“Valsts valoda viena, bet saziņa turpinās divās” 0
Vai Latvijā dzīvojošie cittautieši izprot vēlmi stiprināt latviešu valodas pozīcijas?
Pirms diviem gadiem Latvijā notika tautas nobalsošana par grozījumiem Satversmē, kas paredzēja mainīt vairākus pantus, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu. Aptaujā skaidroju Latvijā dzīvojošo cittautiešu viedokli par to, kā situācija mainījusies kopš šā referenduma un vai viņi izprot bažas par latviešu valodas pozīcijām mūsu valstī.
Valērijs Seņkovs, celtnieks: “Kopš referenduma nekas nav mainījies, es nekādu starpību nejūtu. Cilvēks jau viena referenduma dēļ nesāks runāt citā valodā. Manuprāt, ir jau par vēlu sākt domāt, kā spēcināt latviešu valodu. Par to bija jādomā jau sen, lai tik daudz cilvēku vienkārši neaizbrauktu no Latvijas. Anglijā un Īrijā katrs trešais ir latvietis, un tur jau tā valoda dzīvo. Pats referendumā nepiedalījos, jo man bija pilnīgi vienalga, kāds būs tā iznākums. Man netraucē ne viena, ne otra valoda. Es saprotu abas. Turklāt cilvēks jau nemainās no tā, kādā valodā viņš runā.”
Natālija Butkovska, pārdevēja: “Kopš šī referenduma, iespējams, atsevišķos gadījumos saspringtās attiecības starp latviski un krieviski runājošajiem saspīlējušās vēl vairāk. Latviešu valodas pozīcija vai lietojums manā skatījumā palicis nemainīgs. Mans vīrs ir latvietis, tāpēc viņš ar dēlu runā latviski, es ar abiem sazinos krieviski. Daudz draugu mums ir latvieši un arī darbā, protams, sanāk komunicēt latviski. Apguvu latviešu valodu Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvātajos kursos, taču tagad daudzi vārdi aizmirsušies, tāpēc, ja ir iespēja, izvēlos runāt krieviski. Es pati vēl aizvien esmu par divām valodām. Neesmu pret latviešu valodu, bet gan par to, lai cilvēkiem būtu izvēles iespējas. Tad arī valodas netiktu apdraudētas. No otras puses, ja valsts vēlas, lai bērni vairāk mācās runāt latviski, tad lai rīkojas saskaņā ar šo vēlmi. Mēs pieteicām bērnu gan latviešu, gan krievu plūsmas dārziņā, bet, tā kā latviešu dārziņā bija gara rinda, aizgājām uz otru. Ja latviešu dārziņu būtu vairāk, domāju, arī daudzi krievvalodīgie vecāki savus bērnus izvēlētos vest uz tiem.”
Igors Basjuks, šoferis tālbraucējs: “Protams, krievvalodīgajiem savā ziņā referenduma rezultātā bija tāds rūgtums, bet latviešiem tikai nostiprinājās apziņa par savu valodu kā vienīgo. Pieļauju, ka latviešiem sākumā šķita, ka referendums stiprinājis latviešu valodu, tomēr praktiski jau nekas nemainījās. Man šķiet, ka valstij ir gandrīz neiespējami mainīt cilvēku sarunvalodu. To mēs tagad redzam – valsts valoda viena, bet saziņa tāpat turpinās divās.”
Anna Cvetkova, bērna kopšanas atvaļinājumā: “Tie, kas balsoja par divām valodām, vēl aizvien uzskata, ka tā būtu labāk, arī tie, kas bija “pret”, savu nostāju nav mainījuši un nemainīs. Valstij jādomā par iespēju daudz plašākam cilvēku lokam piedāvāt bezmaksas latviešu valodas kursus. Tad arī kaut kas mainīsies. Ar bērnu ģimenē pagaidām sarunājamies krieviski, bet zinu labu metodi, kā vēlāk ātri iemācīties arī latviešu valodu – latviešu vasaras nometnēs. Arī pati šādi apguvu valodu, un vēlāk, mācoties tehnikumā, tas ļoti noderēja, jo mācības notika tikai latviski. Runājot par pāreju uz izglītību tikai latviešu valodā, nedomāju, ka to vajadzētu darīt pārsteidzīgi. Tiem bērniem, kas tagad mācās krieviski, tas būtu milzīgs trieciens, un, visticamāk, arī sekmes un zināšanas no pēkšņas pārejas ļoti ciestu. Jaunu sistēmu var ieviest tiem bērniem, kas tikai vēl uzsāks bērnudārza vai skolas gaitas, taču tiem, kas jau mācās krievu plūsmā, pāreja jāveido ļoti palēnām un saudzīgi.”
Fakti
2012. gada 18. februāra referenduma rezultāti
Referendumā pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsoja 821 722 jeb 74,8% vēlētāju, bet par balsoja 273 347 jeb 24,88% vēlētāju, bet kopumā piedalījās 1 098 921 jeb 71,13% balsstiesīgo vēlētāju.
Grozījumi Satversmē referendumā netika atbalstīti, jo saņemto “par” balsu skaits bija mazāks nekā puse no visiem balsstiesīgajiem pilsoņiem.
Avots: CVK
