Mobilā versija
Brīdinājums +24.0°C
Anna, Annija, Ance
Trešdiena, 26. jūlijs, 2017
10. oktobris, 2016
Drukāt

Ilze Kuzmina: Lojalitātes grozījumi kā plāksteris (7)

Foto - Edijs Pālens/LETAFoto - Edijs Pālens/LETA

Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis

Valdības atbalstītie lojalitātes grozījumi Izglītības likumā, kas saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) skaidrojumu vajadzīgi, lai no darba atlaistu pedagogus par “nepareizas attieksmes” veidošanu skolēnos, satraukuši daudzus. Ļaudis jautā, vai atgriežas laiki, kad tikai viens viedoklis bija pareizais, kā arī atgādina, ka skolotājiem aizvien vairāk jāizjūt valsts varas neuzticēšanās. Daudzi jautā, kur tad paliek demokrātijas principi.

Taču valdības sēde, kurā ministri apsprieda iecerētos likuma grozījumus, nebūt nelīdzinājās diktatoru sanāksmei. Gluži otrādi: tajā tika parādīts (vai arī iztēlots) valsts vājums. Izrādījās, ka šādi grozījumi likumā, izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska ieskatā, ir teju vienīgais veids, kā panākt, lai skolās nestrādā nelojāli pedagogi vai direktori, kas spēj sagandēt dzīvi daudziem skolēniem. Nesen pieņemtās izmaiņas Izglītības likumā, kas prasa skolotājiem būt lojāliem un audzināt skolēnus kā Latvijas patriotus, nedarbojas, jo nav mehānisma, kā panākt, lai šādi skolotāji tiešām tiktu atlaisti. Skolas lielākoties ir pašvaldību dibinātas, un tieši tās lemj, vai pieņemt darbā vai arī atlaist skolu direktorus, kuriem savukārt ir vara pār skolotāja likteni. Latvijā diemžēl esot vārdos nenosauktas, bet nojaušamas pašvaldības, kuras pret nelojāliem direktoriem vai skolotājiem nebūt negrasās vērsties. Drošības policija saņemot informāciju par pedagogu nelojālām darbībām, bet arī tā neko nevarot darīt. Ja var ticēt valdības sēdē paustajam, tad nelojāls valstij ir ne tikai nu jau bēdīgi slavenais Rīgas 40. vidusskolas skolotājs Vladislavs Rafaļskis, bet kopumā 30 pedagogu.

Izklausās, ka valsts nonākusi bīstamā situācijā: skolās strādā skolotāji ar apšaubāmu reputāciju, bezspēcīga ir gan Drošības policija, gan IZM, un vienīgais, kas var glābt izglītības sistēmu un panākt, lai skolēni tiktu audzināti kā Latvijas patrioti, ir šie grozījumi likumā, kuru juridiskā kvalitāte ir apšaubāma. Patiesībā arī šie grozījumi var kļūt par deklaratīvu normu. Kāda ir garantija, ka visas pašvaldības šo likuma normu ievēros un atlaidīs sliktos direktorus? Un ja nu pašvaldība šo prasību neievēros? Ko darīs valdība? Atlaidīs pašvaldību vai radīs kārtējo deklaratīvo likuma normu?

Uz notikušo var paraudzīties arī no otras puses: “Vienotības” ministru saspēle valdības sēdē, panākot šo likuma grozījumu atbalstīšanu un arī iekļaušanu tā sauktajā budžeta paketē, kas garantē ātru likumprojekta virzīšanos caur Saeimu, dažbrīd izskatījās režisēta. Nevajag aizmirst, ka valdības rīcības plāns prasa, lai IZM izstrādātu plānu krievvalodīgo skolu pārejai uz mācībām latviešu valodā. Ministrija to nedara, jo K. Šadurskis saka: vispirms jāpanāk, lai skolās pildītu šobrīd spēkā esošos likumus. Plašākas iespējas atlaist direktorus būšot instruments, kā panākt likumu pildīšanu, tostarp attiecībā uz valsts valodas lietošanu skolās.

Tātad iespējams, ka grozījumi likumā ir plāksteris, ar ko aizlīmēt caurumu – neizpildīto apņemšanos – valdības rīcības plānā. Patiesībā būtu jāuztraucas nevis par Latvijas pārvēršanos policejiskā valstī, bet gan par to, ka valdība solījusi to, ko nemaz negrasās pildīt, un aizmālē tautai acis ar dīvainiem likuma labojumiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Nelojalos valsts darbiniekus gan atbrivot vajadzetu.

  2. Izskatās, ka autore dabūs pa mici. Nav īsti LA stil’a.

  3. Ko vajag to vajag – ir jāsāk darīt un nav ko skatīties un tiem maisos…

  4. Nevis “ļaudis jautā”, bet “okupanti jautā” !!!

  5. Dodam Ilzei ložmetēju un sūtam uz skolu! Lai tie nenelojālie nelolo ilūzijas, ka vien ar gļēvulīga Šadurska plāksteri iztiks!

  6. Vārdi “nepareiza attieksme” neparādās likumā, bet tikai skaidrojumos. Piekrītu, ka bez šiem vārdiem varēja iztikt. Bet tas nepamato diversijas taisīšanu, okupantie par prieku.

  7. Latvijas pamatiedzīvotājs Atbildēt

    Šādi grozījumi ir vajadzīgi ar konkretu rīcības mehānismu.

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kas tiem amerikāņiem nepatīk?

Gāzes varā

Eiropas Savienība nav apmierināta ar jaunākajām ASV sankcijām pret Krieviju. Izdevums “Politico” vēsta, ka ES komisāriem izplatītajā dokumentā tiek pausts Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera satraukums par to, ka jaunās sankcijas varētu skart dažādus Eiropas projektus enerģētikas jomā, un īpaši gāzes vadu “Nord Stream 2”, ko Krievijas gāzes koncerns “Gazprom” īsteno kopā ar vairākiem Eiropas uzņēmumiem. Latvija ir starp tām 13 ES valstīm, kas iebilst pret šo gāzesvadu Baltijas jūras dzelmē, saucot to par ģeopolitisku, nevis ekonomisku projektu. Turpretī Vācija un vairākas citas valstis vēlas tā īstenošanu. Šo pozīciju aizstāv arī Ž. K. Junkers.

Vai Rīgā jābūt mākslinieka Gustava Kluča ielai?
Inguna Ebela: pret neziņotājiem vajadzīgas paraugprāvas (15)Mazā Ivana nāve Dubeņu mežā liek uzdot daudzus “kāpēc”. Zēna vecākiem, kaimiņiem, institūcijām, kuru pienākums palīdzēt nemīlētiem un neaprūpētiem bērniem, garāmgājējiem, autobusa
Vai Austrālijas latvieši aizmirsti? (13)Latvijas sūtniecību Kanberā!
"Nauda iztērēta, rezultāta nav". Kā jūs iespaidojis ģimenes ārstu streiks? (8)Bitīte Baune, Limbažu novads: “Mana ģimenes ārste streiko, bet tas mani īpaši nav iespaidojis, jo visus pakalpojumus, kas šobrīd vajadzīgi, saņemu vai
Draugiem Facebook Twitter Google+