Ekonomika
Bizness

Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās pārmaiņas notiek lēni un mokoši. Kāpēc? 0


Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents Andris Grafs.
Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents Andris Grafs.
Foto: Zane Bitere/LETA

Lai gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) noteiktie mājas darbi Latvijai valsts un pašvaldību pārvaldībā ir izpildīti, nevar teikt, ka šajā jomā viss ir spīdoši. Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldes modelis mainās lēni un mokoši, un darāmā vēl daudz.

Valsts un pašvaldību uzņēmumu aktīvu vērtība Latvijā pārsniedz 10 miljardus eiro. Astoņi miljardi no tiem ir valsts uzņēmumi, savukārt pašvaldībām pieder vēl vairāki simti uzņēmumu, kuru kopējā vērtība ir vismaz divi miljardi eiro. Bet kā tie tiek pārvaldīti?

Pirms 2008. gada ekonomiskās krīzes valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes un padomes galvenokārt kalpoja kā stabils ienākumu un ietekmes avots politiķiem, partijām un tām pietuvinātām personām un par kvalitatīvu, profesionālu valsts kapitāla pārvaldīšanu reti kurš runāja.

Aiz muguras bija vairāki lielo uzņēmumu privatizācijas skandāli, tāpēc lielai daļai sabiedrības šķita pareizāk, ka lielie stratēģiskie uzņēmumi ir palikuši valsts īpašumā, lai arī cik brīžiem necaurspīdīga un saimnieciski neveiksmīga būtu to pārvaldība.

Pateicoties starptautisko aizdevēju – Eiropas Komisijas un Starptautiskā valūtas fonda – spiedienam, sākot ar 2009. gadu, valsts sāka spert pirmos soļus valsts uzņēmumu saimniecības sakārtošanā.

Kā secina OECD savā 2017. gada maija vērtējumā par Latvijas paveikto korporatīvās pārvaldības jomā, padomju veidošanas “mājas darbs” ir izpildīts, tomēr nepieciešams domāt par turpmākiem iespējamiem uzlabojumiem.

Viens no tiem ir padomes locekļu nominācijas komisiju veidošanas process un sastāvs, kurā pašreiz noteicošā loma bieži vien ir ministriju pārstāvjiem, kas, visdrīzāk, rūpējas, lai konkursos uzvarētu ministram un partijām daudzmaz lojāli un zināmi kandidāti.

Tāpat ziņojumā norādīts, ka OECD korporatīvās pārvaldības principiem pilnībā neatbilstoša ir prasība, ka kapitālsabiedrību padomēm jāsaņem Satiksmes ministrijas saskaņojums valdes locekļu atsaukšanai no amata vai ievēlēšanai amatā, tomēr tieši tas notika VAS “Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētāja ievēlēšanas gadījumā.

Lēns progress

Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents Andris Grafs: “Kā zināms, 2009. gadā tika likvidētas padomes valstij piederošajos uzņēmumos, ņemot vērā, ka tās bija absolūti politizētas, tajās tika ievēlēti politiķi vai ar partijām saistītas personas.”

Diskusija par profesionālu uzņēmumu padomes atjaunošanu sākās 2010. gada beigās, 2011. gadā, kad Latvija uzsāka aktīvākas diskusijas par pievienošanos OECD.

Valda Dombrovska valdības deklarācijā (2010. gads) tika iekļauta apņemšanās, ka valsts un pašvaldību uzņēmumu valžu un padomju locekļi un citas augstas valsts amatpersonas tiek amatā ieceltas nepolitizēti, pamatojoties uz profesionalitāti un reputāciju.

Savukārt Laimdotas Straujumas valdības deklarācijā (2014. gads) tika atkārtota iepriekšējās valdības apņemšanās nodrošināt uzņēmumu labas pārvaldības principu un ilgtspējas ieviešanu kapitālsabiedrībās, kurās ir valsts un pašvaldību kapitāla daļas, lai nodrošinātu lielāku atdevi no publiskajiem aktīviem.

Tikai 2014. gada septembrī valdība atbalstīja instrukciju kandidātu atlasei valdes un padomes locekļu amatiem valstij piederošajos uzņēmumos, nosakot pamatprasības kandidātiem, kā arī formalizējot atlases procesa principus, tajā skaitā par nominācijas komisijas izveidošanu.

Savukārt 2015. gada decembrī valdība pieņēma noteikumus par kandidātu atlasi, paredzot būtisku nosacījumu, ka vismaz pusei no padomes sastāva jābūt neatkarīgiem padomes locekļiem, tajā skaitā kuri nav strādājuši uzņēmumā vai ministrijā, kas ievēlē padomes locekli.

Rezultātā daļā no uzņēmumiem neatkarīgie padomes locekļi veido trešo daļu no padomes sastāva.

Līdz ar to šobrīd valstij pilnībā piederošajos uzņēmumos, kuros ir atjaunotas padomes, tādu ir kopā 13 uzņēmumi, padomes sastāvā strādā arī neatkarīgi padomes locekļi. Izņēmums – “ALTUM”, kura padomē ir ierēdņi no trim ministrijām.

