Mobilā versija
+6.8°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
9. jūlijs, 2015
Drukāt

Pasaulē ir valstis, kas pastāvēšanas laikā bankrotējušas pat vairāk nekā 10 reižu (4)

Foto no Vācijas Federālā arhīvaFoto no Vācijas Federālā arhīva
UZZIŅA

Pēc Starptautiskā valūtas fonda (SVF) speciālistu aprēķiniem, laika posmā no 1824. līdz 2004. gadam reģistrēti 257 valsts maksātnespējas gadījumi.

Valstu bankrotos laikā no 1998. līdz 2005. gadam vien kreditoriem nācies norakstīt zaudējumos 73% ieguldījumu Argentīnā un 82% Krievijā.

To, ko ikdienas sarunās saucam par “valsts bankrotu” un ar ko šobrīd saskaras Grieķija, ekonomisti precīzāk sauc par “suverēno defol­tu”, ar to saprotot situāciju, kad valsts valdība atsakās maksāt savus parādus. Šai parādībai pasaules vēsturē ir daudz precedentu, jo kopš pirmā “suverēnā defolta” pagājuši jau vairāk nekā 450 gadu.

Par pirmo valsti, kas pasludinājusi defoltu, pieņemts uzskatīt Spāniju. Tās karalim Filipam II ārējo kredītu atmaksas atmešanu labpatikās paziņot pat četras reizes – 1557., 1560., 1575. un 1596. gadā.

Spānijas suverēnā defolta iemesli bija milzīgās kara izmaksas un zelta vērtības krišanās – impērija dzelteno metālu no Amerikas Eiropā bija ievedusi pārspīlēti lielos daudzumos. Nekādas sankcijas pret tobrīd pasaulē varenākās valsts Spānijas karaļa iegribām no kreditoru puses nebija iespējamas. Vācu baņķieru Fugeru dzimtai, kas bija galvenā aizdevēja Spānijai, nācās vienkārši norīt rūgto malku. Vēsturnieku ieskatā, Spānijas defolti bija viens no galvenajiem Fugeru nama norieta iemesliem. Taču spāņu monarhu patvaļība kopā ar citiem faktoriem galu galā noveda līdz postam arī pašas Spānijas saimniecību. Jāatzīmē, ka Spānija sava valstiskuma laikā ir bankrotējusi trīspadsmit reižu. Tikmēr Austrija 19./20. gadsimtā ir bankrotējusi piecas reizes, arī Grieķija piecas reizes, Portugāle sešas reizes. 19. gadsimta sākuma Napoleona karu dēļ izputējušo sarakstos pabijusi arī Zviedrija un Dānija. Pat ekonomiski vienmēr plaukstošā Lielbritānija 19. gadsimtā trīs reizes un 20. gadsimtā divas reizes (1929. gada pasaules ekonomiskās krīzes dēļ) nonākusi bankrotējušas valsts “godā”. Kas attiecas uz Dienvidameriku, tad tur maksātnespēju senākos vai nesenākos laikos vismaz vienu reizi ir pārdzīvojušas visas valstis. Vairākumam šā kontinenta zemju bankrotēšana izskatās pēc tāda kā paraduma. Čīle bijusi maksātnespējīga deviņas, Brazīlija desmit, Argentīna astoņas reizes. Uzmanīgākas ir Āzijas valstis un pat Āfrika. Tiesa, afrikāņu relatīvi retos bankrotus var izskaidrot ar to, ka lielākā daļa Āfrikas valstu nepastāv ilgu laiku, jo dibinātas lielākoties 20. gadsimta 60. gados.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Es arī īpaši neredzu vajadzību vispār ne indivīdiem ne valstīm tērēt nenopelnītu naudu.
    Bankām tas ir izdevīgi.
    Runa var būt par uzņēmumiem, kur tiešām kredīti ir nepieciešami. Bet bankām acīmredzot tāda peļņa būtu daudz daudz par mazu tāpēc viņas ‘palielina tirgu arī uz valstīm un atsevišķiem cilvēkiem. Kam tas tikai skādē.

    • Aizdevumi atsevišķam cilvēkam un valstīm manā uztverē ir kas līdzīgs narkotikai, azartspēlēm, cigaretēm vai man citam kaitīgam. Tas ir pieejams, bet ir kaitīgs. Kāds uz to grib nopelnīt un ja ‘uzsēdies”, pats muķļis.

  2. Banku alkatīgā augļošana ir visu nelaimju cēlonis ! Vai tad neredzat ?

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+