Mobilā versija
+5.8°C
Velta, Velda
Piektdiena, 24. novembris, 2017
9. novembris, 2017
Drukāt

Alberts Sarkanis: “Trešā dzīvā baltu valoda” – lingvopolitiska manipulācija (32)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Alberts Sarkanis

Latvijas vēstnieks Čehijā, Maķedonijā, Kosovā, Bosnijā un Hercegovinā, filoloģijas doktors un valodnieks ALBERTS SARKANIS jau 27 gadus strādā Latvijas ārlietu dienestā un vienlaikus ir ļoti daudz darījis filoloģijā. Šoruden septītajā Letonikas kongresā viņš uzstājās ar priekšlasījumu “Izloksne, dialekts, valoda un identitāte sociālpolitiskā aspektā”. Bet viens no A. Sarkaņa pēdējā laika darbiem ir 2013. gadā Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūtā klajā nākušais “Latviešu valodas dialektu atlants. Fonētika”, kurā viņš izstrādājis visas kartes un uzrakstījis komentārus, un projekta vadītāja bija Anna Stafecka.

A. Sarkanis nācis no senā Kalupes pagasta un saka: “Tā ir mana dzimtā puse, mana dzimtā valoda, tuva sirdij. Un neesmu vienaldzīgs par latgalistikas straumēm, virzieniem, attīstību – gan kā kalupietis, gan kā Latvijas pilsonis.”

Valodniece Janīna Kursīte savulaik sacīja: “Es labprāt lietotu formu “latgaliešu mēle” – jo, no vienas puses, ir rakstu valoda, tomēr nav standartizētas mutvārdu formas.” Bet pavasarī Latgales simtgades kongresā dalībnieki runāja arī par “latgaliešu literāro valodu”, un rezolūcijā bija pat teikts, ka valsts un pašvaldību iestādēm jārespektē saziņa latgaliešu literārajā valodā visā Latvijas teritorijā un ka “valstij (..) jāakceptē ISO standarta lietojums, mainot terminoloģiju un saīsinājumus valodu apzīmējumiem”. Kā jūs to vērtējat?

A. Sarkanis: Tie ir rezolūcijas punkti, pret kuriem man ir lieli iebildumi, un tāpēc Letonikas kongresā centos izteikt savu viedokli. Atmodas laikā es, strādādams Zinātņu akadēmijā, biju aktīvs dialektologs un izlokšņu valodas veicinātājs, lai tās publiski tiktu uztvertas kā dabiska valodas parādība. Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas šiem jautājumiem tika pievērsta vēl lielāka uzmanība, arī no valsts puses. Jau no 18. gadsimta pastāv gan garīgā, gan laicīgā literatūra latgaliešu rakstu valodā. Lieto arī apzīmējumu “latgaliešu literārā valoda”, taču Latvijā ar terminu “literārā valoda” saprotam standartvalodu. Ja lieto “latgaliešu literārā valoda”, tas skan diezgan maldinoši cilvēkiem, kas nav no humanitārās sfēras. Viņiem šķiet, ka tas ir vai nu standarts, vai valsts valoda. Bet vārds “literārais” jau nozīmē to pašu, ko “rakstu”, jo etimoloģiski ir no latīņu “lit(t)era” – “burts”.

Latgalistikas tematika īpaši aktualizējās pēdējos desmit gados. Daudzās publikācijās tiek veicināts uzskats, ka latgaliešu literārā valoda ir latgaliešu standartvaloda – normēta un kodificēta. Bet realitātē, jā, mums ir kodificēta pareizrakstība, daļēji leksika. Pats vairākus gadus esmu darbojies un joprojām esmu Latgaliešu rakstu valodas apakškomisijā, kas ir Valsts valodas centra paspārnē. Taču fonētika, stilistika, sintakse, arī leksika nav normēta.

Valodas standartizēšana visā pasaulē saistīta ar valodas tiesisko statusu – vai oficiālā vai valsts valoda, kā nu kurā valstī. Un, ja valoda nav standartizēta, tad kāds pamats panākt kādu vēl īpašu statusu un paplašināt oficiālās funkcijas?

