Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto – Shutterstock.com

Var beigties traģiski: Latvijā bērnu vidū strauji izplatījusies “nāves spēle” 3

Latvijā bērnu un jauniešu vidū strauji izplatījusies suicidālā spēle “Zilais valis”, liecina Latvijas Drošāka interneta centra (Drossinternets.lv) apkopotā informācija.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Centrs saņēmis desmitiem satrauktu vecāku un norūpējušos pedagogu zvanu un e-pasta vēstuļu.”Zilais valis”, dēvēts arī par “nāves spēli”, ir sociālos medijos izplatījusies pusaudžu un jauniešu mudināšana veikt dažādas destruktīvas darbības ar savu ķermeni un dalīties ar fotogrāfijām un video, kuros šī rīcība tiek atspoguļota.

Šobrīd aktivitātes izplatība ir īpaši strauja – jauniešu vidū ir “stilīgi” un “varonīgi” nenobīties un spēt sagriezt sev rokas vai citā veidā nodarīt sev sāpes. Apkopojot informāciju par “Zilā vaļa” pirmsākumiem Krievijā, pieredzes stāstiem un žurnālistu veiktajiem pētījumiem, pastāv pamatotas aizdomas, ka iniciatīvas aizsācējs ir kāda persona vai to grupa, kas pati sava depresīvā noskaņojuma dēļ radīja un izplatīja ekstrēma rakstura saturu, meklējot domubiedrus, iesaistot bērnus un jauniešus un pievēršot sev sabiedrības uzmanību. Spēles bīstamība ir negatīva, pret sevi vērsta vardarbīga satura izplatīšanās bērnu un jauniešu vidū. Rezultāts ir pašiznīcinošā rīcība, kas var beigties traģiski.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tā kā spēle ir ienākusi no Krievijas, tad galvenokārt ekstrēmais saturs ir pieejams krieviski runājošo jauniešu vidū. Tāpat arī šobrīd Latvijā nav pierādījumu, ka spēli vadītu un bērniem uzdevumus dotu kāda pieaugušo organizētās noziedzības grupa. Tā vairāk ir pašu jauniešu savstarpēja informācijas apmaiņa ar ekstrēmu un vardarbīgu fotogrāfiju un video izplatīšanu.

“Šī fenomena riska grupa ir emocionāli nenobrieduši un depresīvi noskaņoti pusaudži un jaunieši, kas nesaņem atbalstu ģimenē vai draugu vidū, uzskata, ka ir nevērtīgi un nevajadzīgi un vēlas pievērst sev līdzcilvēku uzmanību, liekot iedomāties – kā tas būtu, ja viņš vai viņa vairs nebūtu šajā pasaulē. Šādi pusaudži vieglāk pakļaujas citu (arī savu vienaudžu) manipulācijai. Tāpēc aicinu vecākus un skolotājus pievērst pastiprinātu uzmanību riska grupas jauniešiem un aktīvi rīkoties, ja rodas kaut mazākās aizdomas par iesaisti “Zilā vaļa” spēlē, uzsver Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska.

Drošāka interneta centrs ir izstrādājis padomus vecākiem un skolu pedagogiem, kas palīdzēs ierobežot spēles izplatību.

• Pirmkārt, pamanot, ka klasē, ģimenē vai paziņu bērnu vidū tiek runāts par “Zilo vali”, internetā tiek meklēta informācija, izmantojot atslēgas vārdus gan latviešu, gan krievu valodā, kas saistīti ar “zilo vali”, “esmu spēlē” vai “piecel mani 4:20”, ir jābrīdina pusaudži un jaunieši, ka saturs, ko viņi atradīs, būs nepatīkams, un iesaistīšanās var būt dzīvībai bīstama.

• Otrkārt, ir jāaicina bērni nemeklēt ar šo “spēli” saistīto informāciju un neizplatīt to tālāk caur sociālajiem tīkliem un ziņojumapmaiņas programmām. Paskaidrojiet, ka katra ķēdes vēstule un ziņu pārsūtīšana citiem arvien paplašina to bērnu loku, kas saskaras ar vardarbīgu un uz destruktīvām darbībām vērstu saturu.

• Treškārt, pamanot, ka bērnam ir grieztas rokas, skrāpējumi ar asu priekšmetu uz ķermeņa, zilumi, ka viņš runā par kāpšanu augstās celtnēs u. tml., noteikti ir jāiesaistās, jāziņo ģimenei, jāiesaista skolas psihologs, jāuzdod jautājumi bērnam vai jaunietim, lai noskaidrotu, kāpēc tas tiek tā darīts

Reklāma
Reklāma

• Ceturtkārt, par aizdomīgu saturu, kontiem un grupām jāziņo sociālo tīklu administrācijai, izmantojot pogu “Report”. Alternatīva ir ziņot Drossinternets.lv, sūtot e-pastu uz e-pasta adresi [email protected].

• Piektkārt, bērniem un viņu vecākiem ir pieejama psihologa palīdzība, zvanot Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai – pa tālruni 116111.