Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
19. marts, 2015
Drukāt

Valsts zaudējusi 434 miljonus eiro izbeigtos maksātnespējas procesos (4)

Foto: LETAFoto: LETA

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Valsts budžeta iestādes un kapitālsabiedrības divu gadu laikā kopumā ir zaudējušas 434 miljonus eiro izbeigtos maksātnespējas procesos, revīzijā par valsts īstenoto politiku maksātnespējas jomā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa šodien informēja, ka šāda summa zaudēta laika posmā no 2013.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 30.septembrim. No kopējās summas 402 miljonus eiro veidojot Valsts ieņēmumu dienesta norakstītie nodokļu parādi, bet 15 miljonus eiro – ministriju un to padotības iestāžu budžeta līdzekļi.

Valsts kontrole revīzijā norāda, ka uz 2014.gada 1.oktobri pieprasītās summas neizbeigtajos maksātnespējas procesos ir vismaz 603 miljoni eiro. No šīs summas 359 miljoni eiro veido maksātnespējīgo uzņēmumu nodokļu parādi un 148 miljoni eiro ir ministriju un to padotības iestāžu budžeta līdzekļi. “Manuprāt, tās ir ļoti sliktas ziņas Latvijas tautsaimniecībai kopumā,” norādīja Krūmiņa.

Kritizējot Tieslietu ministriju, Krūmiņa pauda viedokli, ka tā nav uzskatījusi par nepieciešamu sagatavot maksātnespējas politikas attīstības plānošanas dokumentu. Revidenti norāda, ka Tieslietu ministrijas īstenoto pasākumu rezultātā maksātnespējas politiku nosaka tikai normatīvie akti, bet tās risinājumi nav ietverti politikas attīstības dokumentos, kas liedz novērtēt politikas sasniegtos rezultātus, jo tādi nemaz nav formulēti. Pašreizējos mēģinājumus mainīt situāciju Valsts kontrole dēvē par “kosmētiskiem labojumiem”, lai risinātu tikai sasāpējušos jautājumus.

Vietā neesot arī Tieslietu ministrijas taisnošanās, ka 2010.gadā tika veiktas reformas šajā nozarē saskaņā ar starptautisko aizdevēju norādījumiem. VK apšauba, vai šīs izmaiņas bija piemērotas Latvijas situācijai, ja reiz tās rosinātas no ārpuses. Neskatoties uz to, ka maksātnespējas procesi kļuva ātrāki, problēmas maksātnespējas jomā tikai samilzušas, jo administratoriem tika palielinātas pilnvaras un mazināta valsts veiktā uzraudzība pār procesu. Krūmiņa kritizēja arī tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL-TB/LNNK) rīcību, radikāli mainot lēmumus – pagājušajā gadā apgalvojot, ka ir jāierobežo Maksātnespējas administrācijas pilnvaras, taču jau šā gada sākumā sakot pavisam pretējo – tās ir jāpalielina un sertificēšana arī jānodod tās rokās. Tas liecinot, ka netiek īstenota konsekventa un pēctecīga politika šajā jomā.

Pēc revīzijā konstatētā Valsts kontrole secina, ka Latvijā faktiskā maksātnespējas prioritāte ir pēc iespējas ātrāka maksātnespējas procesa pabeigšana un veiktie pasākumi maksātnespējas jomā nav vērsti uz ekonomiskās vērtības saglabāšanu un atgūšanu. Par to liecinot zemi kreditoru līdzekļu atgūšanas rādītāji – tie ir tikai 14% no prasījumu summas.

