Valters Ščerbinskis: Nacionālās enciklopēdijas veidošanā iesaistījušies vairāki simti 0
Latvijas Nacionālās enciklopēdijas satura veidošanā iesaistījušies jau vairāki simti cilvēku, intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” sacīja enciklopēdijas redakcijas vadītājs, vēsturnieks Valters Ščerbinskis.
Viņš stāstīja, ka satura veidošanā iesaistīties plašs Latvijas zinātnisko aprindu loks.
“Šādi cilvēki ir šobrīd jau simti. Bet es prognozēju, ka pavisam drīz tādi būs tūkstoši, jo autoru skaits palielinās. Mēs iegūstam šos rakstus, kas tiek uzrakstīti, rediģējam un pēc tam nāk jauni autori. Pie tam visās nozarēs – tiesībās, kino, vēsturē, eksaktās zinātnēs, literatūrā, politoloģijā, socioloģijā un tā tālāk. Es domāju, ar laiku, ņemot vērā to, ka akadēmiskā vide, grozi, kā gribi, ir tie gudrākie cilvēki Latvijā, viskompetentākie konkrētos jautājumos, šie cilvēki vairāk vai mazāk tiks, es teiktu, gandrīz visi iesaistīti enciklopēdijas radīšanā,” vērtēja vēsturnieks.
Viņaprāt, topošā Latvijas Nacionālā enciklopēdija veicina tieši latviešu valodas attīstību. Pēc viņa stāstītā, dažiem cilvēkiem rodas jautājumi, kam latviešiem ir vajadzīgi teksti, informācija par Ameriku, Āfriku, Āziju, Lietuvu vai Igauniju, ja to var atrast krieviski vai angliski. Taču nacionālā enciklopēdija ietvers gan uzticamu informāciju, gan arī veicinās valodas attīstību.
“Šo saturu sagatavo zinātnieki, un zinātniekiem jau šobrīd ir jādomā par lietām tādās globālās kategorijās, pasaules kategorijās. Es domāju, ka tas ir ļoti svētīgi, ja tas tiek darīts arī latviski. Latviešu valoda nekļūst par tādu virtuves valodu vai baznīcas valodu, latviski mēs varam rakstīt gan par vulkanoloģiju, gan par glacioloģiju, gan Āfrikas vēsturi utt.,” skaidroja Ščerbinskis.
Vēsturnieks stāstīja, patlaban lielāks uzsvars ir uz virtuālo enciklopēdijas versiju, taču nav atmesta arī ideja par papīra izdevumu.
“2018.gadā mēs esam apņēmušies darīt visu, kas ir mūsu spēkos, lai izdotu Latvijas sējumu, atsevišķu Latvijas sējumu drukātā versijā. Mums vispār Latvijā ir iznākušas 2,5 universālas enciklopēdijas. Pirmkārt, cara laikos Dravnieka enciklopēdija, otrā bija Konversācijas vārdnīca un trešā bija Latvijas Padomju enciklopēdija. Un Konversācijas vārdnīca daudziem mājās ir kā zināms simbols, simbols neatkarīgai Latvijai. Un, lai gan esmu cilvēks ar ļoti pragmatisku pieeju daudzām lietām, es nenoliedzu, ka ir sava loma nācijas identitātei, mūsu vēsturiskā atmiņā arī dažādiem simboliem, un enciklopēdijas, nevar noliegt, pilda šādu lomu,” komentēja Ščerbinskis.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka 2016.gadā notiks darbs pie Latvijas rakstu metodiskās bāzes, komplekso rakstu un ilustratīvā materiāla izveides.
Virtuālo Latvijas Nacionālo enciklopēdiju plānots atvērt 2018. gadā, taču, piesaistot papildu finansējumu, uz 2018. gadu būtu iespējams sagatavot arī īpašu Latvijas sējumu drukātā formātā.
