Latvijā
Izglītība

Valsts vairs nedzēsīs studiju un studējošā kredītus par darbu noteiktās jomās un amatos0


Ilga Šuplinska
Ilga Šuplinska
FOTO: Valsts kanceleja

Studiju un studējošā kredīti vairs netiks dzēsti par darbu Ministru kabineta noteiktās jomās un amatos, aģentūrai LETA apstiprināja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Oktobrī, kad valdība atbalstīja jauno studiju kreditēšanas modeli, tika norādīts, ka jaunajā sistēmā sakarā ar bērna piedzimšanu vai adopciju vecākiem varēs tikt dzēsti 30% no studējošā kredīta atlikuma.

Tāpat saglabāsies kredītu atlikumu dzēšana nāves vai invaliditātes gadījumā. Vienlaikus par iespējām turpināt kredītu dzēšanu saistībā ar darbu valsts un pašvaldību institūcijās un citās noteiktajās jomās būs jālemj valdībai un Saeimai gadskārtējā budžeta veidošanas procesā.

Šodien valdība atbalstījusi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) grozījumus vairākos Ministru kabineta noteikumos par studiju un studējošā kredīta piešķiršanu, atmaksu un dzēšanu. Tie cita starp paredz jau sākot no šī gada vairs nedzēst studiju un studējošā kredītus par darbu Ministru kabineta noteiktās jomās un amatos

Līdz šim uz daļēju kredīta dzēšanu varēja cerēt izglītības jomā nodarbināti, piemēram, vispārizglītojošo skolu pedagogi, bērnudārzu audzinātāji, kā arī sociālajā jomā strādājošie, kultūras darbinieki, mediķi, arī valsts pārvaldes iestādēs, prokuratūrā un tiesā nodarbinātie.

Šuplinska skaidroja, ka tad, kad sistēma darbosies un valsts iestādes redzēs, ka, piemēram, pedagoģijā vai medicīnā ir bijis daudz kredītņēmēju un šie konkrētie darbinieki ir ļoti nepieciešami tautsaimniecības nozarei, tad iestādes varēs rosināt atsevišķu kredītu atmaksu no valsts budžeta.

Vaicāta, vai tas nevarētu kavēt studētgribētāju piesaisti, piemēram, pedagoģijā, ministre atzina, ka ir grūti teikt. Viņa stāstīja, ka jaunā viengadīgā pedagogu programma paredz paaugstinātas stipendijas, savukārt četru gadu studijām ir palielināta ierobežotā kredīta piešķiršanas summa, lai “tā būtu adekvāta ne tikai studiju maksai, bet arī dzīvošanai”.

Kā vēstīts, lai pilnveidotu valsts galvoto studiju un studējošo kreditēšanas sistēmu, IZM 2018.gada rudenī izveidoja darba grupu, kurā strādāja pārstāvji no Latvijas Studentu apvienības, Finanšu ministrijas (FM), Valsts kases, Studiju un zinātnes administrācijas, finanšu nozares asociācijas un Attīstības un finanšu institūcijas “Altum”.

Oktobrī valdība atbalstīja IZM izstrādāto likumprojektu par jaunu studiju kreditēšanas modeli, kurā nebūs nepieciešams otrs galvotājs vai cits papildu nodrošinājums.

IZM sola, ka jaunais kreditēšanas modelis novērsīs kredītiestāžu intereses trūkumu sniegt šo pakalpojumu, vienkāršojot administratīvās procedūras, un palielinās studiju un studējošo kredītu pieejamību. Studējošais varēs izvēlēties vienu no vairākām kredītiestādēm.

Ministrija skaidro, ka jaunajā modelī tiks noteikti procentu likmju griesti, kas jāmaksā studējošajam, nepārsniedzot 3,5% pievienoto likmi. Vidēji prognozējamā pievienotā likme esot 2,5% līdz 3%.

Tiek uzsvērts, ka tikšot vienkāršotas administratīvās procedūras kredīta izsniegšanai un neatmaksāto kredītu piedziņai. Līguma noformēšana notikšot pārsvarā attālināti ar elektronisko parakstu.

Pašreizējais modelis darbosies līdz 2020.gada 1.aprīlim, kad beigsies termiņš valsts galvojuma apkalpošanas līgumam, kas ir noslēgts starp FM un iepriekšējās izsoles uzvarētāju par tiesībām izsniegt studējošajiem kredītus ar valsts galvojumu.

LA.lv
SK
Skaties.lv
Latvijā
Gaļina pārliecināta, ka “nelūgtie ciemiņi” ieradušies kopā ar jauno dīvānu. Sieviete meklē taisnību
12 stundas
ZE
Zane Eniņa
Latvijā
Vienīgajā kemphila ciematā Latvijā Arnis un Ieva Zundas jauniešiem sniedz māju izjūtu
12 stundas
VB
Valija Beluza
Latvijā
Lai sirsniņā silti! Seniori pansionātos izsaka vēlmes, ko vēlas saņemt Ziemassvētkos
12 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

IE
Ināra Egle
Latvijā
Rīgas domes stundas var sākt skaitīt
35 minūtes
LE
LETA
Dabā
Gaisa temperatūra daudzviet pazeminājusies; pūtīs stiprs vējš
56 minūtes
LE
LETA
Ekonomika
“Swedbank” vadītājs: Risku pārvaldību vēl var uzlabot
30 minūtes
JL
Juris Lorencs
Pasaulē
Kauņa gatavojas kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu 2022. gadā
53 minūtes
SK
Skaties.lv
Latvijā
Talsos apbrīno un smejas par “meistardarbu”
11 stundas