “Es gribu to kategoriski noliegt. Treneris ir pieņemts darbā olimpiskajā centrā, viņam ir stundu apmaksa neatkarīgi no tā, vai ir atnākuši divi vai 15 bērni.”

Pēc nelaimes gadījuma tiekot veikts audits visiem olimpiskā centra “Ventspils” piedāvātajiem apmācību pakalpojumiem, pārbaudot instruktoru kvalifikācijas atbilstību. Olimpiskais centrs “Ventspils” pašlaik ir apturējis visas piedāvātās peldēšanas apmācību programmas. Audita laikā tiek pārbaudīta visu olimpiskā centra “Ventspils” instruktoru kvalifikācija, un līdz brīdim, kamēr nebūs pārliecības par piedāvāto pakalpojumu drošību, nekāda veida apmācības olimpiskajā centrā “Ventspils” netiks piedāvātas, skaidrojis olimpiskā centra mārketinga menedžeris Rolands Gorškovs.

LA.lv