Mobilā versija
+13.8°C
Vitālijs, Ralfs, Valgudis
Trešdiena, 23. augusts, 2017
3. augusts, 2017
Drukāt

Vēl tikai divus mēnešus var piedalīties “Vietvārdu talkā” (2)

Publicitātes attēlsPublicitātes attēls

Lai rakstītā veidā saglabātu pēdējo desmitgažu mazos vietvārdus Latvijā, vēl tikai līdz 30. septembrim ikviens aicināts iemūžināt pašmāju vietvārdus un iesaistīties pavasarī izsludinātajā “Vietvārdu talka”, LA.lv uzzināja UNESCO Latvijas Nacionālajā komisijā.

Tautas vietvārdu datubāzē ikviens aicināts reģistrēt savas apkaimes vietvārdus – mājvārdus un dažādus āru vārdus, piemēram, miestu, dīķu, zvejvietu, pļavu, pilskalnu, alu, akmeņu, kapu, koku un citus mazāk zināmus vietvārdus.

Katru mēnesi līdz talkas noslēgumam tiek izziņoti čaklākie talcinieki un vietvārdiem krāšņākie novadi, kas tiks sumināti talkas noslēguma pasākumā šī gada 20. oktobrī – Vietvārdu dienā. Pašreiz aizritējuši jau pieci “Vietvārdu talkas” mēneši: jūlijā vietvārdiem raženākā vieta bija Viesatu pagasts, savukārt čaklākais talcinieks – Sandra Šteina. Kopumā līdz šim brīdim Tautas vietvārdu datubāzē reģistrēti jau 1828 vietvārdi.

Kopš pirmās vietvārdu talkas, ko aizsāka valodnieks Jānis Endzelīns, pagājuši apaļi simts gadu. Pēdējās desmitgadēs vietvārdu vākšana pierimusi un daudzi mazie vietvārdi – piemājas pļavu, lauku, mežu un citu ģeogrāfisku objektu nosaukumi, kuru mūžs bieži vien nepārsniedz 50 gadu slieksni, līdz ar saviem stāstiem draud izzust un tapt aizmirsti, tā arī nerodot iespēju tikt pierakstītiem. Tāpēc UNESCO Latvijas Nacionālā komisija (LNK) un LU Latviešu valodas institūts sadarbībā ar citiem partneriem aicina Latvijas iedzīvotājus uz jaunu kopīgu “Vietvārdu talku”.

“Vietvārdu talkā” ikviens aicināts apzināt, pierakstīt un datubāzē reģistrēt vietējos vietvārdus – īpašvārdus, kas nosauc kādu fizioģeogrāfisku objektu, piemēram, Zilais kalns, Velna grava, Čurkstupīte utt., kas tiek lietoti patlaban vai ir lietoti agrāk. Īpaši svarīgi ir pamanīt un neaizmirst mazos vietvārdus, kuriem neatrodas vieta kartē, bet ir būtiska nozīme, gan pētot Latvijas daudzveidīgās izloksnes un dialektus, gan vietējo vietu vēsturi un kultūru.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Tāmnieks/luterānis Atbildēt

    Visas valsts mērogā pirmām kārtām būtu jāatdod vecie nosaukumi tādām vietām kā Pagrieziens uz Kandavu, Smilteni, Gulbeni vai Dagdu, tad 37. vai 42. kilometrs, tad Draudzība, Vārpa vai Uzvara un arī Brenguļu ceļš nav Parīze- Varšava- Pēterburga. Reiz bija notikusi avārija pie tagadējā Tukuma rotācijas apļa (manā jaunībā teica, ka Jelgavas ceļa krustā, kaut gan arī tas nav precīzi, jo tādu krustu ir daudz, bet ziņās bija rakstīts, ka noticis ceļa negadījums Engures novadā uz Ventspils-Rīgas ceļa kaut kādā tur kilometrā. Pat domādams neizdomāsi!
    Ko ar to gribu teikt- tikai to, ka katrai pļaviņai, uzkalniņam, meža pleķītim, strautiņam, ceļa līkumam un pat kokam vietējo sarunās ir savs VĀRDS! To arī vajadzētu respektēt, un, ja onka brauc pillā ar zirgu no Valmieras uz Brenguļiem (aptuveni 6-7 km), tad nevajag meklēt Parīzi vienā un Pēterburgu, Maskavu vai Smilteni otrā galā! Tauta saka, ka tas notika ceļā uz Brenguļiem un visiem viss skaidrs. Elementāri, Vatson!

    • Savukārt latgalisko Sīnupi (siena upi) turpinās saukt “latviskotajā versijā” krieviskajai Siņajai – nu Sīnupe kļuvusi par Zilupi? Un latgalisko Ūdruoju (no vārda ūdrs) pēc “atkrieviskošanas” no Utrojas par Rītupi (“utro” – no krievu valodas “rīts”)?

Atkal izsalcis pēc dziesmām (1)"Neesmu mūziķis, bet vienkārši cilvēks, kuru interesē visādas radošas izpausmes," saka mūziķis JĀNIS ŠIPKĒVICS
Draugiem Facebook Twitter Google+