Dzīvojam 21. gadsimtā, taču Latgales simtgades kongresā attiecībā uz valodas jautājumiem bija gaisotne, kas radīja sajūtu, it kā joprojām būtu 20. gadsimta sākums (prasības par autonomiju valodas un ticības jautājumos).

Ir bijušas diskusijas par “trešo dzīvo baltu valodu”, ko it kā reprezentētu latgaliešu valoda. Tā arī ir jaunaktīvistu īpaši pēdējos desmit gados uzturēta koncepcija. Taču šī trešās valodas ideja nav akceptējama. Lingvistiski latgaliešu valoda ir augšzemnieku dialekta latgalisko izlokšņu kopums. Protams, sakām arī “kurzemnieku valoda”, “vidzemnieku valoda”. Jēdziens “valoda” ir plašs, un apzīmējumu “latgaliešu valoda” lieto, lai vispārinātu šo reģionā un ārpus tā dzīvojošo cilvēku valodas iezīmes. Līdz ar to arī latgaliešu valodas kā “trešās dzīvās baltu valodas” iekļaušanu ISO standartos, ko veikuši vairāki aktīvisti, uzskatu par lingvopolitisko manipulāciju.

Letonikas kongresā atgādinājāt arī, kas tad ir izloksne un dialekts.

Ar vārdu “izloksne” saprot vēsturiski un teritoriāli izveidojušos valodas formu viena senā pagasta robežās, ko varēja samērā precīzi atpazīt līdz pagājušā gadsimta otrajai pusei. Tagad izlokšņu robežas ir mazāk izteiktas gan teritoriāli administratīvo pārveidojumu, gan citu iemeslu dēļ. Tomēr jo­projām nosacīti varam runāt par vārkaviešu, preilēniešu, nautrēniešu, balvēniešu un citām latgaliskajām izloksnēm. Nesen biju Vārkavā un patiešām priecājos par to, cik ausij tīkami skan vārkaviešu izloksne.

Izlokšņu grupas kopums veido dialektu, savukārt viens vai vairāki dialekti veido valodu.

Tajā, kas nošķir dialektu no valodas, kritēriju gandrīz nav, izņemot vienu – savstarpējo saprotamību. Ja ir absolūti nesaprotami, tad skaidrs, ka tie nav vienas valodas dialekti, bet divas dažādas valodas. Vienas valodas tuvu dialektu definēšanai par atsevišķu valodu primāri ir sociālpolitiski un kultūrvēsturiski, nevis valodnieciski kritēriji.

Gatavojoties Letonikas kongresam, pievērsu uzmanību gan pēdējā laikā izskanējušām aktualitātēm par latgaliešu valodas un statusa jautājumiem, gan uzdūros senākiem notikumiem. Piemēram, 2008. gadā Sanktpēterburgā notika pirmā latgalistikas konference – it kā ar simbolisko domu, ka arī latgaliešu atmoda savulaik sākusies Pēterburgā. Konferencē bija priekšlasījumi par latgaliešu literāro valodu, arī programmatiski ar vairākiem ieteikumiem turpmākai rīcībai tās izveidē. Ja tie būtu pētījumi par valodas sistēmu, es piekristu, ka ikviena akadēmiķa pienesums ir vērtīgs. Bet valodas politikā nevaram tik vienkārši pieņemt jebkurus ārzemnieku ieteikumus. 2009. gadā Rēzeknē notikušajā otrajā latgalistikas konferencē pieņēma aicinājumu, kurā arī bija viens teikums: “Vērsties Tieslietu ministrijā un Izglītības un zinātnes ministrijā ar iesniegumu – [..] konferences dalībnieki atzīst, ka latgaliešu valoda atbilst valodas statusam, [..] aicina izstrādāt pasākumu programmu šī statusa apstiprināšanai.” Aicinājumu parakstīja 62 valodnieki, no kuriem 20 bija ārzemnieki, pat ne Latvijas valsts piederīgie. Šādos gadījumos esam reizēm neuzmanīgi. Tas ir valodas politikas jautājums Latvijā, un zinātniekam, pat ja viņš ir baltologs, neklātos risināt šos jautājumus, esot malā stāvošā pozīcijās.

