Vannasistabā slikta smaka! Likvidēt var tikai uz laiku… 0
“Mums vannasistabā periodiski parādās slikta smaka. Īsti nevar saprast, no kurienes tā nāk – vai no dušas kabīnes, kas sāk aizsērēt (mēģināju tīrīt, daudz labāk nav!), vai no restītes grīdā, kas nosedz avārijas notekcaurumu. Paziņas ieteica to paskalot, iegāzt pa spainītim ūdens. It kā jau palīdz, bet tikai kādu laiku. Izlietne un pods ir kārtībā, reizēm gan mēdz skaļāk patrokšņot, bet to var pieciest. Kāpēc kanalizācija tā uzvedas, un ko var iesākt?” Ilze Rīgā
Smalka padarīšana
Mūsu lasītājai ir gudri paziņas – tajā caurumā zem restītes, ko santehniķi dēvē par trapu, reizēm tiešām der ieliet ūdeni, taču nevis tādēļ, lai izskalotu šo cauruli, bet gan lai piepildītu sifonu, kas tur neapšaubāmi ir iebūvēts, tikai nav redzams kā, piemēram, izlietnei. Apmēram piecus centimetrus augsts ūdens slānis ir standarta barjera, kas parasti visas sanitārtehniskās ierīces sargā no kanalizācijas, neļaujot dažādiem nelabiem aromātiem atgriezties virtuvē vai vannas istabā. Šajā gadījumā, ja mazgāšanās notiek dušas kabīnē, uz paliktņa, kam savs sifons, ūdens trapā varbūt vispār nekad neiekļūst un tas šajā sifonā gluži vienkārši ir izžuvis. Vēl jo ātrāk tas iztvaiko, ja ir ierīkotas siltās grīdas…
Sanitārā tehnika ir visai smalka padarīšana. Ja saimnieks pats dzīvokli nav kapitāli rekonstruējis vai māju no pamatiem būvējis, viņam it bieži nav skaidra priekšstata, kas slēpjas sienās un grīdās, tostarp par kanalizācijas sistēmu, kura ekspluatācijas gaitā mēdz sagādāt dažādus pārsteigumus. Tātad pat mazā vannas istabā, kur uz stāvvadu ved vismaz četru cauruļu atzari (duša, grīda, pods, izlietne), noskalojot, piemēram, tualetes saturu, sistēmā var rasties vakuums, kas savāc arī trapa sifona ūdeni, lai ar troksni tur tiktu pie gaisa. It īpaši, ja caurules ir garākas un stāvvads atrodas patālāk. Tas nozīmē, ka ūdens trapā jālej katru dienu vai jāierīko gaisa vārsts, kas aizmirsts taupības nolūkos vai vienkārši nezināšanas dēļ.
Speciālisti stāsta, ka šajos trapos izmanto galvenokārt divu veidu sifonus – ar ūdens aizsargslāni (klasiskais variants) un ar speciālu klapīti, kas aizveras, kad viss aiztecējis, taču tie neesot tik droši lietošanā, ar laiku vairs cauruli cieši nenoslēdz, kad sifonā sakrājušies tauki, mati un citi mazgāšanās produkti. Protams, vēl esot austriešu prīmusi ar pludiņu, kas procesa beigās vienmēr paliek kameras apakšā, smakām droši aizšķērsojot ceļu. Dārgāki, toties labi gan, pazīstami arī pie mums ar “HL” preču zīmi.
Ūdens savākšanas aprīkojums
Būvniecības izstādes laikā Ķīpsalā “HL” stends nebija kupli apmeklēts, jo ūdens savākšanas aprīkojums gan mājā, gan ārpusē spēj ieinteresēt galvenokārt speciālistus. Tāpēc ražotāju pārstāvis Baltijas valstīs Sauļus Šalna atrada laiku iepazīstināt gan ar jaunumiem, gan ar uzņēmumu. Starp citu, tā produkcija esot pazīstama visās Eiropas valstīs, arī Islandē, ASV un Vidējos Austrumos, izstrādājumu katalogs 5–6 reizes biezāks nekā mūsu žurnāls, sortiments rēķināms simtos nosaukumu!
