Valsts un pašvaldību darbinieku atlīdzību noteikšanā nav ievēroti līdzvērtīgi nosacījumi 0
Valsts un pašvaldību darbinieku atlīdzību noteikšanā netiek ievēroti līdzvērtīgi nosacījumi, secinājusi Valsts kontrole (VK) pēc Latvijas 2011.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem revīzijas rezultātiem.
VK secinājusi, ka pārskats visos būtiskajos aspektos saskan ar finanšu pārskatiem, no kuriem tas ir atvasināts, tomēr vienlaikus atklātas neatbilstības, kas ietekmē gada pārskatu. VK revīzijā neguva pārliecību par krājumu atlikumiem 28,94 miljonu latu apmērā būtisku iekšējās kontroles sistēmas trūkumu dēļ, un tāpat VK nevar izteikt atzinumu par nodokļu un nodevu ieņēmumu pilnīgumu, jo pārskatā tie netiek uzrādīti pēc uzkrājuma principa.
Jau kopš 2006.gada VK ir norādījusi uz neatbilstošu Rīgas pilsētas pašvaldības Dienvidu tilta būvniecības izmaksu uzrādīšanu pārskatā, tās iekļaujot ilgtermiņa parādos piegādātājiem, kas neatbilst darījuma ekonomiskajai būtībai, jo darījums ir klasificējams kā aizņēmums, teikts pārskatā.
Revīzijā pārbaudot pārskata sagatavošanas pareizību un darījumu atbilstību likumiem, VK vērtēja finanšu vadības procesu valstī kopumā un valsts sektorā nodarbināto darba samaksas sistēmu.
Revīzijas ziņojumā VK uzsvēra, ka arī pērn īstenotā valsts budžeta politika nav nodrošinājusi, ka valsts budžeta likumā tiek noteikts valsts politikas realizācijai nepieciešamais finansējums atbilstoši katrā budžeta programmā īstenojamo pasākumu vai pakalpojumu kopumam. Tā dēļ, lai gan daudz mazākos apmēros, vēl arvien ir pieļauti nodokļu avansa maksājumi (591 tūkstotis latu), avansa maksājumi aktivitātēs, kuru sākotnējais finansēšanas plāns paredzēja maksājumus tikai nākamajos periodos (9,39 miljoni latu), kā arī avansa maksājumi Eiropas Savienības fondu projektu īstenotājiem, kas nespēj tos izlietot noteiktajos termiņos – no 2011.gadā avansos pārskaitītajiem 94,24 miljoniem latu līdz 2012.gada 4.jūlijam nebija veiktas izmaksas 35,12 miljonu latu apmērā.
VK ziņojumā arī vērš uzmanību uz Finanšu ministrijas (FM) rīcību budžeta sagatavošanas gaitā. VK norāda, ka ministrija pretēji Ministru kabineta noteiktajiem bāzes izdevumu palielināšanas nosacījumiem un bez pamatojuma sava resora bāzes izdevumos ir palielinājusi izdevumus atlīdzībai 492 987 latu apmērā, pārdalot līdzekļus no budžeta programmas “Valsts parāda vadība”.
Lai veicinātu uz rezultātu vērstu valsts budžeta politikas īstenošanu, VK jau iepriekšējā gadā ir aicinājusi FM pilnveidot likumus, nodrošinot skaidru valsts budžeta plānošanas un izpildes procesa sasaisti ar valsts politikas īstenošanu. FM ir apņēmusies ieteikumu ieviest līdz šā gada beigām, informēja kontrolē.
Vērtējot ar valsts pārvaldē nodarbināto darba samaksu saistītos jautājumus, VK secināja, ka pretēji likumā noteiktajam valsts un pašvaldību institūcijās darbinieku atlīdzības noteikšanā netiek ievēroti līdzvērtīgi nosacījumi, jo, pastāvot atšķirīgām budžeta iespējām, nodarbinātajiem ar līdzīgām amatu funkcijām tiek noteikta atšķirīga darba samaksa.
VK uzsvēra – lai atlīdzības sistēma būtu efektīva, tai jānodrošina darbinieku motivācija sasniegt iestādes mērķus un jābūt cieši saistītai ar iestādes uzdevumu plānošanu un darbinieku darba izpildes novērtēšanu. VK ir sniegusi ieteikumu FM kā vadošai institūcijai valsts sektora darba samaksas politikas veidošanā apzināt valsts iestādēm 2012.gadā apstiprinātos izdevumus atalgojumam un atbilstoši katrā iestādē noteiktajai darba samaksas politikai izvērtēt iestāžu finansiālās iespējas līdzvērtīgi piemērot normatīvajos aktos noteiktās piemaksas darbinieku motivācijai.
Finanšu ministrija (FM) pēc iepazīšanās ar Valsts kontroles revīzijas ziņojumu paziņoja, ka nepiekrīt tajā paustajam, un norādīja, ka valsts budžeta sagatavošanas process 2011.gadā tika īstenots atbilstoši normatīvajos aktos budžeta un finanšu vadības jomā noteiktajam, kā arī ievērojot valsts pārvaldes darba organizāciju.