Vienlaikus “Latv­energo” un “Latvijas valsts mežos” visi padomes locekļi ir neatkarīgi un tajos nestrādā ministriju ierēdņi. Neatkarīgi padomes locekļi ir ievēlēti arī uzņēmumos, kuros valsts ir viens no īpašniekiem – “Air Baltic”, “Lattelecom” un “LMT”.”

44% – no privātajiem

Kopš 2011. gada uzņēmumu padomēs Lietuvā tiek ievēlēti arī neatkarīgi padomes locekļi, arī šobrīd Igaunija īsteno šādu praksi. Lielākajā daļā OECD valstu padomes sastāvā ir gan neatkarīgie padomes locekļi, gan ministriju pārstāvji gadījumos, ja uzņēmums īsteno būtiskus publiskās politikas uzdevumus.

Tāpat OECD valstis panākušas vienprātību, ka ministriem, valsts sekretāriem un citām vadošajām ministrijas amatpersonām, kā arī ar partijām cieši saistītām personām nekādā gadījumā nevajadzētu būt pārstāvētām uzņēmuma padomē.

OECD valstīs 44% valstij piederošajo uzņēmumu padomēs pārsvarā ir neatkarīgi padomes locekļi no privātā sektora, 39% ir gan ministriju pārstāvji, gan neatkarīgi padomes locekļi, savukārt 17% gadījumos padomēs pārsvarā ir publiskā sektora pārstāvji, stāsta A. Grafs.

Jāpalielina padomes locekļu skaits

“Latvenergo” padomes atlase esot pierādījusi, ka ir iespējams pārskatāmā un profesionālā veidā ieinteresēt profesionāļus kļūt par neatkarīgiem padomes locekļiem. Priekšnoteikumi, lai panāktu labu rezultātu “Latvenergo” padomes atlasē, bija starptautisks konkurss.

Atlases procesa laikā tika apzināts plašs pretendentu loks – 536 kandidāti, turklāt kandidātu atlase notika gan Latvijā, gan starptautiski. Konkursam pieteicās 80 kandidāti no 10 valstīm, kas ir ievērojams skaits, salīdzinot ar citiem padomes locekļu atlases procesiem.

Salīdzinājumam – konkursā uz Latvijas Gaisa satiksmes padomi pieteicās tikai pieci pretendenti, uz “Latvijas Pasta” padomi – 30 kandidāti, uz “Valsts nekustamo īpašumu padomi” – 31 kandidāts.

A. Grafs: “Uzskatu, ka valstij piederošajos uzņēmumos jāpalielina neatkarīgo padomes locekļu skaits – to ir iespējams izdarīt bez grozījumiem normatīvajos aktos, bet vēlams šādu apņemšanos ietvert valdības noteikumos. Vienlaikus katrā padomes locekļu atlases procesā jāpiesaista profesionāls personāla atlases uzņēmums, kas apzina potenciālos kandidātus, kā arī novērtē kandidātu pieredzes atbilstību un vērtē reputācijas riskus.”

Daļēji īstenota reforma

Foto: Timurs Subhankulovs

Eiropas Komijas viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis: “Manas valdības laikā sāktā valsts uzņēmumu pārvaldības modeļa mērķis bija sakārtot to atbilstoši labas pārvaldības praksei.”

Valsts un pašvaldību uzņēmumu vidū bija tādi, kuros bija profesionāla valde, moderna pārvaldība, tie darbojās efektīvi, maksāja valstij dividendes un veica būtiskas investīcijas valsts attīstībā. Bet bija arī uzņēmumi, par kuriem nebija pietiekamas informācijas un pārliecības, ka tie darbojas efektīvi.

Pārsvarā informācijas trūka par pašvaldībām piederošiem uzņēmumiem, kuri darbojās bez tiešas valsts pārraudzības. Reformas mērķis bija sakārtot pārvaldību, ieviešot vienotas minimālās prasības – finanšu snieguma, pārvaldības un pārskatāmības (ziņojumu sniegšanas) ziņā.

Reforma, kas sākās 2010. gadā, vēlāk tika turpināta. Būtiskākā tās sastāvdaļa bija Publiskās personas kapitāldaļu un kapitālsabiedrības pārvaldības likums, kas stājās spēkā 2015. gada sākumā. 2017. gadā OECD atzina Latvijas valsts un pašvaldību pārvaldību par atbilstošu šīs organizācijas praksei.

Vērtējot reformas rezultātus, jāsaka, ka reforma daļēji tika īstenota valstij piederošajās kapitālsabiedrībās.

“Tajā skaitā lielākajiem uzņēmumiem tika atjaunotas profesionālas padomes, kuras iepriekš tika ieceltas politiski, taču jaunā kārtība paredz padomes profesionālu atlasi, izvērtējot zināšanas, izglītību un citus korporatīvai pārvaldībai būtiskus kritērijus.”

LA.lv