Diemžēl “latgaliešu valodas” kārti ir centušies izspēlēt arī Latvijas nedraugi. Piemēram, pirms valodu referenduma, vēstot “bednije bratja latgaļci, u ņih situacija ješčo huže čem u nas” (kr. val., tulk. “nabaga brāļi latgalieši, viņiem ir vēl sliktāka situācija nekā mums”).

Par latgaliešu valodu kā atsevišķu valodu jau Jānis Endzelīns teicis, ka tas ir “lingvistiski aplami un politiski bīstami”. Nedomāju, ka J. Endzelīna autoritāti baltu valodniecībā būtu pamats apšaubīt, pat ja šis viņa konkrētais viedoklis pausts padomju okupācijas laikā. Tādā pašā ievirzē par to runājis arī izcilais latgaliešu valodnieks Antons Breidaks. Ir ļoti bezatbildīgi ignorēt Latvijas ģeopolitisko situāciju un to, kas noticis ar tautu un zemi 20. gadsimtā.

Latgales simtgades kongresā izskanēja arī, ka “valsts un pašvaldību ie­stādēm jārespektē saziņa latgaliešu literārajā valodā visā Latvijas teritorijā”.

Jāpiebilst, ka gadsimtu gaitā uz citiem Latvijas reģioniem, toskait Rīgu, no Latgales izceļojušo latgaliski runājošo skaits acīmredzami pārsniedz Latgalē dzīvojošo skaitu. Man nešķiet pieņemams rezolūcijā teiktais par it kā nepieciešamām izmaiņām latgaliešu valodas statusā. Valsts valodas likuma 3. pantā jau ir definēts latgaliešu rakstu valodas statuss un vieta: latgaliešu rakstu valoda saglabājama, aizsargājama un attīstāma – kultūras un izglītības sfērā, bet ne valsts juridiskajā vai administratīvajā sfērā. Ja runājam par drukāto tekstu, entuziasti atzīst, ka labā latgaliešu valodā atbilstoši pareizrakstības noteikumiem raksta tikai pārdesmit cilvēki Latvijā.

Valoda tiek lietota plašsaziņā, grāmatniecībā un publikācijās, teātru izrādēs, daudzi ansambļu mūziķi dziesmo latgaliski – latviešu valoda un kultūra ir bagāta ar visu mūsu dažādību. Ir visas brīvības un tiesības realizēties – kādus vēl statusus vajag? Radīt garīgu vai citu atšķirtību? Latvija ir unitāra, nevis federāla valsts, un ceru, ka tāda arī paliks. Latvija, un vēl jo vairāk Latgale, nav situācijā, kad 95 un vairāk procenti iedzīvotāji būtu pamatnācijas pārstāvji un valstī būtu simtprocentīgs oficiālās valodas lietojums, kā, piemēram, Francijā, Polijā vai Čehijā. Ja mūsu valstī joprojām ir milzīgas problēmas sabiedrības lingvistiskajā integrācijā un valsts valoda joprojām atrodas aizsardzības pozīcijās, tad kāds pamatojums pieprasīt vēl papildus otru oficiālo valodu, pat ja tas būtu, piemēram, pašvaldības līmenī. Savulaik Latvijas Universitātē esmu ieguvis latviešu valodas un literatūras skolotāja kvalifikāciju. Tāpēc man šķistu, kāpēc gan katrā klasē neatvēlēt vairākas stundas latgaliešu rakstības un valodas lietām, tāpat literatūrai. Lokālpatriotismam un valsts patriotismam jābūt savstarpēji savietojamiem, nevar pirmo celt pāri otrajam, pāri nacionālajām interesēm.

Režisors Viesturs Kairišs Latgales kongresā teica, ka “prestiži ir būt latvietim, bet ne latgalietim”. Es neizpratu šo atziņu… Ko sakāt jūs?

