Mobilā versija
Brīdinājums -0.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
18. janvāris, 2016
Drukāt

Infografika: Valsts šogad laukus balsta mazāk (1)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Valsts atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai subsīdiju veidā paredzētais finansējums ir 8,6 miljoni eiro – “zaļo gaismu” šādam atbalstam devusi valdība, akceptējot Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus noteikumos par valsts atbalstu lauksaimniecībai.

Ņemot vērā Nacionālajā attīstības plānā 2014. – 2020. gadam lauksaimniecības nozarei izvirzītās prioritātes, izmaiņas noteikumos nosaka atbalsta pasākumus un to īstenošanai nepieciešamo finansējumu. Iepriekš, 2015. gadā, valsts atbalsts lauksaimniekiem bija 8,7 miljoni eiro.

Kā vēsta ZM, lauksaimniekiem ļoti būtisks valsts atbalsts ir jomās, kas veicinātu lauksaimnieka dzīvotspēju un konkurētspēju, tāpēc 2016. gadā pieejamais finansējums galvenokārt paredzēts lauksaimniecības produktu ražotājiem. Šogad lopkopības attīstībai paredzēti 5,5 miljoni eiro, augkopības attīstībai – 614,5 tūkstoši eiro. No valsts naudas tirgus veicināšanai tiks atvēlēti 327 tūkstoši eiro, bet starptautiskai un savstarpējai sadarbībai – 678,6 tūkstoši eiro.

Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas veicināšanai tiks 50 tūkstoši eiro, kas salīdzinājumā ar 2015. gada atbalstu ir teju desmit reizes mazāks. ZM valsts atbalsta plānošanas nodaļas vadītāja vietniece Biruta Ingiļāvičute “LA” skaidro, ka atbalsts pārtikas kvalitātes shēmas dalībniekiem nebūs mazāks, jo valsts atbalsta piešķiršanā ir jauns nolikums. Tas paredz, ka projekti jāiesniedz līdz 1. decembrim, savukārt atbalsts tiek piešķirts trīs mēnešu laikā, līdz ar to, piemēram, finansējumu par 2015. gadu uzņēmēji saņems tikai šogad.

“Uzņēmējiem nav jābažījas, bet jānodrošina augstas kvalitātes pārtika,” skaidroja ZM pārstāve. Tā šogad iepriekšējā gadā uzsākto atbalsta pasākumu izpildes finansēšanai paredzēti 1,4 miljoni eiro. Jāatgādina, ka valsts budžetā katru gadu subsīdiju veidā tiek paredzēts valsts atbalsts lauksaimniecības attīstībai no gada pamatbudžeta kopējiem izdevumiem, kas tiek segti no dotācijām vispārējiem ieņēmumiem, atskaitot iemaksas Eiropas Savienības budžetā.

Jautāts par valsts subsīdiju lielumu, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs atzīst: “Grūti izvērtēt, jo būtiski, ar kuru periodu salīdzina. Salīdzinot ar pirmskrīzes periodu, subsīdiju samazinājums ir ievērojams, un ne tuvu nav tam līmenim, kas paredzēts lauksaimniecības likumā 2,5% no IKP (iekšzemes kopprodukta). 2016. gadā strauji samazinās arī PPVA (pārejas posma valsts atbalsts) un tas samazina Latvijas zemnieku konkurētspēju. Tomēr, ņemot vērā Saeimas budžeta piedāvājumu, subsīdiju sadalījums tika saskaņots ZM konsultatīvajā padomē, piedaloties lauksaimnieku organizāciju vadītājiem. Savukārt salīdzinājumā ar pagājušā gada periodu – valsts atbalsts 2016. gadam ir līdzvērtīgs 2015. gada apjomam.”

Kopumā LOSP uzskata, ka svarīgi saglabāt stabilu atbalsta politiku gan lopkopībā, gan augkopībā. Tas ir svarīgi lauksaimniekiem, lai varētu paļauties un efektīvāk plānot savu darbību. Valsts politika dod iespēju ar subsīdiju atbalstu uzlabot ciltsdarbu lopkopībā, saglabājot un uzlabojot esošo genofondu. Augkopībai jāsaglabā un jāturpina selekcijas darbs, jāveicina kvalitatīvas sēklas sagatavošana un izmantošana, kas rezultātā atspoguļojas kvalitatīvos lauksaimniecības produktos.

Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre kā pozitīvu noteikti vēlas atzīmēt iekļauto atbalstu apdrošināšanas polišu iegādes izdevumu segšanai. “Tas ir ļoti būtisks, jo tiek radīts reāls instruments lauksaimniecības risku vadībai, kad saimnieki var uzņemties atbildību par iespējamiem zudumiem, pērkot apdrošināšanas polises ar daļēju valsts atbalstu,” tā ZSA pārstāve.

ZSA gan līdz galam neizprot, kam konkrēti tiks izmantots subsīdijās paredzētais tehniskais atbalsts lauksaimniecības nozarē, kā arī nav izprotams, pēc kādiem principiem tiek noteikts finansējuma sadalījums atbalstam lauksaimnieku NVO konsultatīvās padomes dalīborganizācijām.

Nepietiek līdzekļu lauksaimniecības pētījumiem, uzskata ZSA. Latvijā ir ļoti nepieciešami pielietojamās zinātnes pētījumi praktiski visiem lauksaimniecības sektoriem. Tikai atsevišķi piemēri, kam būtu nepieciešams pievērst uzmanību, – proteīnaugu audzēšana, priekšapstrāde, izmantošana, kas īpaši aktuāla saistībā ar zaļināšanas prasību ieviešanu un nepieciešamību nodrošināt vietējā proteīna ražošanu. Svarīgi arī dažādi ar barības vielu noteci saistīti aspekti – tehnoloģijas, metodes. ZSA ierosina vairāk uzmanības pievērst atbalsta sadalījuma veidošanas procesam. To vajadzētu veidot savlaicīgāk, diskusiju uzsākot jau vasarā, vienlaikus padarot to demokrātiskāku, atvērtāku un uz ilgtermiņa darbību un attīstību vairāk tendētu.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Nu ja, vajadzēs migrantus balstīt!!!

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepesSIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (5)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+