Mobilā versija
Brīdinājums +3.1°C
Līvija, Līva, Andra
Pirmdiena, 27. februāris, 2017
8. septembris, 2015
Drukāt

Valsts sākusi atpirkt zemi (2)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Ilustratīvs foto

Zemes fondam liela atsaucība

“No šā gada 1. jūlija, kopš uzsākām darbību, līdz augusta beigām esam jau saņēmuši 223 īpašumu pārdošanas piedāvājumus. Septembra pirmajās dienās klāt nākuši vēl 10. Vislielākā atsaucība bija jūlija sākumā, kad trijās dienās saņēmām 55 piedāvājumus,” stāsta Latvijas zemes fonda vadītāja Ina Alksne. “Iedzīvotāju interese par mums ir liela, pašlaik katru dienu saņemam vidēji divus līdz trīs piedāvājumus. Zemi mums piedāvā pirkt arī uzņēmumi, kuri ar lauksaimniecību nenodarbojas un kuri savulaik zemi iegādājušies tikai tāpēc, ka daļu īpašuma aizņēma mežs, kas tiem bijis vairāk vajadzīgs nekā lauksaimniecības zeme. Tagad uzņēmums grib no tās atbrīvoties, paturot īpašumā tikai mežus.”

Latvijas zemes fonds pašlaik saņem piedāvājumus no Latvijas malu malām. Tomēr visvairāk, aptuveni trešā daļa, esot no Latgales, bet vismazāk, vien aptuveni desmitā daļa, no Vidzemes.

 

Pagalam aizlaistu zemi nepirks

“Ikvienu piedāvāto zemes gabalu, protams, vispirms novērtējam, tāpēc ka jāzina, kā pēc tam fonds to varētu izmantot,” atklāj Ina Alksne. “Pašlaik tomēr šķiet, ka lielu daļu piedāvājumu būsim spiesti atraidīt. Starp piedāvājumiem ir daudz sīku zemes gabaliņu – trīs līdz piecu hektāru platībā un pat vēl mazāki, piemēram, 0,46 ha vai 0,19 ha. Tādus mums nav izdevīgi apsaimniekot. Tos varētu atpirkt vien tad, ja tie robežotos ar kādu no agrāk iegādātajiem zemes fonda īpašumiem.”

Otrs iemesls atteikumam, ko min Ina Alksne, – liela daļa piedāvāto zemes gabalu nav kopti gadiem ilgi un ir pilnīgi vai daļēji aizauguši ar krūmiem un kokiem. Lai tos atkal varētu izmantot lauksaimniecībā, vajadzīgi lieli ieguldījumi. “Mūsu galvenais mērķis – saglabāt to zemi lauksaimnieciskajai izmantošanai, kas jau mums ir, neļaujot tai aizaugt vai pārpurvoties, kas diemžēl joprojām notiek,” saka zemes fonda vadītāja.

Inai Alksnei jautāju, par kādu cenu fonds pērk zemi. Viņa atbild, ka tās nepārsniedz vidējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes cenrāžus katrā novadā un pagastā. Cenu noteikšanā fonds sadarbojas ar uzņēmumu “Arco Real Estate” un “Latio” nekustamo īpašumu vērtētājiem. “Zemes īpašnieks, iesniedzot savu piedāvājumu, var norādīt arī savu cenu, bet tas nav obligāti. Lielākā daļa īpašnieku gan to nezina un paļaujas uz mūsu vērtējumu.”

Līdz 4. septembrim Latvijas zemes fondā ar iedzīvotājiem jau bija parakstīti astoņi pirkuma līgumi, paredzot zemes iegādi Tārgales, Skrundas, Lielvārdes, Vānes, Baldones, Variešu, Aiviekstes un Turku pagastā.

 

Ar darījumiem jūtas apmierināti

Rīdzinieks Gundars Uztics stāsta, ka savulaik Lielvārdes pagastā saņēmis tā saukto kompensācijas zemi 5,3 hektāru platībā. Aizvadītajos gados to iznomājis uzņēmumam “Lāčplēša piens”, kurš to izmantojis lauksaimniecībā. “Pārdot zemi gribēju jau agrāk, jo tā man nav vajadzīga, arī ieguvums no zemes nomas nebija pārlieku liels. Latvijā esmu palicis viens, meita dzīvo Vācijā, gadu nastas dēļ pats nespēju to apsaimniekot,” atklāj Gundars Uztics. “Bet sludinājumiem interneta portālos nebija atsaucības. Naudu gan vēl neesmu saņēmis, taču līgumu jau esmu parakstījis.”