Ko nozīmē – prestiži? Neizprotu un nekad neesmu domājis šādās dimensijās. Protams, vidus dialekta runātājs – vidzemnieks vai kurzemnieks – sarunā vienmēr atpazīs, ka esmu no augšzemniekiem, no Latgales. Jo mums nav stieptās intonācijas, piemēram, vārdu “māte” izrunājam citādi nekā pārnovadnieki, ar krītošo intonāciju. Tāpat izteiktāks ir lauztās intonācijas lietojums. Šīs nianses dažās jomās arvien bijušas pamanāmas, tomēr šajos laikos tam vairs tik lielu uzmanību nepievērš. Tas ir demokrātiski, bet nevajag aizmirst arī par mūsu kopnacionālās valodas kultūras ievērošanu.

Pievienot komentāru

Komentāri (32)

  1. Paldies Sarkaņa kgam par skaidrojumu valodas uzbūvē.

  2. Latvijā valsts valoda – latviešu, tie dažādie dialekti pazemo cieņu pret valsts valodu. Neesmu latviete, un domāju, ka man ir jāapgūst un jālieto valsts valoda – latviešu, nevis jamokās, neko nesaprotot, tik nesaprotamā dialektā, ko daži citiem grib uzspiest par valodu. Daži deputati pat saeimā un citur lieto latgaļu dialektu, kas citiem nav saprotams. Lūdzu, tad nodrošiniet sinhrono tulkojumu valsts valodā! Nevis lūdzu, bet pieprasu ieverot valsts likumu! Ko darīt tiem nelatviešiem, kas dzīvo latgalē – jāmacās un jārunā valsts valodā vai jābuldurē sazin kā, lai tur komunicētu?! LŪDZU ATBILDIET!!!

    • Tev, nelatviete, sanācis ļoti nacistisks un šovinistisks komentārs! Ja gribi dzīvot Latgalē, tad cieni latgaliešus un viņu valodu!
      Dialekti un izloksnes izdaiļo Latvijas kultūrtelpu un ir latviešu tautas kopīga garīgā vērtība. Tikai muļķes un muļķi, un nacisti iestājas par dialektu un izlokšņu iznīcināšanu.

  3. Valodu skaits samazinās visā pasaulē . Ir ,protams , tādas vietas ,kā Dagestāna (autonomija Krievijā) ,kur bija pāri par 40 valodām,tagad ap 30 ,bet visus vieno krievu valoda,
    Indijā ir simtiem valodu ,bet valsts valodas – angļu un hindu.
    Nākotnē ES būs 1-3 valsts valodas. Piem., skandināvi to labi apzinās -visi saprot angļu valodu. Arī skandināvi ir ģermāņi.
    Cik daudz mūsu jauniešu jau tagad labprātāk mācās Anglijā,ASV! Un kā mēs kaunāmies par saviem politiķiem ,kuriem slikta angļu val.izruna ,bet daži tikai no lapas var nolasīt…

  4. Voluda aizīt nabiuteibā ar globalizāciju un naprašu valdeišonu.

    • Latvijā valsts valoda – latviešu, tie dažādie dialekti pazemo cieņu pret valsts valodu. Neesmu latviete, un domāju, ka man ir jāapgūst un jālieto valsts valoda – latviešu, nevis jamokās, neko nesaprotot, tik nesaprotamā dialektā, ko daži citiem grib uzspiest par valodu. Daži deputati pat saeimā un citur lieto latgaļu dialektu, kas citiem nav saprotams. Lūdzu, tad nodrošiniet sinhrono tulkojumu valsts valodā! Nevis lūdzu, bet pieprasu ieverot valsts likumu! Ko darīt tiem nelatviešiem, kas dzīvo latgalē – jāmacās un jārunā valsts valodā vai jābuldurē sazin kā, lai tur komunicētu?! LŪDZU ATBILDIET!!!

