Mobilā versija
+3.1°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
3. decembris, 2015
Drukāt

Alkatīgie un nolemtie vaļu mednieki “Jūras sirdī”. Filmas recenzija

Publicitātes fotoPublicitātes foto
UZZIŅA:

"Jūras sirdī"/"In the Heart of the Sea"

ASV, 2015.

Režisors: Rons Hovards

Lomās: Kriss Hemsvorts, Kilians Mērfijs, Bens Višovs, Bendžamins Volkers, Brendans Glīsons, Toms Holands

No 4. decembra "Kino Citadele", "Multikino", "Cinamon"

Amerikāņu mitoloģijai piederīgais Mobijs Diks kļuvis par kārtējās filmas iedvesmotāju – oskarotais režisors Rons Hovards uzņēmis drāmu par notikumiem, kas pirms gandrīz 200 gadiem dzelmē aiznesa kuģi “Eseksa” un okeāna vidū bez mazākās jausmas par nākotni atstāja vaļu medniekus.

Pirms piecpadsmit gadiem izdotais Neitaniela Filbrika bestsellers “Jūras sirdī: vaļu zvejas kuģa “Eseksa” traģēdija” atklāj notikumus, kas aizsākās 1820. gada ziemā. Klusajā okeānā vaļu medībās no Jaunanglijas dodas vaļu zvejas kuģis “Eseksa”, un 21 cilvēks, kas atrodas uz tā klāja, cer pārspēt iepriekšējos rekordus, mājās pārvedot pilnu kravas telpu ar vaļa taukiem, jo īpaši jau kapteinis Džordžs Polards jaunākais un viņa pirmais palīgs Ouens Čeiss. Jau sen cierējis uz kapteiņa vietu, šis puisis tiek nobīdīts malā, norādot uz zilo asiņu un bagātu sponsoru atbalsta trūkumu. Bet nekas – jūru viņš zina kā savu kabatu, mājās palikusī sieva tūlīt dāvās pirmdzimto, tāpēc, cerību buru spārnots, viņš kopā ar pārējo apkalpi dodas jūrā, lai jau pirmajā vētrā sastaptos ar kapteiņa grāmatās apgūtajām gudrībām un arī rakstura īpatnībām, kas neko nežēlojošajiem viļņiem ļauj papostīt kuģi un arī salauzt komandas garu.

Taču tas vēl nav nekas salīdzinājumā ar drāmu, kas pavada komandas tikšanos ar jūras briesmoni, par kuru savos stāstos, norādot uz zaudēto roku un pieminot cīņu biedrus, viņus brīdinājis kāda jau nogrimuša kuģa kapteinis, savas bēdas slīcinot glāzītē. Un tieši šis milzīgais nezvērs, kā arī kapteiņa un viņa pirmā palīga alkatība kļūst par iemesliem traģēdijai – viņu kuģis nogrimst okeāna dibenā, un, sasēdušies zvejas laivās, to pasažieri diendienām tik daudzu mēnešu garumā cer tālumā ieraudzīt zemi vai tikt pamanīti no cita kuģa klāja. Taču viņu ceļojums izrādās ļoti ilgs, un starp vētrām, badu, bailēm, nāvi un pat kanibālismu Rons Hovards no jauna atklājis stāstu par Mobiju Diku. Tas pirmoreiz tika ekranizēts ar leģendāro Džonu Berimoru vēl mēmā kino laikā, un līdz šim slavenākā versija (1956) Džona Forda režijā ar Gregoriju Peku vienā no galvenajām lomām un Reju Bredberiju kā vienu no scenārija autoriem daļēji uzņemta turpat, kur filma “Jūras sirdī” – Kanāriju salās.

Hovardam filmu, kas veidotas pēc patiesiem notikumiem, nav maz – to vidū ir arī “Apollo 13”, “Brīnišķais prāts” un “Frosts pret Niksonu” –, un ar filmu “Jūras sirdī” viņš mēģina rast veidu, kā labi zināmo stāstu adaptēt mūsdienu kino, ko palīdz izdarīt gan 3D iespējas, gan specefekti, piedzīvojumiem piešķirot pavisam reālistiskus apveidus. Tos savukārt pastiprina arī aktieru labprātīgā diēta, ikdienas kaloriju skaitu samazinot līdz 500 – 600, un nesen par planētas seksīgāko vīrieti atzītais austrālietis Kriss Hemsvorts jau paironizējis, ka nevienam nenovēl šādu pieredzi. Taču ticamības mirklis paliek, un kad tad vēl uz lielā ekrāna nonākt aizraujošam izdzīvošanas stāstam ar spilgtu aktieru buķeti laba režisora vadībā, ja ne gada beigās, kad sākas balvu sezona?

No marta uz decembri pārceltā filmas “Jūras sirdī” pirmizrāde gan tiek saistīta ar faktu, ka ziemas mēnešos cilvēki daudz vairāk apmeklē kinoteātrus, un kāpēc ne tagad iepazīties vai atkal tikties ar Mobiju Diku episkā kinostāstā, kas ar jaunāko tehnoloģiju nodrošinātu izpildījumu teju mītiskajam nezvēram piešķīris papildu dimensiju.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+