Tāpat revīzijā secināts, ka viena maksātnespējas administratora 15 tiesiskās aizsardzības procesi ir turpinājušies kā maksātnespējas procesi, no kuriem 13 tika skatīti vienā tiesā, vajadzības gadījumā īsi pirms pieteikuma iesniegšanas mainot juridisko adresi – tā tas noticis deviņos gadījumos. Līdzīgi bijis ar kādu citu administratoru – viņa pārstāvētie seši tiesiskās aizsardzības procesi kļuvuši par maksātnespējas procesiem un pieci no tiem skatīti vienā tiesā, īsi pirms tiesas procesa mainot juridisko adresi.
“Bija jākonstatē, ka esošā sistēma pieļauj, ka maksātnespējas procesa administratori var būt saistīti viens ar otru, lemt par atalgojumiem,” teica Krūmiņa, piebilstot, ka valstī šīm personām ir radīta diezgan plaša rīcības brīvība.

Komentējot plānu administratoriem noteikt valsts amatpersonu statusu, Krūmiņa uzskata, ka argumentācija tam ir diezgan vāja un nav skaidrs, kā tas sekmēs kvalitatīvu maksātnespējas procesa norisi.

Lai situācija operatīvi tiktu risināta, valsts kontroliere ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V), lūdzot iesaistīties situācijas risināšanā. Maksātnespējas nozare ir no nozarēm, kur ir grūti panākt kādas izmaiņas, tāpat kā būvniecības nozarē, kur darbojas spēcīgs lobijs, pauda Krūmiņa. Tāpēc nozares sakārtošanā lūgta iesaistīties gan premjerministre, gan Ministru kabinets, jo bez vēlēšanās sakārtot nekas nenotikšot.

Krūmiņai arī šķiet šokējoši, ka ir tik zema sabiedrības uzticība maksātnespējas nozarei – saskaņā ar nevalstisko organizāciju veikto aptauju 76% uzņēmēju netic, ka maksātnespējas procesi ir caurskatāmi un godīgi, turklāt 83% netic, ka valsts spēj aizsargāt nelikumīgi aizskartās intereses maksātnespējas procesos.

Revīzija veikta par laika posmu no 2012.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 30.septembrim, bet atsevišķos gadījumos aptverts laiks ārpus šī perioda. Valsts kontrole nav aprobežojusies ar situācijas izpēti Latvijā, bet gan apzinājusi, kā šis process noticis citās Eiropas valstīs.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Pūlis gaida jaunu saukli,
    Jo tam vienmēr vajag aukli.
    Bars, kurš neprot domāt pats,
    Gaida, ka to bikstīs kāds.
    Beigās nenotiek nekas
    tikai skaļi nopiržas.

  2. Viss pagriezts no noregulēts tā, lai… valsts naudas plūsma pagrieztos un nonāktu privāto kabatā un nu paši brīnās, kur tie miljoni “kā ūdenī līdz ar galiem” pazūd…
    :(?

  3. VIENĀ TEIKUMĀ NESANĀCA Atbildēt

    Kad VID ļaus normāli strādāt un EM izstrādās normālu dzīvotspējīgu nodokļu politiku,tā lai uzņēmējs var apgādāt savu ģimeni un samaksāt saprātīgus nodokļus,kā arī likvidēs parazitējošās instances,kuras to tik dara kā stumda papīrus un lok kafiju,tad iespējams VK nebūs jāsaka tādi vārdi.VK-sāciet ar sevi un samaziniet štatus,nodokļu maksātāji nespēj pavilkt parazītu vezumu. Pēc pieredzes-Rēzeknes VID kontrolē noveda mani līdz migrēnas lēkmei,smieklīgākais tas ka uzņēmums bija tikko tik dibināts un vēl lāga nesācis strādāt ,bet vainīgi bijām visur un par visu.
    Iztīriet no valsts iestādēm “‘mirušās dvēseles”‘ un valsts kase būs pilna ar naudu. Pārbaudiet štatu sarakstus,personu dokumentus un feiskontroli.

  4. Bet kas par šīm nekārtibām maksās ! Atkal norakstīs ? Pa 25 gadiem Latvijā nav ielikts cietumā neviens ierēdnis.Jo Latvija ir lielākā korumpētā valsts pasaulē. Un pie tam ka vainīgie ir tikai titulnācija latvieši!

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+