Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
25. septembris, 2014
Drukāt

Ar termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu valsts riskē, bet netraucē (2)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Neskatoties uz valsts ekonomiskajiem ieguvumiem, termiņuzturēšanās atļauju saņēmēji no Krievijas var paaugstināt apdraudējuma risku Latvijas drošībai. Tādu uzskatu vakar Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē pauda Drošības policijas (DP) pārstāvis.

“No drošības iestāžu viedokļa ļoti vērtējams aspekts ir tas, ka pieaug atļaujas saņēmēju – Krievijas pilsoņu skaits. Šīs valsts pilsoņi individuāli valsts drošībai apdraudējumu nerada, bet, ņemot vērā Krievijas retoriku, ka tā ir gatava aizstāvēt savus pilsoņus arī ārvalstīs pie jebkuriem apstākļiem, šāds apstāklis var paaugstināt apdraudējuma risku,” DP priekšnieka vietnieka Inta Ulmaņa teikto citē LETA. Tas sakrīt ar to politiķu bažām, ka uzturēšanās atļauju izsniegšana īpašumu pircējiem no Krievijas ir Latvijai bīstama, tāpēc, viņuprāt, uz laiku to vajadzētu apturēt. Taču oponenti iebilst – no 1. septembra jau stājušies spēkā lielāki ierobežojumi. Termiņuzturēšanās atļauju aizstāvji arī apgalvo, ka četros gados ārzemnieku ieguldītais miljards eiro bijis ļoti būtisks atspaids Latvijas ekonomikai, sevišķi krīzes gados. Taču kur palicis šis miljards, par to īstas skaidrības nav. Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš atzīst, ka izsekot šai naudas plūsmai neesot iespējams. “LA” arī sarunā ar diviem maskaviešiem skaidro, kas viņiem licis izvēlēties Rīgu.

Nekustamo īpašumu tirdzniecības uzņēmumos atzīst, ka šogad tirgū bija ievērojami vairāk to ārzemnieku, kuri Latvijā gribējuši nopirkt nekustamos īpašumus apmaiņā pret termiņ­uzturēšanās atļaujām.

Šogad līdz 1. septembrim, kad spēkā stājās Imigrācijas likuma grozījumi, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde saņēma (PMLP) 1781 pieprasījumu piešķirt termiņuzturēšanās atļaujas 4148 ārzemniekiem, kas ir par 53% vairāk nekā pagājušā gada astoņos mēnešos.

“Visvairāk pieprasījumu bija augustā, kas skaidri liecina par vēlmi iegūt atļaujas vēl pirms nekustamā īpašuma pirkuma summas minimālā sliekšņa paaugstināšanas,” apstiprina “Arco Real Estate” starptautiskās nodaļas vadītāja Oļesja Bogodistaja. “Visticamāk, padzirdējuši, ka no 1. septembra īpašumu iegādes “griesti” pacelsies līdz 250 000 eiro, visi steidzās nopirkt lētāk – par 140 000 eiro, kā tas likumā bija noteikts līdz šim,” spriež “Latio” mājokļu tirdzniecības nodaļas vadītāja Vija Gailīte. Uzņēmuma “Ober-Haus” mārketinga vadītāja Evita Zemberga-Zakalovska atzīst, ka septembrī pircēju rosība noplakusi, taču pieprasījumi pēc īpašumiem joprojām esot.

Miljardam pa pēdām

Daži nekustamo īpašumu speciālisti uzskata, ka iepriekšminētais miljards Latvijas ekonomikā patiesībā nav ieplūdis. Ārzemnieki lielākoties pērkot jaunus dzīvokļus un savrupnamus, bet gandrīz visi tie Rīgā un Jūrmalā tiek būvēti par ārzemju firmu naudu. Aplami esot arī apgalvojumi, ka šie ārzemnieku darījumi par lielām summām nekā neietekmējot blakus esošo īpašumu kadastrālo vērtību. Ārzemnieki par īpašumiem maksājot vairāk, nekā spēj vietējie. Tā kā kopā ar mājokļiem pērk arī zemi, tās kadastrālā vērtība, sevišķi Rīgā un Jūrmalā, strauji ceļas, raujot tiem līdzi vietējo iedzīvotāju maksātos nekustamā īpašuma nodokļus.

