Valsts uzņēmumu vidū ir atbalsts padomju atjaunošanai 0
Valsts uzņēmumu vidū ir atbalsts padomju atjaunošanai, taču tām nevajadzētu būt lielām un tās nedrīkst būt partiju “barotavas”, liecina biznesa portāla “Nozare.lv” diskusijā par valsts aktīvu pārvaldību uzņēmumu pārstāvju teiktais.
VAS “Latvijas Dzelzceļš” (LDz) juridisko un administratīvo lietu direktore Vēsma Upīte skaidroja, ka uzņēmums savulaik (padomes valsts uzņēmumos likvidēja 2009.gada 1.jūlijā) ļoti izjutis padomju likvidēšanu. Viņa skaidroja, ka jautājumi jārisina operatīvi, tie nevar ilgi gaidīt, taču līdz ar padomes likvidēšanu radušās likuma neskaidrības, interpretācijas, un tas kavēja LDz darbu.
Upīte uzskata, ka padomes atjaunošana nebūtu sliktākais variants, bet ir svarīgi, lai nebūtu politiskās angažētības. Viņa arī uzskata, ka padomē nav jābūt sešiem, septiņiem cilvēkiem, galvenais – jābūt profesionāļiem, kas akcionāru sapulču starplaikos var lemt operatīvos jautājumus, var operatīvi sanākt.
“Tas atvieglotu darbu kapitāldaļu turētājam, uzņēmums būtu pārredzamāks, pieejamāks, caurskatāmāks, arī komunikācija ar sabiedrību būtu citāda. Neko ļaunu padomju atjaunošanā nesaskatu, galvenais, lai tās nav “barotavas”,” teica Upīte.
Arī VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta norādīja, ka savulaik, kad uzņēmumam bija septiņi padomes locekļi, situācija nebija normāla. LVRTC vadītājs atbalsta mazu profesionālu padomi, jo tas atvieglo ikdienu. Viņaprāt, padomē varētu darboties trīs padomes locekļi.
Arī VAS “Latvijas Loto” valdes priekšsēdētāja Maija Kubli norādīja, ka viņai vislabāk paticis strādāt, kad bija neliela un profesionāla padome. Tajā bija pārstāvētas sociāli nozīmīgas nozares – sports un kultūra.
Savukārt SIA “Lattelecom” korporatīvo attiecību direktors, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis Anrī Leimanis savu uzņēmumu minēja kā labo piemēru tam, kā padome darbojas. “Lattelecom” tā tika izveidota tālajos deviņdesmitajos gados un kopš tā laika strādā pēc rietumos pieņemtas korporatīvās pārvaldības metodes.
“Padomei ir svarīgi uzdevumi, varu nosaukt piecus – vadības atlase, mērķu izstrādāšana, mērķu diskutēšana ar vadību, vai tie ir iespējami, novērtēšana, kā ir izpildīts, un mērķu mainīšana. To padome var darīt, ja pati ir kompetenta, tāpēc padomes sastāvā jābūt nevis sporta un kultūras cilvēkiem, bet vienam otru papildinošiem gan vadības jomas, gan nozares cilvēkiem,” norādīja Leimanis.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts atzina, ka jautājums par padomes locekļu skaitu ir diskutējams. Viņš izteicās, ka trīs varbūt nebūtu piemērots skaitlis, jo jābūt zināmai viedokļu kritiskai masai, tomēr esot atkarīgs, kas tā ir par kapitālsabiedrību.
“Arī uzskatu, ka padomei ir noteiktas funkcijas – viena ir augsta līmeņa personāla vadība, otra – stratēģiskā plānošana, trešā – uzraudzība. Tieši tāpēc lielajām kapitālsabiedrībām tās paredzēts atstāt,” teica ministrs.
Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas (EM) koncepciju padomes paredzēts atjaunot stratēģiski svarīgākajiem valsts uzņēmumiem, kuri, pēc ministrijas aplēsēm, ir 15.
Patlaban diskutējams ir jautājums par to, vai padomju locekļi būs valsts amatpersonas. LDz uzskata, ka viņiem jābūt valsts amatpersonām, savukārt zvērināts advokāts Jānis Loze, kurš pauda arī Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras viedokli, diskusijā teica, ka šādā gadījumā tiks samazināts potenciālo piesaistāmo speciālistu loks. Ja padomju locekļiem nebūs jābūt valsts amatpersonām, viņaprāt, varēs piesaistīt tiešām labus speciālistus no privātā sektora, ārzemēm vai valsts aparāta. “Ja būtu jebkurš ierobežojums, būtu interese politizēt padomes,” uzskata Loze.
Jau ziņots, ka EM izstrādājusi Publisko personu komercdarbības koncepciju un Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepciju, kas decembra vidū tika skatītas Ministru kabineta komitejā. Janvāra vidū dokumentus paredzēts apspriest Reformu vadības grupā, bet pēc tam atkal virzīt uz valdību.
Patlaban Latvijā valsts uzņēmumu pārvalde tiek īstenota ar kapitāla daļu turētāja – nozares ministrijas vai kādas citas institūcijas – starpniecību. Latvijā šādas valsts kapitāla daļu turētājas ir 11. EM piedāvā sākotnēji ieviest daļēji centralizētu pārvaldību, kur valsts kapitāla daļas pārvaldīs viena pārvaldības iestāde vai nozares ministrija, nozares politiku izstrādās attiecīgā ministrija, bet finanšu pārskatu iesniegšana būs centralizēta. EM piedāvā valsts kapitāla daļu pārvaldītāju veidot uz Privatizācijas aģentūras bāzes. Ilgtermiņā iecerēts pāriet uz centralizētu pārvaldības modeli.