FM uzsvēra, ka 2011.gada budžets tika sagatavots, pastāvīgi konsultējoties ar starptautiskajiem aizdevējiem, un tā izpildes rezultāti nodrošināja aizdevuma programmas pabeigšanu, tādējādi tika sasniegti nozīmīgi rezultāti – budžeta deficīts 2011.gadā tika samazināts līdz -3,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar -8,2% no IKP 2010.gadā. Ministrijā arī norādīja, ka nodokļu ieņēmumu plāns tajā gadā ar grozījumiem bija 3,8 miljardu latu apmērā, bet gada izpilde sasniedza gandrīz 4 miljardus latu, kas nozīmē, ka virs plāna tika iekasēti gandrīz 200 miljoni latu.
FM arī paskaidroja, ka valsts budžeta politika 2011.gadā tika īstenota, nosakot gadskārtējā valsts budžeta likumā katrai budžeta programmai (apakšprogrammai) resursu un izdevumu apmēru kārtējam gadam. “FM nepiekrīt Valsts kontroles apgalvojumam, ka netika nodrošināts valsts politikas realizācijai nepieciešamais finansējums atbilstoši budžeta programmas (apakšprogrammas) ietvaros īstenojamo pasākumu vai pakalpojumu kopumam. Budžeta mērķis ir noteikt vai pamatot, kādi līdzekļi nepieciešami valdībai, citām valsts institūcijām un pašvaldībām to valsts pienākumu izpildei, kuru finansēšana noteikta ar likumu aktiem, nodrošinot, lai tajā laikposmā, kuram šie līdzekļi ir paredzēti, izdevumus segtu atbilstoši ieņēmumi,” sacīts ministrijas paziņojumā.
FM uzsvēra, ka maksimāli pieļaujamais izdevumu apmērs katrai ministrijai ietver ministrijas budžeta bāzi un ministrijas budžeta attīstības daļu, kuru nosaka atbilstoši valdības lēmumam par atbalstāmajām vidēja termiņa prioritātēm, kas izriet no ministriju darbības stratēģijās izvirzītajām politikas iniciatīvām. “Ministrijas un centrālās iestādes īsteno valsts noteikto politiku, un budžets ir tās neatņemama sastāvdaļa,” uzsvērts ministrijas komentārā par VK secināto.
FM paziņojumā arī pauž neizpratni par VK paustajiem iebildumiem saistībā ar ministrijas atalgojuma sistēmu, norādot, ka FM ieviestā darbinieku atlīdzības sistēma atbilst normatīvajos aktos noteiktajam. “FM centrālā aparāta darbinieku atlīdzības izdevumu segšana 2011.gadā tika nodrošināta ministrijas resoram piešķirtā finansējuma ietvaros, kas tāpat kā visā valsts pārvaldē bija samazināts atbilstoši ekonomiskās krīzes apstākļiem. Neraugoties uz samazināto finansējumu atlīdzībai, FM kā prioritāti noteica augsti kvalificētu personālu, tāpēc, lai nodrošinātu šiem darbiniekiem atbilstošu atlīdzību, tika pārstrukturizēti izdevumi ministrijas resora bāzes izdevumu ietvaros, nepalielinot kopējos ministrijas resora bāzes izdevumus,” uzsvēra ministrijā.
FM norādīja, ka, neraugoties uz atalgojuma palielinājumu, ko FM veica tai piešķirtā finansējuma ietvaros, kvalificētu speciālistu aizplūšana no FM zemā atalgojuma dēļ tika apturēta daļēji. Ministrijā arī piebilda, ka FM, ievērojot vienotās atalgojuma sistēmas noteikto, 2011.gada sākumā darbiniekiem izmaksāja tikai vidēji 60% no atalgojuma skalas likumā paredzētājiem griestiem, un atzina, ka tautsaimniecībā pieņemams personāla mainības radītājs ir 6–8% gadā, taču FM 2011.gadā personāla mainība bija gandrīz trīs reizes lielāka – 19%, tāpēc ilgstošā darbinieku mainība un trūkums radīja papildu slodzi un darba apmēru pārējiem strādājošajiem.
“Ekonomiskās krīzes laikā FM nodrošināja sarežģītu valsts budžetu projektu sagatavošanu, kas nodrošināja pozitīvus rezultātus valsts tautsaimniecībā, tāpēc FM atbilstoši valdības plāniem bieži vien šo lēmumu finansiālās ietekmes aprēķini un analīze bija jāveic īsā laika posmā, kā arī ārpus darba laika un brīvdienās. Pēc 2011.gada starptautiskajā sabiedrībā par Latviju runā nevis kā par dziļās ekonomiskās krīzes skarto valsti, bet kā valsti, kas sekmīgi spēja pārvarēt smagākās no krīzes radītajām sekām un panākusi vērā ņemamus rezultātus,” uzsvērts ministrijas paziņojumā.
Valsts kontrole ir augstākā revīzijas iestāde Latvijā. Tā pārbauda valsts budžeta un pašvaldību budžetu līdzekļu ieņēmumus un izdevumus, rīcību ar valsts un pašvaldību mantu. VK darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar valsts un pašvaldību budžeta līdzekļiem ir tiesiska, pareiza, ekonomiska un efektīva.