“Arco Real Estate” pārstāve Oļesja Bogodistaja vēsta, ka lielākā daļa ārzemnieku izvēlas moderni labiekārtotus dzīvokļus Rīgas centrā, kā arī dzīvokļus jaunajos projektos Jūrmalā, namos ar estētisku fasādi un ērtu autostāvvietu. Tāpat citu valstu pilsoņiem patīkot savrupmājas, kas atrodas tuvu Rīgai. Ņemot vērā likuma grozījumus, varot prognozēt, ka populārāki kļūs īpašumi cenu robežās no 250 000 līdz 300 000 eiro.

Grib dzīvot Eiropā

DP priekšnieka vietnieks Ints Ulmanis vakar Saeimas sēdē stāstījis, ka termiņuzturēšanās atļauju pieprasītāji ir turīgas personas, kas to dara dažādu iemeslu dēļ. “Atsevišķām personām patīk, ka šeit ir sakārtots un ir Eiropa. Citām personām atļaujas ir vajadzīgas, lai ceļotu pa Eiropas valstīm, un tās praktiski neuzturas Latvijā,” par Ulmaņa teikto ziņo LETA.

Pretēji dažu politiķu apgalvojumiem, ka lielākā daļa ārzemnieku, kuri nopirkuši īpašumus, nemaz negrasoties dzīvot Latvijā un viņiem tas esot tikai naudas ieguldīšanas veids, daži manis uzrunātie pircēji stāsta pavisam ko citu.

Bijušais maskavietis Tarass Gumiņuks “LA” atklāj, ka pagājušā gada beigās par 150 000 eiro nopircis jaunu ap 100 kvadrātmetru labiekārtotu četru istabu dzīvokli Pārdaugavā, Kalnciema ielā. Nesen kopā ar ģimeni pārcēlies uz pastāvīgu dzīvi Rīgā. Agrāk dzīvojis Maskavā, kur strādājis par nekustamo īpašumu mākleri. Pašlaik nestrādājot, bet cerot, ka tādu pašu nodarbošanos atradīs arī šeit. Tarass atklāj, ka Maskavā neesot juties komfortabli, traucējusi pārāk lielā ļaužu drūzma, autosatiksmes sastrēgumi. Otrs iemesls – ģimenē esot izlēmuši, ka meitai jāiegūst izglītība Eiropā, pašlaik viņa mācās Rīgas 10. vidusskolas 6. klasē. Uz jautājumu, kāpēc pārcēlies uz dzīvi Latvijā, nevis izvēlējies Vāciju vai kādu citu Eiropas valsti, Tarass atzīst, ka liela nozīme bijusi tam, ka Latvijā meita var apgūt izglītību dzimtajā valodā. Tāpat veikalos varot sazināties krieviski, jo pagaidām latviešu valodu viņš neesot vēl apguvis.

Maskaviete Veronika stāsta, ka jūlijā Rīgas centra tuvumā par 250 000 eiro nopirkusi ap 100 kvadrātmetru labiekārtotu trīsistabu dzīvokli. Pati tajā vēl nedzīvojot un neesot arī izīrējusi citam, uz Rīgu pagaidām atbraucot tikai reizi mēnesī. Pašlaik viņa studējot Maskavā psiholoģiju, bet pēc studiju pabeigšanas viņas plānos esot pārcelties uz pastāvīgu dzīvi Rīgā, kur viņa cer atrast arī darbu savā profesijā.

Veronika atzīst, ka esot vairāki iemesli vēlmei dzīvot Rīgā, nevis kādā citā Eiropas pilsētā. Pirmkārt, Rīgā dzīve esot lētāka, 24% iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir gandrīz uz pusi mazāks nekā Vācijā. Otrkārt, Rīga ir vistuvāk Maskavai, kurā dzīvo viņas vecāki un radinieki, ar kuriem negribot zaudēt sakarus arī pēc pārcelšanās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā. Uz jautājumu, vai viņu neuztrauc vietējās sabiedrības daļas ne pārāk labvēlīgais noskaņojums pret ieceļotājiem, Veronika atbild, ka daudz kas esot atkarīgs no ieceļotāju uzvedības un prasmes pieņemt vietējās sabiedrības iedibināto kārtību. Tā kā viņa kādu laiku esot dzīvojusi Vācijā, viņasprāt, viņai būšot vieglāk pielāgoties dzīves apstākļiem Latvijā.

Ko iegūst valsts?

