Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
20. februāris, 2014
Drukāt

Var nākties atdot par LMA piebūvi iztērēto naudu

Foto: LETAFoto: LETA

Latvijas Mākslas akadēmijas jaunā piebūve.

Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons” apstrīdējusi tiesā Latvijas Mākslas akadēmijas 2. korpusa pieņemšanu ekspluatācijā, jo jaunās ēkas būvniecībā ir pārkāpti gan Latvijas normatīvie dokumenti, gan arī Eiropas projekta nosacījumi, presei izsūtītā paziņojumā norāda “Apeirons” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis.

Latvijas Mākslas akadēmijas otrais korpuss tika atklāts 2012. gadā, tā celtniecība izmaksājusi 1,4 miljonus eiro, no kuriem 1,2 miljoni bija Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), 100 000 – valsts budžeta finansējums, vēl tikpat lielas summas avots tiek klasificēts kā “cits publiskais finansējums”, ziņo aģentūra LETA.

Par ERAF līdzekļu administrēšanu šajā projektā atbildīga Valsts Izglītības attīstības aģentūra (VIAA). VIAA ERAF infrastruktūras projektu kontroles departamenta Infrastruktūras projektu vadības nodaļas vecākais eksperts Mārcis Zitmanis atzinis: ja netiks konstruktīvas veiktas izmaiņas, iespējams, LMA var nākties atmaksāt projektā ieguldītos līdzekļus. Visticamāk, kļūdījies arhitekts un neatkarīgie būveksperti, bet Rīgas būvvalde ēku ir pieņēmusi ekspluatācijā, neskatoties uz konstatētajiem trūkumiem.

Pārkāpumi konstatēti attiecībā uz vides pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti. Ivars Balodis: “Latvijas normatīvie dokumenti visai skaidri definē, kā nodrošināt vides pieejamību. Piemēram, ir strikti noteikts, ka maksimālais pieļaujamais uzbrauktuves slīpums ir 8%. Mākslas akadēmijas uzbrauktuve ir 15% slīpa, kas ir teju divas reizes par stāvu, lai cilvēki tur varētu iekļūt. Redzam, ka šis gadījums ir klajš likuma pārkāpums un diemžēl sarunu gaitā esam saskārušies arī ar nevēlēšanos situāciju mainīt. Tas visu padara daudz sarežģītāku.”

Rīgas pilsētas Būvvaldē uzskata, ka problēma varētu būt radusies arhitekta Anda Sīļa vainas dēļ, jo tieši arhitekts ir atbildīgs par to, lai tiktu ievērotas visas šīs prasības. Tāpat arī objektā tika veikta neatkarīga būvekspertīze, taču arī SIA LBS-konsultants, kas šo ekspertīzi veica, nav pievērsis uzmanību pieejamības jautājumiem un piedāvātos risinājumus atzinis par atbilstošiem.

Savukārt Ekonomikas ministrija tomēr uzskata, ka par būvniecību ir atbildīga būvvalde un tai ir pienākums ēku apsekot, nevis tikai vērtēt dokumentāciju, kā tas ir bijis šajā gadījumā.

LMA vadība laikrakstam “Diena” sacījusi – tās rīcībā neesot ziņu, ka piebūvē likumā noteiktajā kārtībā būtu konstatēta vides pieejamības prasību neievērošana. “LMA ēkā cilvēkiem ar kustību ierobežojumiem ir iespējams pārvietoties ar kāpņu kāpēja palīdzību. Turklāt tas ir lietojams arī slīpajos pandusos uz jaunā korpusa lejas stāvu un augšstāvu. Mums ir personāls, kas ar kāpņu kāpēju strādā un visiem viesiem palīdz nokļūt interesējošajās telpās,” skaidroja LMA rektors Aleksejs Naumovs.

Apvienībā “Apeirons” norāda, ka šobrīd loģiskākais un vienkāršākais risinājums būtu nevis esošās ēkas pārbūve, bet gan lifta vai vertikālā pacēlāja ierīkošana. Arī Andis Sīlis “Dienai” skaidrojis, ka piemērotākais variants vides pieejamības prasību nodrošināšanā šajā gadījumā būtu tehniskās palīgierīces, jo “galvenais korpuss tāpat nav pielāgots, bet studenti nemācās tikai piebūvē”. VIAA gan norāda, ka no projekta līdzekļiem papildus investīcijas nav pieejamas, tādēļ risinājums būs jāfinansē no kāda cita avota.

Pievienot komentāru

Dzīvoju sapnī. Saruna ar dizaineri un kostīmu mākslinieci Inesi OzoluGracioza un izsmalcināta kā saudzējams zieds, bet reizē – ļoti mērķtiecīga un darbīga.
Draugiem Facebook Twitter Google+