Jēkabpils iedzīvotājs Jānis Koļesinskis saka, ka pirms trim gadiem Krustpils novada Variešu pagastā nopircis 10 hektārus daļēji jau aizaugušas zemes, kuru gribējis izmantot krūmmelleņu audzēšanai. Taču dažādu iemeslu dēļ biznesa plāni mainījušies, un zeme kļuvusi lieka. Mēģinājis to pārdot jau agrāk, bet vietējiem apkārtnes iedzīvotājiem viņa nosauktā cena šķitusi par augstu. Savukārt ārzemniekiem, kuri bija ar mieru maksāt prasīto, pārdot negribēju, tad jau labāk lai zemi nopērk valsts šī zemes fonda personā,” spriež Jānis.

Arī ogrēniete Anda Krasta teic, ka Līvānu novada Turku pagastā pārdevusi viņas tēvam piederošos septiņus hektārus pļavas, tāpēc ka paši nespējuši no Ogres izbraukāt, lai to apkoptu. Bet par nekoptu zemi bijis jāmaksā arvien lielāks nekustamā īpašuma nodoklis, tāpēc neatmaksājies to vairs ilgāk paturēt īpašumā. Arī viņa mēģinājusi pārdot, bet pircēju nav izdevies atrast.

Latvijas zemes fonda izveidošanu manis uzrunātie ļaudis vērtē atzinīgi. Pircējs nav jāmeklē. Zemi nopērk valsts, nevis uzpircēji, kuri nereti tīko pārdevēju apvest ap stūri, piesolot nesamērīgi mazu cenu. Fonds piedāvā arī cenu, kuru pārdevēji paši bieži nemaz nezina.

“Mani patīkami pārsteidza fonda darbinieku lietišķība, apspriežot darījuma noteikumus, Ja nebūtu šī piedāvājuma, tad, iespējams, vēl ilgi zeme paliktu neizmantota,” piebilst jēkabpilietis Jānis Koļesin­skis. Viņaprāt, fonds var palīdzēt tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem zemi vairs nevajag un kuriem gadu nastas vai veselības dēļ pašiem grūti kārtot šādus darījumus.

 

Fakts

No lauksaimniecībā izmantojamās zemes – ap 2,3 milj. ha – Latvijā tiek apstrādāti 1,56 milj. ha. Neapstrādāti ir vairāk nekā 700 000 ha. Valsts cer atgriezt lauksaimnieciskā ražošanā aptuveni 400 000 ha.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. sulīgi neizsakoties jājautā, vai mums vēl ir kaut kāda patiesa vērtība, kas bija ulmaņlaikos? tauta atškaidīta, zeme aizaugusi, tautsaimniecības mazspēja………………. , pats ulmanis guļ kaut kāda tur turkmenibaši …….. visur kur skatās uz lietām plašāk ir tikai viens vienīgs negatīvisms

  2. Kārtējais kantoris ,kur sēž labi apmaksāti nekā nedarītāji. Solīja ka iepirks lielus zemes gabalus, bez ēkām, pārsvarā Latgalē. Tīeši tādu piedāvāju un atteica. Pagājuši jau divi gadi ,kopš sāka runāt par šo lietu , iepirkti ir septiņi zemes gabali (pārsvarā mazi) un tikai viens Latgalē. Tā pati sistēma ,ka ar aizbraukušo atgriešanu- muldēšana valstiskā līmeni.

Slimība pārvarēta, atveseļojamies. ES vērtē Latvijas ekonomiku (4)Latvija pēdējos gados pieredzējusi vāju ekonomikas izaugsmi, ekonomiskās nenoteiktības un ES fondu krituma dēļ, bet īstermiņa prognozes ir pozitīvākas, teikts Eiropas Komisijas vērtējumā par finansiālo, ekonomisko un sociālo situāciju dalībvalstīs.
Putnu gripas dēļ Vītiņu pagastā saimnieki bažījas par cāļiem (1)Visām vistām un zosīm jāiztur trīs mēnešu ieslodzījums
Pasaulē
Vidējā bruto darba alga pērn Latvijā pieaug par 5%Latvijā pagājušajā gadā vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa bija 859 eiro, kas ir par 5% jeb 41 eiro vairāk nekā 2015.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Draugiem Facebook Twitter Google+