  5. Āzis [õzss]

  6. Nejēdzīgi strīdi Atbildēt

    Kaut elementāri pavērtējot Latvijas vēsturi, ir redzams, ka baltu valodas nesēji bija Latgalē un Zemgalē. Bet zemgaļi liela daļa no sadursmēm ar vāciešiem pārcēlās pāri Mēmelei. Un kā lietuvieši saka, zemgaļi tie paši žemaiši vien bija. Tikai 19. un 20.gadu simtā “slīpējot un veidojot” latviešu valodu, radās ar vēsturi diezgan maz atbilstoši jēdzieni. Jāņem vērā, ka, ienākot te un apmetoties vāciešiem, Latvijas liela daļa teritorija bija somugru tautu apdzīvota. Jāpiebilst gan, ka “tas blīvumiņš un apdzīvotība” bija gaužām “šķidra”. Ne te bija labi dabas apstākļi, ne tie varēja veicināt zināšanu apgūšanu un uzkrāšanu. No alām jau bijām iznākuši, bet daudz tālāk no tām nebijām tikuši. Un tā kā šāda atziņa nav tīkama, tad ņemam A.Pumpura eposu “Lāčplēsis” un mūsu vēsture ir gatava. Pēc 1918.gada K.Ulmaņa iedvesmoti un atbalstīti mūsu vēsturi, neraugoties uz šejienes vāciešu iebildumiem, mūsu “jaunizceptie” vēsturnieki radīja skaistu un tautai pieņemamu idilli. Un uz maldīgiem pamatiem būvēti secinājumi nav nekā vērti. Un galu galā, ja mēs tiem pašiem krieviem pārmetam par gausu latviešu valodas iemīlēšanu, tad paši nespējam elementārā līmenī apgūt latgaliešu “mēli”. Un kur tad vēl par lībiešu valodu. Bet abas šīs valodas ir šodienas latviešu valodas pamatos plus vēl vācu valoda.

  7. Kurši savu valodu pazaudēja, jo stratēģiski nedomāja. Zemgaļu valoda mirusi un viņi paši pie tā vainīgi. Sēļu valodas arī vairs nav, jo tie bija mazskaitlīgi un vāji. Prieks par latgaļu valodu, kas, īpaši pateicoties Vidzemes latgaļiem, kļuvusi par Latvijas valsts valodu un dažādu novadu latviešu kopnacionālo valodu. Skaidrs, ka Latgales latgaļu valoda ir mazliet atšķirīga no Vidzemes latgaļu valodas, pie tam – Latgales latgaļu valodai ir sava normēta rakstība un gramatika, un ceru, ka kādreiz tā kļūs par novada jeb reģionālo valodu Latgalē, kur tā tiek lietota vairāk kā 1000 gadus.
    Pareizi saka tie, ka latvieši ir tauta ar 2 valodām (nav nekas unikāls; arī norvēģiem ir 2 valodas): Vidzemes latgaļu jeb latviešu valodu un Latgales latgaļu valodu. Lielā latviešu valoda sastāv no 2 mazākām! Tāpēc abas latviešu jeb latgaļu valodas mīlēsim un kopsim!

  8. Paldies Albertam par argumentēto viedokli !

  9. Citāts no raksta: “Par latgaliešu valodu kā atsevišķu valodu jau Jānis Endzelīns teicis, ka tas ir “lingvistiski aplami..” Tādā pašā ievirzē par to runājis arī izcilais latgaliešu valodnieks Antons Breidaks.”

    Šeit vai nu A. Sarkanis, vai “LA” žurnāliste (nezinu, kurš no viņiem) DEZINFORMĒ lasītājus. Taisnība ir tāda, 20. gadsimta beigu izcilākā Latvijas valodnieka prof. Antona Breidaka viedoklis bija šāds:

