Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
12. oktobris, 2012
Drukāt

Van Rompejs vakariņo Rīgā


Foto - LETAFoto - LETA

Šodien vizītē Rīgā ierodas Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs. Viesis ceļu mēros nevis no Briseles, kur atrodas viņa birojs, bet gan Somijas galvaspilsētas Helsinkiem, kur dienas sākumā viņš būs ticies ar Ministru prezidentu Jirki Katainenu. Rīgā ES prezidentam paredzētas sarunas ar valdības vadītāju Valdi Dombrovski. 


 

Kā norāda Valsts kancelejā, abas puses pārrunās jauno ES septiņu gadu budžetu, par kuru debates pamazām tuvojas noslēguma fāzei. Premjers V. Dombrovskis, kā norāda preses sekretārs Mārtiņš Panke, izmantos šo brīdi, lai atgādinātu nākamajā ES septiņu gadu budžetā Latvijai svarīgās lietas – finansējumu kohēzijai jeb reģionālajam atbalstam, prasības par lielākiem tiešmaksājumiem lauksaimniekiem, kā arī par Latvijas vēlmi iestāties eirozonā 2014. gadā.

 

Koncentrēsies 
uz budžeta lietām

Taču ne tikai budžeta lietas būs abu varas vīru sarunās. Kā norāda diplomāti, prezidents noteikti gribēs runāt arī par Latvijas nostāju citos šobrīd ES svarīgos jautājumos – ekonomisko un monetāro savienību, banku uzraudzību, kā arī par nākamnedēļ gaidāmo ES valstu vadītāju sanāksmi Briselē. Van Rompejs ES dalībvalstīs viesojas regulāri, lai konsultētos par budžeta jautājumiem, un, lai gan šīs vizītes nav obligātas, prezidents labprāt tās īsteno ar mērķi apmeklēt visas 27 ES dalībvalstis, norāda van Rompeja birojā. Taču katrā nedaudz atšķiras sarunu saturs. Piemēram, Helsinkos viņš, visticamāk, būs vairāk pievērsies eirozonas problēmām, kas Somijai kā vienotās valūtas grupas dalībvalstij ir svarīgs jautājums, savukārt Latvijā van Rompejs sagaida dziļākas sarunas par septiņu gadu budžetu, zinot, ka Latvijai tajā ir daudz iebildumu.

 

Cer uz labu laiku

Kā vienmēr ES prezidents būs visai steidzīgs, tādēļ Rīgā ilgi neuzkavēsies, taču, tā kā viņš gatavojas galvaspilsētā ierasties mazliet agrāk, tad, iespējams, šoreiz viņam pietiks laika, lai apskatītu Vecrīgu, tādēļ vizītes organizatori cer uz labu laiku. Van Rompejam šī būs trešā viesošanās Latvijā. Iepriekš darba vizītē viņš te bijis 2009. gada 2. decembrī, kad ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski pārrunāja klimata pārmaiņas, krīzes pārvarēšanu, ES budžetu, Lisabonas stratēģiju un citus svarīgus jautājumus, bet pēc tam ieradās 2011. gada 17. februārī. Arī toreiz abas puses pārrunāja Latvijai nozīmīgās lietas ES budžetā un V. Dombrovskis norādīja uz nepieciešamo atbalstu kohēzijas un lauksaimniecības politikai.

Diskutējot par būtisko enerģētikas jomu, abi bija vienisprātis, ka visām ES dalībvalstīm līdz 2015. gadam ir jābūt pilnībā integrētām ES gāzes un elektroenerģijas tirgū. Sarunās pieminēja arī Latvijas attiecības ar Krieviju un citus aktuālākos ārējo attiecību jautājumus.

Van Rompejs no savas puses paslavēja Latviju par spēju izturēt smagos taupības pasākumus un domāt arī par ekonomikas atveseļošanos.

Pirms gada van Rompejs tikās arī ar toreizējo prezidentu Valdi Zatleru. Šoreiz vizīte pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa nav paredzēta, tādēļ ka abi līderi drīzumā plāno tikties Briselē.

