Mobilā versija
+13.8°C
Vitālijs, Ralfs, Valgudis
Trešdiena, 23. augusts, 2017
7. decembris, 2016
Drukāt

Vanesa Redgreiva debitē režijā ar filmu par bēgļiem

Foto - Leta/AFPFoto - Leta/AFP

Pirmizrādi Londonā piedzīvojusi “oskarotās” britu aktrises un aktīvistes Vanesas Redgreivas pirmā uzņemtā filma “Sea Sorrow”, kas vēsta par bēgļiem.

Aktrise atklāja aģentūrai AFP, ka filma domāta, lai pievērstu cilvēku uzmanību šim jautājumam.

“Es iedomājos, ka man kā stāstniecei vajadzētu ierunāt arī to,” viņa sacīja intervijā pirms filmas pirmizrādes.

Redgreiva, kuras vecāki arī bijuši aktieri, kļuva par ievērojamu teātra un kino aktrisi, saņemot “Oskaru” kā labākā aktrise otrā plāna lomā Otrā pasaules kara drāmā “Džūlija” un vēl piecas reizes tikusi nominēta šai balvai.

Redgreiva sacīja, ka Otrā pasaules kara laikā vecāki viņu un viņas brāli no Londonas aizveda uz laukiem, kā arī centās dabūt vīzas no nacistiskās Vācijas okupētajām teritorijām bēgošajiem ebrejiem.

Filmā viņa atceras, kā 1940. gadā no tāluma redzēja, kā deg nacistu sabombardētā Koventri pilsēta un vēlāk redzētā dēļ cieta no murgiem.

Viņas pirmā pieredze palīdzībā bēgļiem bija pēc 1956.gada Ungārijas sacelšanās sagraušanas, kad daudzi ungāri bēga uz Londonu.

“Es biju teātra skolā. Es domāju, ka es nevaru doties mācīties par aktrisi, kamēr padomju tanki nobrauc cilvēkus,” stāstīja aktrise.

Kā brīvprātīgā viņa esot “gatavojusi tēju, centusies gatavot ēdienu, turējusi rokas, klausījusies” ungāru bēgļos, kas bija apmetušies Londonā.

Redgreivas jaunajā filmā, kurā filmējušies Emma Tompsone un Ralfs Fainss, attēlota bēgļu dzīve Eiropā pēdējā gadsimta laikā, velkot paralēles starp skarbo Lielbritānijas valdības attieksmi pret bēgļiem 30. gados un tagad.

Filmā vēstīts arī par ANO Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, par kuru Redgreiva, būdama maza meitene, pirmo reizi dzirdēja 1948. gadā.

“Kā bērns es jutu lielu atvieglojumu, jo domāju, ka valstis ir atradušas veidu, kā apturēt tādu lietas kā holokausts un Otrais pasaules karš atkārtošanos,” viņa sacīja.

“Es joprojām pieturos pie tā bērnišķīgā uzskata,” piebilda aktrise.

Reaģējot uz mūsdienu bēgļu krīzi, Redgreiva asi kritizēja britu valdību un Eiropu kopumā par nespēju uzņemt vairāk bēgošo bērnu.

“Tas ir apkaunojoši, ka mūsu valdība, mana valdība ir izdarījusi visu iespējamo, lai novērstu bēgļu bērnu piekļuvi viņu patiesajām juridiskajām tiesībām, ko paredz starptautiskās aizsardzības tiesības,” teica 79.gadus vecā aktrise.

Tomēr parastie briti ir gatavi uzņemt bēgļus, viņa piebilda.

“Starptautiskā prese, šķiet, ir izdomājusi naidīgumu pret bēgļiem. (..) Cilvēki Lielbritānijā ir ļoti gatavi palīdzēt,” paziņoja aktrise.

“Es ceru un ticu, ka šāda filma, ko esmu centusies uzņemt, palīdzēs saglabāt cilvēkos cilvēcību, cenšoties palīdzēt,” atzina Redgreiva.

Redgreiva filmēja “Sea Sorrow” vairākās valstīs, tostarp Francijā, Grieķijā, Itālijā, Libānā. Viņa sāka projektu pēc tām, kad plašu ievērību ieguva pie Turcijas krastiem noslīkušā no kara bēgošā sīriešu zēna foto.

ANO bēgļu lietu aģentūras dati liecina, ka kopš 2014. gada sākumā, mēģinot šķērsot Vidusjūru, gājuši bojā vai pazuduši bez vēsts gandrīz 12 000 cilvēku.

2015. gadā Vidusjūru šķērsojuši miljons cilvēku, bet šogad to skaits ir ap 350 000.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+