    “Modernajā valodniecībā ir noteikti divi pamata kritēriji. Pirmkārt, ja kādam idiomam (virstermins terminiem „valoda” un „dialekts”) ir patstāvīga fonemātiskā sistēma, tā nav līdzīga kaimiņu idioma fonemātiskajai sistēmai un nav atvasināma no kaimiņu idioma, tad tāds idioms atzīstams par patstāvīgu valodu. Otrkārt, ja kādā idiomā nav aizgūta neviena galotne, tad šāds idioms uzskatāms par patstāvīgu valodu. Dialektu starpā interference notiek visos līmeņos: leksiskajā, semantiskajā, fonētiskajā, fonoloģiskajā, morfoloģiskajā un sintaktiskajā. Starp valodām interference praktiski notiek visos līmeņos, izņemot vienu (valoda nu valodas neaizgūst galotnes). Tagad, kad ir noskaidrota Latgales izlokšņu fonemātiskā sistēma, varam droši izdarīt secinājumu, ka šī sistēma nav ne identa, ne līdzīga vidusdialekta fonemātiskajai sistēmai, ne arī atvasināma no vidusdialekta fonemātiskās sistēmas. Tā ir attīstījusies no austrumbaltu pirmvalodas fonemātiskās sistēmas. Ir arī noskaidrots, ka Latgales dziļajās izloksnēs nav no vidusdialekta aizgūtu galotņu, tādēļ šīs izloksnes saskaņā ar integrācijas sliekšņa teoriju ir sasniegušas valodas līmeni. Tātad, no valodnieciskā aspekta raugoties, ir pilnīgs pamats apgalvojumam, ka Latgales izloksnes veido patstāvīgu baltu valodu.”

    • tas bija pirms 100 gadiem, kad tiešām vēl mūsu vectēvu senči runāja valodā. Kas skan tagad? katrā pagastā savādāk. Rēzekniešiem un novadā katrs trešais vārds krieviski. Tā bija valoda, kas mirst.

  10. kur gan nozūd komenti ?? Kā parasti LA

    • Latvijā valsts valoda – latviešu, tie dažādie dialekti pazemo cieņu pret valsts valodu. Neesmu latviete, un domāju, ka man ir jāapgūst un jālieto valsts valoda – latviešu, nevis jamokās, neko nesaprotot, tik nesaprotamā dialektā, ko daži citiem grib uzspiest par valodu. Daži deputati pat saeimā un citur lieto latgaļu dialektu, kas citiem nav saprotams. Lūdzu, tad nodrošiniet sinhrono tulkojumu valsts valodā! Nevis lūdzu, bet pieprasu ieverot valsts likumu! Ko darīt tiem nelatviešiem, kas dzīvo latgalē – jāmacās un jārunā valsts valodā vai jābuldurē sazin kā, lai tur komunicētu?! LŪDZU ATBILDIET!!!

  11. kā var iemācīties latgaliski rakstīt ,ja kopš 1.brīvvalsts ir aizliegts ?

  12. Sarkaņs, 27 godus diplomatikejā dīnestā byudams, drusku atsasvešunojīs nū sovas tautas. Ja latgali jyutās slykti, tys juorespektej. Vysas kongresa praseibas ruoda cīkai atteisteibas vierzīni. I juoprosa vairuok, kai šūdīn īspiejams, sovaiduok nav, kur atsateistīt.

    • diplomatikejā; nū; tautas; Ja latgali jyutās slykti … talak par nelasišu. iemācies rakstīt latgaliski un tad smirdi komentāros.

  13. PRIEKS PAR GODMANI.UZMETA STULBO LATVIESHU TAUTU.

  14. latviešiem nē, čekistiem gribas šķelt

  15. etnosu veido jauna varas elite,kura runā tajā pašā valodā.Lūk kataloniešu elite ”noraustījās”.Labklājība traucē.Latgales etnosu var izveidot tikai viņu varas elite un pie noteikuma,ka krievvalodīgo vairākuma tur vairs pēkšņi nav.

  16. Latviešiem, diemžēl, patīk šķelties jo katrs jūtas ļoti gudrs. Tas notiek ne tikai polītikā vien …

    • Elite parasti koncentrējas vienā vietā. Kādā lielā pilsētā-galvaspilsētā.Lielākā daļa latgaliešu elites, sevišķi padomju laikā, atradās Rīgā (tādējādi pārčyuļojoties), cita daļa – izkaisīta trimdā. Rīgas elite jau 100 gadus dara visu, lai nebūtu latgaliešu elites koncentrācijas vietas, tāpēc netika atļauts latgaliešiem izveidot savu reģionu ar galvaspilētu Rēzeknē (kā tas tika prasīts 1917.gada kongresā). Kamēr nebūs vienotas latgaliešu elites, būs grūti ar latgaliešu valodas atdzimšanu, jo tā ir pēdējā atmiršanas stadijā…

