Vēlos pārdot savu meža īpašumu ar visu zemi. Laulība nav šķirta, tāpēc vīrs pateica, ka to nevaru izdarīt bez viņa apliecinājuma paraksta un naudas kompensācijas. Taču es šo īpašumu esmu mantojusi no sava vectēva. To apliecina arī notāra izsniegtā izziņa Zemesgrāmatā. Vai patiešām savu mantojumu nevaru pārdot bez vīra piekrišanas? Vai man būs jāmaksā kādi nodokļi valstij? 
Astra Salas novadā

Lasītākie

RAKSTA REDAKTORS

“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80

Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns

Kokteilis

Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm 24

Lasīt citas ziņas

Vēstules autorei ir taisnība – šajā gadījumā vīram piekrišana nav jāprasa un nekāda naudas kompensācija viņam nav jāizmaksā. Latvijas Zvērinātu notāru padomes jurists Vitālijs Bogdāns paskaidroja, ka mantojums ir laulātās atsevišķa manta. Atbilstoši Civillikumam laulāto kopmanta ir tikai tā, kas iegūta laulības laikā un ar abu laulāto līdzdalību. Ja sieva zemi ar mežu mantojusi no sava vectēva (to apliecina mantojuma apliecība) vai atjaunojusi īpašuma tiesības uz zemi, kas vectēvam piederējusi pirmās brīvvalsts laikā (to apliecina lēmums par īpašuma tiesību atjaunošanu), šis īpašums ir viņas atsevišķa manta. Zemesgrāmatā jau ir ierakstīts, uz kāda pamata šis īpašums iegūts (mantots vai atjaunotas īpašuma tiesības), tādēļ nekādas papildu izziņas nav vajadzīgas.

Ja sieva šo zemi būtu nopirkusi laulības laikā, tad gan, to pārdodot, varētu būt vajadzīga vīra rakstveida piekrišana. To varētu prasīt zemesgrāmatu darbinieki, lai reģistrētu pirkumu zemesgrāmatā uz jaunā īpašnieka vārda. Ja pircējs zemes iegādei gribēs ņemt bankā kredītu, arī banka prasīs ne tikai pārdevējas, bet arī viņas vīra rakstveida piekrišanu, lai pasargātu sevi no otra laulātā iespējamām pretenzijām nākotnē.

VIDEO. Urbānais ceļotājs ielauzies Fukušimas sarkanajā zonā un parāda, kā izskatās pamestās spēkstacijas vadības telpas

RAKSTA REDAKTORS

Ātri un klusi tiek iznīcināts vēl viens Latvijas pagasts. Viļķenē tiek plānota skolas un bibliotēkas slēgšana

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri

Ienākuma nodoklis no nekustamā īpašuma pārdošanas nav jāmaksā tikai tad, ja tā ir bijusi pārdevēja deklarētā dzīvesvieta. Tad īpašumam jābūt ierakstītam zemesgrāmatā uz pārdevēja vārda vismaz 5 gadus, un no šiem 5 gadiem vismaz 12 mēnešus (bez pārtraukuma, taču vienalga, kurā gadā) tai jābūt bijušai pārdevēja deklarētajai pamata dzīvesvietai.

Ja pārdod zemi bez mājas, tādas iespējas diemžēl nav, jo dzīvesvietu nevar deklarēt mežā vai klajā laukā.

Tātad būs jāmaksā ienākuma nodoklis – 15 % no kapitāla pieauguma. Pēc īpašuma pārdošanas līdz nākamā mēneša 15. datumam pārdevējam Valsts ieņēmumu dienestā (VID) jāiesniedz kapitāla pieauguma deklarācija, kurā ieraksta divas summas – iegādes un pārdošanas vērtību, un jāsamaksā šis nodoklis.

Kapitāla pieaugumu rēķina kā starpību starp iegādes vērtību un pārdošanas cenu. Ja zeme mantota līdz 2000. gada 1. janvārim, iegādes vērtību rēķina šādi: kadastrālo vērtību 2012. gadā (pārdošanas gadā) dala ar koeficientu 1,72, un iegūst skaitli, ko VID uzskata par iegādes vērtību. Mežaudzes iegādes vērtību diemžēl atsevišķi nerēķina, tādēļ summa, no kuras būs jāmaksā nodoklis, iznāks liela.

Ja zeme mantota pēc 2000. gada 1. janvāra, par iegādes vērtību uzskata kadastrālo vērtību tajā gadā, kad zemi ierakstījāt zemesgrāmatā uz sava vārda.

Konsultācijas var saņemt pa VID bezmaksas uzziņu tālruni 1898.