Vācija 1923. gadā bankrotēja, jo nespēja vairs izmaksāt sabiedrotajiem reparācijas jeb kompensācijas par zaudējumiem Pirmajā pasaules karā. Protesta akcija Minhenē. Teksts uz plakāta: “Mēs negribam būt kalpi!”
Vācija 1923. gadā bankrotēja, jo nespēja vairs izmaksāt sabiedrotajiem reparācijas jeb kompensācijas par zaudējumiem Pirmajā pasaules karā. Protesta akcija Minhenē. Teksts uz plakāta: “Mēs negribam būt kalpi!”
Foto no Vācijas Federālā arhīva

Pasaulē ir valstis, kas pastāvēšanas laikā bankrotējušas pat vairāk nekā 10 reižu 4

To, ko ikdienas sarunās saucam par “valsts bankrotu” un ar ko šobrīd saskaras Grieķija, ekonomisti precīzāk sauc par “suverēno defol­tu”, ar to saprotot situāciju, kad valsts valdība atsakās maksāt savus parādus. Šai parādībai pasaules vēsturē ir daudz precedentu, jo kopš pirmā “suverēnā defolta” pagājuši jau vairāk nekā 450 gadu.

Reklāma
Reklāma
Krievija identificē divas “smirdīgas” valstis, kas būtu tās nākamais mērķis 183
Krimināls
Krituši visi antirekordi – savākts 600 000 narkomānu izlietoto šļirču. Atrasta arī traģiskā “narkozombiju” viela 8
Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17
Lasīt citas ziņas

Par pirmo valsti, kas pasludinājusi defoltu, pieņemts uzskatīt Spāniju. Tās karalim Filipam II ārējo kredītu atmaksas atmešanu labpatikās paziņot pat četras reizes – 1557., 1560., 1575. un 1596. gadā.

Spānijas suverēnā defolta iemesli bija milzīgās kara izmaksas un zelta vērtības krišanās – impērija dzelteno metālu no Amerikas Eiropā bija ievedusi pārspīlēti lielos daudzumos. Nekādas sankcijas pret tobrīd pasaulē varenākās valsts Spānijas karaļa iegribām no kreditoru puses nebija iespējamas. Vācu baņķieru Fugeru dzimtai, kas bija galvenā aizdevēja Spānijai, nācās vienkārši norīt rūgto malku. Vēsturnieku ieskatā, Spānijas defolti bija viens no galvenajiem Fugeru nama norieta iemesliem. Taču spāņu monarhu patvaļība kopā ar citiem faktoriem galu galā noveda līdz postam arī pašas Spānijas saimniecību. Jāatzīmē, ka Spānija sava valstiskuma laikā ir bankrotējusi trīspadsmit reižu. Tikmēr Austrija 19./20. gadsimtā ir bankrotējusi piecas reizes, arī Grieķija piecas reizes, Portugāle sešas reizes. 19. gadsimta sākuma Napoleona karu dēļ izputējušo sarakstos pabijusi arī Zviedrija un Dānija. Pat ekonomiski vienmēr plaukstošā Lielbritānija 19. gadsimtā trīs reizes un 20. gadsimtā divas reizes (1929. gada pasaules ekonomiskās krīzes dēļ) nonākusi bankrotējušas valsts “godā”. Kas attiecas uz Dienvidameriku, tad tur maksātnespēju senākos vai nesenākos laikos vismaz vienu reizi ir pārdzīvojušas visas valstis. Vairākumam šā kontinenta zemju bankrotēšana izskatās pēc tāda kā paraduma. Čīle bijusi maksātnespējīga deviņas, Brazīlija desmit, Argentīna astoņas reizes. Uzmanīgākas ir Āzijas valstis un pat Āfrika. Tiesa, afrikāņu relatīvi retos bankrotus var izskaidrot ar to, ka lielākā daļa Āfrikas valstu nepastāv ilgu laiku, jo dibinātas lielākoties 20. gadsimta 60. gados.


LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.