 

Latvijai laba izdevība

“Tā ir apsveicama prakse, ka Eiropadomes prezidents apmeklē visas dalībvalstis, jo tas dod iespēju redzēt katru valsti un izjust to realitāti, kāda šeit ir. Laiks, ko var veltīt valstij, gan gatavojoties vizītei, gan pašā viesošanās brīdī, ir nenoliedzami piesātinātāks nekā tad, ja tikšanās būtu Briselē,” norāda Latvijas pastāvīgā pārstāve ES, vēstniece Ilze Juhansone. Vēstniece, kura arī būs Rīgā H. van Rompeja vizītes laikā, uzsver, ka šī būs vienreizēja iespēja Latvijas pusei izstāstīt, pamatot un argumentēt savu viedokli par to, kādas ir mūsu vajadzības nākamajā ES daudzgadu budžetā, kādēļ mūsu prasības šajās sarunās ir tieši tādas, nevis citādas, un kādas varētu būt finansiālās, ekonomiskās un sociālās sekas, ja mēs šo pozīciju nesasniedzam. Kā zināms, Latvija neatslābstoši prasa labvēlīgākus nosacījumus kohēzijas jeb reģionālās attīstības politikai, kā arī lauksaimniecībai, īpaši tiešmaksājumiem zemniekiem, kas no visām valstīm Latvijai patlaban ir viszemākie.”

“Augstu amatpersonu vizītes vienmēr satur kādu simbolisku nozīmi. Politikā viedokļu apmaiņas un pozīciju paušana vienmēr ir svarīga, kas atspoguļojas jau tālākajās sarunās par konkrētiem jautājumiem, taču uzskatīt, ka van Rompeja vizīte Latvijai nodrošinās konkrētus labumus tālākajās sarunās par septiņu gadu budžetu, ir naivi, jo Eiropadomes prezidentam ir jāapmeklē visas 27 ES dalībvalstis un katra grib dabūt lielāku kumosu.

Tādēļ daudz lielāka loma būs katras valsts vienošanās, ziedošanās un sarunu mākslai un noteikti Eiropas Komisijai,” tā ieguvumus no van Rompeja vizītes vērtē politoloģe Žaneta Ozoliņa.

To, ka van Rompeja vizīte ir gan nozīmīga, gan arī labs signāls, atzīst arī organizācijas “Eiropas kustība Latvijā” prezidents Andris Gobiņš.

“Svarīgi, ka van Rompejs pats iesaistās debatēs par nākamo ES septiņu gadu budžetu, jo šobrīd ES prezidējošās Kipras piedāvājums Latvijai nav īpaši draudzīgs, kā arī tā ir iespēja Latvijai atkal atgādināt par svarīgākajām lietām nākamajā budžetā – lauku un kohēzijas naudu. Svarīgi, ka abas puses noteikti pārrunās arī citas šobrīd ES svarīgas lietas, piemēram, to, vai Eiropas budžetam augt vai samazināties, kāda ir Eiropas Parlamenta ietekme uz budžetu, par banku uzraudzību un finanšu transakciju nodokli. Arī šīs ir tēmas, kas nākamajos desmit gados būs ļoti svarīgas Latvijas attīstībai,” norāda A. Gobiņš, taču piebilst, ka H. van Rompeja vizīte ir pelnījusi arī kritiku. “Es neesmu manījis, ka būtu paredzēts arī kāds publisks pasākums, kur Eiropadomes prezidents tiktos ar publiku. Viens ir satikt un runāt ar politiķiem, otrs – uzzināt sabiedrības, nevalstiskā sektora domas. Skaidrs, ka prezidenta darba grafiks ir ļoti saspringts, tomēr žēl, ka šādai iespējai nav izdevies atrast laiku,” tā A. Gobiņš.

 

Uzziņa

Hermans van Rompejs

Dzimis 1947. gada 31. oktobrī Briselē.

Beļģijas kristīgo demokrātu un flāmu partijas politiķis.

Filozofijas bakalaurs un ekonomikas maģistrs.

Vairākus gadus strādājis Beļģijas Centrālajā bankā.

Vairāku Beļģijas augstskolu lektors.

Dzīvesbiedre Hērtraja Vindlsa van Rompeja.

Četru bērnu tēvs.

Strādādams par budžeta ministru divās vadībās Beļģijā, kļuva pazīstams kā taupības politiķis, kad 1993. gadā spēja samazināt valsts parādus no kritiskā 135 procentu augstuma.

No 2008. gada 30. decembra līdz 2009. gada 25. novembrim bijis Beļģijas premjerministrs.

2009. gada 19. novembrī saskaņā ar Lisabonas līgumu kļuva par pirmo ES dalībvalstu ievēlēto Eiropadomes prezidentu.

Šā gada 1. martā van Rompeju ES valstu vadītāji amatā pārvēlēja, un tas nozīmē, ka viņš Eiropadomes prezidenta amata otro termiņu pildīs līdz 2014. gada 30. novembrim.

Vēl pirms stāšanās prezidenta amatā van Rompejs bija pazīstams ar to, ka asi iestājās pret Turcijas uzņemšanu ES. Vēlāk, jau būdams amatā, publiski izteicās daudz piesardzīgāk un atzinīgi novērtēja Turcijā veiktās reformas.

Raksta Japānai raksturīgos haiku un 2010. gadā izdevis savu pirmo haiku dzejas grāmatu.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+