Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
5. februāris, 2013
Drukāt

Valsts – tērauda ražotāja ķīlniece


Foto - LETAFoto - LETA

Pretēji a/s “Liepājas metalurgs” vadības paustajam “Latvijas Avīzei” aizvadītā gada beigās, krīze tomēr skārusi arī šo – vienu no valsts lielākajiem uzņēmumiem, vienīgo tērauda ražošanas uzņēmumu Baltijā.

 

“Latvijas Avīzes” 23. janvāra numurā jau stāstījām, ka uzņēmums atteicās maksāt zaļās enerģijas komponenti (OIK) elektroenerģijas tarifā, pamatojot to ar strauju OIK kāpumu, kas ražotāju var novest bankrota situācijā. Aizvadītajā nedēļā “Liepājas metalurgu” apmeklēja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, tieslietu ministrs Jānis Bordāns un labklājības ministre Ilze Viņķele.

Pēc uzņēmuma apmeklējuma kļuva zināms, ka “Liepājas metalurgam” ir likviditātes problēmas – tas nespēj atmaksāt īstermiņa aizdevumus. Jau agrāk sabiedrība bija informēta, ka pret “Liepājas metalurga” amatpersonām sākts kriminālprocess par iespējami noziedzīgu rīcību, piesavinoties naudas līdzekļus un aktīvus un ka uzņēmuma īpašnieki sava starpā nesaprotas.

“Liepājas metalurga” paziņojums “NASDAQ OMX RIGA” fondu biržai liecina, ka uzņēmums kopā ar Finanšu ministriju sācis darbu savu ilgtermiņa parādsaistību restrukturizēšanai. Paskaidrošu, ka a/s “Liepājas metalurgs” patlaban bankai “UniCredit s.p.a.” vēl ir parādā Ls 51,7 milj. Atgādināšu, ka 2009. gada beigās, kad plosījās dižķibele un aizdevumu procenti bija augsti, uzņēmums aizņēmās 60,2 miljonus latu modernizācijai. To garantēja valsts, kas tagad kļuvusi par “Liepājas metalurga” ķīlnieku.

Tāpat ir nolemts, ka padziļinātu pārbaudi par uzņēmuma saimniecisko darbību un finansēm sāks Valsts kase, jo agrāk, pretēji pasaulē pieņemtajai praksei, to veikusi “Liepājas metalurga” padomes loceklim Andrim Deniņam piederošā firma “BDO”, kas nevieš uzticību pārbaudītajai informācijai.

Tātad “Liepājas metalurgam” ir naudas plūsmas grūtības, tomēr, iespējams, tās nav tērauda ražošanas krīzes izraisītas.

Valsts uzņēmumam ir ne tikai garantējusi aizdevumu. Valstij piederošā a/s “Augstsprieguma tīkls” 2008. gadā uzbūvēja 110 KV jaudas apakšstaciju un ierīkoja kabeļu līniju par 11 miljoniem latu.

“Liepājas metalurga” preses sekretāre Simona Laiveniece teic, ka šajā gadā OIK maksājumos uzņēmumam būtu jāmaksā Ls 9,2 milj, bet iepriekšējos piecos gados kopā maksāts Ls 10,9 milj. Vakar Ekonomikas ministrijā pastāstīja, ka OIK pieaugusi tāpēc, ka Latvijā vairāk ir zaļās enerģijas ražotāju, kuriem augstāku maksu par elektroenerģiju maksā visi pircēji.

Patlaban OIK rūpnieciskajiem elektroenerģijas patērētājiem, tostarp, “Liepājas metalurgam”, ir 1,23 sant./kWh. No šīs summas 0,94 santīmi aiziet ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijas režīmā, bet 0,29 santīmi no katras kilovatstundas – tiem, kas elektroenerģiju ražo no atjaunojamajiem energoresursiem (AER).

A/s “‘Latvenergo” paredz, ka no šā gada 1. aprīļa gala lietotājiem būtu jāmaksā 1,94 sant./kWh liels maksājums. Sadārdzinājums saistīts ar jaunu staciju darbības sākšanu un gāzes cenas kāpumu no Ls 175 tūkst./nm3 līdz 230 tūkst./nm3. Tāpat samazinājusies elektroenerģijas tirgus cena.

Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš aizvadītajā nedēļā vērsa uzmanību uz to, ka “Liepājas metalurgs” cenšas OIK maksājumus pārnest uz citiem pleciem.

Patēriņu Latvijā patlaban nodrošina pavisam 300 elektrostacijas, no kurām elektroenerģijas iepirkumu nodrošina divos režīmos – ar valsts regulētu cenu pārdod 40% no kopējā enerģijas daudzuma. Mājsaimniecībām OIK maksājums elektrības cenu šajā gadā varētu celt par aptuveni 3%, lēš J. Ozoliņš.

Mājsaimniecībām OIK ir nemainīga līdz tarifa pārskatīšanai. Nav šaubu, ka arī iedzīvotājiem maksa par elektrību kaut kad kāps, vēl tikai nav noteikts, kad. Jāņem vērā, ka EM ir izdevusi atļaujas vēl daudziem elektrības ražotājiem no AER, tomēr, tā kā nav zināms, cik no tiem sāks darbību, ticamu cenas prognozi izteikt nevar.

Gatavību sadarboties ar uzņēmumu pēc padziļinātas izpētes veikšanas valdības vārdā izteicis Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, vienlaikus norādot, ka par atbalsta pasākumiem ir nepieciešams saskaņojums ar Eiropas Komisiju. Nespēja atmaksāt īstermiņa aizdevumus, lūgums pēc valsts palīdzības, cerības uz Eiropu – tik tālu viss rit pēc līdzīga scenārija kā ar “Parex banku”.

 

Akciju sabiedrība “Liepājas metalurgs”

Pēc 2012. gada deviņu mēnešu finanšu pārskata informācijas, lielākie akcionāri ir Sergejs Zaharjins ar 49%, Iļja Segals ar 21% un Kirovs Lipmans ar 23% akciju īpatsvaru,

pamatprodukcijas veids ir celtniecības armatūra, kuras noieta tirgus ir 26 pasaules valstis,

uzņēmums nodarbina 2300 cilvēku un gada laikā nodokļos samaksā Ls 8 – 10 milj.

“LM” koncerns 2011. gadā apgrozīja Ls 221,6 milj. un nopelnīja Ls 2,47 milj. (pēc nodokļu nomaksas). Peļņu dividendēs neizmaksāja, bet novirzīja attīstībai un ilgtermiņa kredīta segšanai. Iepriekšējos divos gados uzņēmums uzkrājis Ls 19 milj. zaudējumus.

Pērn pirmajos deviņos mēnešos apgrozījums sasniedza Ls 253,9 milj. un nopelnīja Ls 1,4 milj. Paša uzņēmuma peļņa bija Ls 134 200 – 17,8 reižu mazāka nekā gadu iepriekš.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+