Pats interesantākais gan ir fakts, kas šis nav milzu koncerns, bet gan nosacīti neliels ģimenes uzņēmums, kuru pēc kara izveidojuši divi austrieši Huterers un Lehners nelielā pilsētiņā Vīnes pievārtē, un tur vienā rūpnīcā, kur strādā aptuveni 100 cilvēku, joprojām viss notiekot. Cik noprotams, viņi ir iekārtojušies visai šaurā sanitārās tehnikas nišā (visu veidu sifoni un trapi, arī balkoniem, terasēm, pagalmiem un pat zaļajiem jumtiem, lietusūdens uztvērēji, hidroizolācijas komplekti, kanalizācijas aizvari utt.), kur dažādos kompleksos risinājumos austriešiem nopietnu konkurentu nav, jo viņi tur lielā mērā nosaka toni, izstrādājot un patentējot aizvien jaunus oriģinālus produktus.
– Uzņēmumam piederēja veids un sifons, kā droši pieslēgt kanalizācijai veļas un trauku mazgājamās mašīnas – arī tās var smakot. Tiklīdz beidzās patenta darbības laiks, uzreiz 14 rūpnīcās Eiropā to sāka ražot. Atsevišķās izstrādājumu grupās konkurence ir pamatīga, tāpēc austrieši cenšas iet citiem pa priekšu, sekot būvniecības tendencēm un savā ziņā pat modi noteikt, – stāsta Sauļus Šalna. – Arī mūsu grīdas trapi ar sauso Primus sifonu vairs nav nekāds jaunums – tos piedāvājam jau 14 gadu. Acīmredzot pēc sešiem gadiem arī tos sāks ražot visur – no Itālijas līdz Polijai, bet tikmēr vietā būs kas cits!
Dušas jaunais veidols
Pašlaik austrieši, cik noprotams, nopietni pievērsušies jaunam dušas konceptam, netieši pat apdraudot kabīņu ražotājus. Redz, ļaudis Eiropā kļūst vecāki, viņiem vairs netīk uz paliktņa kāpt, ērtāk taču mazgāties, uz flīzēm tajā pašā grīdas līmenī stāvot. Arī izkāpt no kabīnes riskanti – var kāja paslīdēt! Savukārt ūdens savākšana nav problēma – piedāvājam teknes gar vienu sienu, cik garas vajag, un zem tām – kompaktus sausos sifonus. Flīzēt tādu grīdu vieglāk, vajag tikai izveidot nelielu slīpumu uz šo sienu, nevis, iespējams, no visām četrām pusēm uz vietu, kur paredzēts trapa klasiskās restītes kvadrātiņš!
Šādu pieeju par demagoģisku grūti nosaukt, loģikas tajā nudien netrūkst! Turklāt ikdienas dušošanās jau sen ir populārāka nekā relaksēta vannošanās kaut vai ūdens ekonomijas nolūkos. Tātad austrieši atkal ir uz ceļa, kas sola perspektīvas nākotnē. Šīs dušas teknes kļūst ne vien garākas, bet arī plānākas, kompaktākas, nezaudējot lietošanas kvalitāti, un tas savukārt ļauj izbūvēt zemākas grīdas, lai gan tajās joprojām jāiestrādā kanalizācija, hidroizilācija, apsilde utt. Tā paveras arī iespējas izmantot šos trapus, rekonstruējot vecās vannas istabas, un, iespējams, pat padomju laika paneļu namos, kur manevra iespējas ir sevišķi ierobežotas.
Šogad stilīgās dušas teknes ar Primus sifoniem parādījušās arī “Komforta” sanitārtehnikas veikalos. Vienmēr svaigs gaiss vannas istabā nav lēts prieks – ar 250 eiro pietiek. Daudz tas vai maz? Apsildāms tualetes pods maksā četrreiz dārgāk, bet veļas mašīnas sifons – neko, jo katrs to var pagatavot pats, gofrēto cauruli salokot S burta veidā un nosienot kaut vai ar aukliņu, lai tur paliek ūdens un nelaiž brīvībā skāņās smakas. Viss šajā dzīvē ir relatīvs.