Oficiāli apkopotie dati liecina, ka valsts no termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecības ieguvusi maz – aptuveni 111 miljonus eiro: no nodevām par vīzām un atļauju izsniegšanu 19,6 miljonus eiro; no pievienotās vērtības nodokļa, ar kuru apliekami firmu darījumi ar jauniem mājokļiem, – 92 miljonus eiro. Ieguvumiem vēl pieskaitāms nekustamā īpašuma nodoklis, piemēram, 2013. gadā 10 pašvaldības ar lielāko termiņ­uzturēšanās atļauju pieteicēju darījumu skaitu ieņēma 633 000 eiro jeb 0,4% no valstī iekasētā nekustamā īpašuma nodokļa kopsummas.

Šonedēļ, plašāk iepazīstinot valdību ar termiņ­uzturēšanās atļauju “bilanci”, arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde norādījusi uz risku, ko rada nekustamo īpašumu neierobežota izpārdošana ārzemniekiem. Pirmkārt, pieaugot imigrācijai no Krievijas, Ukrainas un citām bijušajām padomju republikām, palielinās krieviski runājošo skaits un ietekme. Tā kā veikalos, kafejnīcās un citur atbild krieviski, arī izglītību var iegūt krievu valodā, ieceļotājiem nav vajadzības ne apgūt valsts valodu, ne pieņemt valstī iedibināto kārtību.

Potenciālo atļauju saņēmēju pārbaudes process esot jūtams slogs DP, jo “tās kapacitāte samazinātā finansējuma dēļ nav bezizmēra”. 2012. gadā DP pārbaudīja 2770 personas, 2013. gadā – 4196 personas, bet šogad līdz augustam – 3847 potenciālos atļauju saņēmējus. Tajā pašā laikā DP atzīst, ka sākotnējo pārbaužu rezultāti neliecina par šo personu apdraudējumu valsts drošībai. Pēdējos divos gados bijuši tikai seši gadījumi, kad atteikta uzturēšanās atļauju (personas bijušas saistītas ar organizēto noziedzību, krāpnieciskām darbībām un korupciju). DP uzrauga arī tās personas, kuras jau ieguvušas termiņuzturēšanās atļaujas. Kopumā bijis tikai viens gadījums, kad atļaujas saņēmēja darbības bijušas tādas, lai viņu iekļautu Latvijai nevēlamo personu sarakstā.

ieguldijums_tab

 

 

 

 

 

 

 

 

Fakti

No 2010. gada 1. jūlija līdz 2014. gada 30. jūnijam Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde izsniegusi 11 754 termiņ­uzturēšanās atļaujas. Visvairāk tās saņēmuši Krievijas pilsoņi – 8728, Ķīnas (925) un Ukrainas (900) pavalstnieki.

Šogad termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā lūguši Krievijas Federācijas (2798), Ķīnas Tautas Republikas (478), Ukrainas (353), Uzbekistānas (144) un Baltkrievijas (81) pilsoņi.

Pēc 1. septembra, kad paaugstināts darījuma slieksnis, nav prasītas termiņuzturēšanās atļaujas apmaiņā pret tādu nekustamo īpašumu, kas iegādāts pēc šī datuma, vakar Saeimas komisijas sēdē teica PMLP pārstāve. Ārzemnieki PMLP joprojām iesniedzot uzturēšanās atļauju pieprasījumus, pamatojoties uz īpašumiem, kas iegādāti jūlijā un augustā.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Nevajag bez pieraadiijumiem apvainot Vienotiibu! Bet protams jaapaartrauc Latvijas izpaardoshana krieviem. To vislabaak var panaakt, ja Vienotiibai atnjemtaas balsis tiek nodotas par NA. NA vispaar stiprinaatu latvieshu pozicijas naakamaa valdiibaa.

  2. Vai tad valstī nav nevienas organizācijas kas varētu izsekot to miljonu galamērķiem? Ja jau tik miljardu lieli ienākumi tad kāpēc trūkst naudas medicīnai, kultūrai un citām valstiskām vajadzībām? Atliek vien secināt, ka tā pa tiešo nokļūst valdībai pietuvinātu cilvēku kabatās. Pārdodam savu senču zemi ko ar asinīm mūsu vectēvi atkaroja no šo uzpircēju virskundzības. Par to kauns Vienotībai, kura savu personīgo ienākumu dēļ ļauj izputināt latviešu valsti. Kaut jūs nevuienu balsi nesaņemtu vēlēšanās.

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+