  17. Ja citē Sarkani: “Tajā, kas nošķir dialektu no valodas, kritēriju gandrīz nav, izņemot vienu – savstarpējo saprotamību. Ja ir absolūti nesaprotami, tad skaidrs, ka tie nav vienas valodas dialekti, bet divas dažādas valodas.” Nezinu, kā ir vairumam, bet es, kā latviešu (literārā), jeb “čiuļu” valodā runājošs, ja ne absolūti, tad saprotu visai maz no tā, ko viens latgalietis saka; varbūt, tikpat, cik no leišu valodā runājoša, kālab man liekas abdurds uzskatīt latgaliešu valodu par izloksni! Tikpat veiksmīgi varētu arī leišu valodu pieskaitīt latviešu valodas izloksnei, vai, visdrīzāk, otrādi, jo leišu valoda skaitās nedaudz senāka.

    • Neesi tik pārgudrs!

      • Makss Vainraihs (Max Weinreich): “A shprakh iz a dialekt mit an armey un flot” (“Valoda ir dialekts, kuram ir armija un flote”)

    • Tas ir pieraduma jautājums – ticamākais ikdienā saskaries tikai ar standarta latviešu valodu un izloksnes īsti nezini, attiecīgi tu nevienu patālāk no Rīgas runātu nesaprastu, vai tāpēc jāpieņem, ka Latvijā ir simtiem mazu valodiņu? Latgalē ir notikusi skaņu pārmaiņa, zinot kādas skaņas mainījušās saprast ir diezgan viegli, ja neskaita kādus apvidvārdus. Turklāt tās ir dziļās izloksnes, tuvākas tā paša augšzemnieku dialekta izloksnes iespējams arī tev liktos daudz saprotamākas un piedevām citu izlokšņu runātāji, piemēram malēnieši, neuzskata, ka runā latgaliešu valodā

    • Sākumā gribēju pieteikties kā “bijušais” kurzemnieks, bet saprotu, ka nesanāk – vai nu esi, vai neesi, resp., esi cits, nevis kurzemnieks. Bet, šitāda porvērteiba ir neiespējama un lieka. Dzīvoju Augšzemē un Latgalē jau 16 gadus. Teikšu godīgi: nav tā, ka saprastu ik vārdu no sacītā latgaliski. Daļēji arī daudzo un neparedzamo izlokšņu īpatnību dēļ. Taču, tas man nav traucējis sarunāties latviski un, reizē, uzklausīt latgaliski. Turklāt, manā latviešu mēlē latgalietis vienmēr saklausa kurzemnieku. Tas tiešām ir tikai cieņas un pieraduma jautājums. Globāli, sarežģītākais ir latgaliešu apziņā radītais sveštautieša komplekss, kurzemnieka vai vidusmēlē runājošā augstprātības auglis, ko latgalietis šobrīd mēģina kompensēt ar separēšanos. Sarkaņa kungam paldies!

    • Savulaik gadījās pāris reizes dzirdēt divu grupas biedru no Ludzas emocionālu komunikāciju. Saprast varēja tikai krievu nenormatīvo leksiku. Jautājumā par “latgaļu valodu”, tautu šķeļ kabinetos sēdošo “pareizo” latviešu augstprātība, un par “pareizajiem” pārtapušo kabinetu iemītnieku, kā šī raksta autors, vēlme šajā jautājumā “būt vēl svētākiem kā Romas pāvestam”, lai kabinetu nepaspēlētu.

      • Var nesaprast kādu apvidvārdu, bet ne jau visu teikumu.
        Tādā gadījumā tu neesi latvietis, vai, precīzāk sakot, slikti zini latviešu valodu.

    • Nupat Banka Citadele jou ilika latglīšu volūdu, savā klāstā, nezinu zem kāda korūga? Kursīte aiz laimes vai paģība…

Draugiem Facebook Twitter Google+