Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
11. janvāris, 2013
Drukāt

Valsts uzņēmumu valdēs atsākas treknie gadi


Foto - LETAFoto - LETA

Ar mērķi nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu Saeima vakar konceptuāli atbalstīja likumprojektu, kas ļaus valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļiem krietni palielināt savu atalgojumu.


 

Līdz šim gan nav novērots, ka valsts vai pašvaldību vadītāji aktīvi pamestu savus amatus un veidotu veiksmīgu karjeru privātajā sektorā. Gluži otrādi – vietas valsts uzņēmumu valdēs tika iekārotas pat krīzes laikā, kad atalgojums tika samazināts. Saeimas Tautsaimniecības komisijas sagatavotie grozījumi paredz valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu mēnešalgu noteikt, Centrālās statistikas pārvaldes publicētajai valstī strādājošo iepriekšējā gada vidējai darba samaksai piemērojot koeficientu 10. Tā kā pērn vidējā mēnešalga bija 478 lati, tad šogad īpaši lielajās valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās valdes locekļu alga varētu sasniegt 4780 latus. Līdz šim viņu alga tika aprēķināta, vidējai mēnešalgai piemērojot koeficientu seši, un lielākajās kapitālsabiedrībās maksimālā mēnešalga bijusi 2784 lati. “Līdz ar to valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzība ekonomiskās krīzes apstākļos ir kļuvusi nekonkurētspējīga, un pastāv risks zaudēt valdes locekļus ar augstu kompetences līmeni, atbilstošu darba pieredzi un speciālām zināšanām un izglītību,” teikts likumprojekta anotācijā. Turpat arī atgādināts, ka 2009. gadā valdes locekļu atlīdzība tika samazināta uz pusi.

Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) aicināja kolēģus atbalstīt šādu piedāvājumu. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka izmaiņām atalgojumā jāiet kopā ar visaptverošu reformu valsts kapitālsabiedrību pārvaldīšanā.

“SC” pārstāvis Andrejs Elksniņš debatēs izteicās, ka apstākļos, kad vidējā darba samaksa valstī neaug, atgriezties pie trekno gadu politikas, palielinot koeficientu līdz 10, būtu nepieņemami. Viņš arī solīja sagatavot sarakstu ar to cilvēku vārdiem un uzvārdiem, kuri, pastāvot noteiktai politiskai varai, iecelti šajās politiskajās valdēs. “Un tad mēs varēsim padiskutēt par to, vai attiecīgajās valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās strādā profesionāļi vai vienkārši politiskie ielikteņi,” brīdināja Elksniņš. Kolēģi no valdošajām partijām viņu mudināja neaizmirst sarakstā iekļaut arī Rīgas domes politiskos ielikteņus pašvaldības uzņēmumos.

Savā ziņā opozīcijas viedoklim pievienojās arī NA Saeimas frakcijas vadītājs Einārs Cilinskis, kurš mēģinājis apzināt, cik daudzi speciālisti no vadošiem amatiem valsts uzņēmumos pārgājuši uz privāto sektoru un veiksmīgi turpina karjeru tur, bet neko vairāk kā vienu izņēmuma gadījumu nav atradis.

“Tas tāpēc, ka šie cilvēki nav augsti atalgoti topmenedžeri. Tāpēc, ka šie cilvēki lielā mērā patiešām ir politiski tur ielikti. Un līdz ar to viņiem nekāda sekmīga karjera privātā sektorā lielā daudzumā nedraud,” teica E. Cilinskis. Viņš arī prognozēja, ka ieguvumi konkurētspējas stiprināšanas pusē neatsvērs zaudēto sabiedrības uzticību.

Tomēr balsojumā viņa vadītā frakcija likumprojektu atbalstīja ar noteikumu, ka tiks veiktas būtiskas korekcijas. Piemēram, Cilinskis piedāvā reizē ar algu palielināšanu atlaist visu pašreizējo valdi un izsludināt jaunu konkursu uz vakantajām vietām.

Balsojumā likumprojektu atbalstīja visi 49 klātesošie valdošās koalīcijas deputāti, 35 opozīcijas pārstāvji balsoja pret un vēl septiņi atturējās.

Atgādināšu, ka pagājušā gada novembrī valdība atbalstīja grozījumus MK noteikumos, kas paredzēja, ka valsts uzņēmumos ar apgrozījumu virs 40 miljoniem latu valdes locekļi drīkst saņemt atalgojumu arī par cita amata pildīšanu uzņēmumā. Šo iespēju steigšus izmantoja tādas kapitālsabiedrības kā “Latvijas dzelzceļš”, “Latvenergo” un “Latvijas valsts meži” (LVM). Premjers Valdis Dombrovskis (“Vienotība”) jau uzdevis atbildīgajām ministrijām izvērtēt, cik pamatota bijusi to pārraudzībā esošo uzņēmumu valdes locekļu atalgojuma palielināšana.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+