Vai skolotāji gatavi streikot? 12
Ziedonis Rubezis, Limbažu 3. vidusskolas direktors: “Esošā situācija nav normāla. Kā var sakārtot nozari, ja nerunā ar tiešajiem darītājiem? Uzskatu, ka streiks ir vajadzīgs. Līdz šim bijuši vien tādi piketi. Dod Dievs, lai skolotāji iesaistītos un piedalītos. Esam nesadzirdēti jau vairākus gadus. Svarīgi, lai skolotāji saprot šī streika nozīmi. Jāiet visiem neatkarīgi no tā, kāds ir atalgojums. It kā modulē nākamā gada darba algu sistēmas maiņu. Būs kaut kas citādāks, bet vai labāks? Tas ir jāizrunā. Sarunas notiek jau daudzus gadus. Jājautā – kas vainīgs pie visām problēmām? Domāju, ka visas arodbiedrības prasības ir pamatotas. Skolotājiem saka, ka valstij nav naudas, bet, ja jau vienai otrai nozarei pieliek, tātad nauda ir! Ja neieguldīs izglītībā un zinātnē, nākotne būs drūma.”
Anda Lukstiņa, Skujenes pamatskolas direktore: “Personīgi man streiki un šādi pasākumi nav īsti saprotami. Man vairāk patīk diplomātija, izrunāšanās. Protams, ja neklausās, tad jāmeklē citi risinājumi. Mūsu skola sajūt lielu pašvaldības atbalstu. Pašvaldība nav no tām bagātākajām, bet sadarbība ir pozitīva. Valstiskā līmenī grūti spriest, jo problēmas ir plašākas. Uzskatu, ka finanšu līdzekļi izglītībā būtu jānovirza ne tikai skolotāju algu celšanai, bet arī materiālās bāzes uzlabošanai. Ja izziņos streiku, tad neteikšu skolotājiem, lai obligāti brauc, bet nekādā gadījumā arī neteikšu – nē. Došu pilnīgu izvēles brīvību.”
Inese Didže, Dobeles Valsts ģimnāzijas direktore: “Diplomātiski risinājumi meklēti jau gadiem. Ja tik ilgi nekas nav darīts, jāmeklē citi ceļi. Nekādus šķēršļus saviem darbiniekiem nelikšu. Viņi ir tiesīgi aizstāvēt savas intereses. Politiķi it kā piešķīra izglītībai trešo prioritāti, bet izskatās, ka mūsu valstī tie solījumi nav tik stipri, kā vajadzētu. Nešķiet, ka tiek izvirzīti kādi mērķi, kur nu vēl sasniegti. Gribētu, lai izglītību un zinātni uzlūkotu plašākā kontekstā. Nepieciešama pašu pedagogu izaugsme – vai mums ir iespējas celt kvalifikāciju, doties uz semināriem, vai saņemam pienācīgu palīdzību no organizācijām. Šobrīd rodas situācijas, ka varam dienām sēdēt semināros un žāvāties, jo sen jau tur stāstīto zinām. Savukārt jāiet mums obligāti. Sagaidu risinājumus arī no zinātniekiem, no universitātēm. Nezinu par citām pašvaldībām, bet mūsējā ļoti uzmanīgi iesaistās jebkādā palīdzībā. Palīdz vien tad, kad jau ūdens smeļas mutē. Mums, piemēram, trūkst dabaszinību skolotāju. Labprāt ņemtu kādu no laukiem, kur kāda skola ir slēgta, taču rodas vairāki jautājumi. Vai viņi būs gatavi vadīt klasi ar 30 bērniem, ja nekad mūžā nav tik lielu klasi redzējuši? Kā būs ar braukāšanu? Vai kāds to nodrošinās? Vai varbūt nodrošinās dzīvesvietu? Par to visu ir jārunā. Tikai algu palielināšana nav vienīgā problēma.”
Egons Brazauskis, Vecsaules pamatskolas direktors: “Daudzās nozarēs jau pierādījies, ka streiki nav guvuši panākumus. Ja arodbiedrība teiks, ka jāstreiko, tad domāsim, bet jāvērtē, vai tas netraucē mācību procesam. Esam jau iepriekš piedalījušies streikos, bet svarīgi, ka tas nav traucējis mācību procesam. Parasti deleģējam sporta skolotājus vai tādus, kuriem stundas nav regulāri. Galvenais jau ir pievērst uzmanību, ka skolotāji un skolas nestāv malā. Mani gan sarūgtina pārāk daudzie strīdi – viens otram grib pierādīt savu taisnību, tādējādi rodas konflikti. Šobrīd notiekošās pārmaiņas mazās skolas var nepārdzīvot un radīsies bezdarbs. Ja šīs vietas pazudīs, valdībai vienalga būs jādomā, ko darīt ar šīm ēkām. Mums gan novadā nesamazinās bērnu skaits, šogad pat nedaudz audzis. Ja tā tendence tāda arī saglabāsies, viss būs kārtībā, bet dati rāda, ka arvien vairāk cilvēku sāk bāzēties Rīgas pierobežā. Vislielāko atbalstu vajadzētu skolotājiem, jo ar materiālo bāzi mums labi palīdz pašvaldība. Jādomā, kā palīdzēt tiem skolotājiem, kuri dara papildu darbus par pliku velti. Galvenais sākt pirmo kārtu algas modeļa īstenošanai. Tas būs garš process, bet jāsāk ir.”
Uzziņa
LIZDA izvirzītās prasības, sākot streika procedūru:
2016. gadā piešķirt adekvātu finansējumu pedagogu darba samaksas jaunajam modelim;
nepieļaut darba algas samazinājumu izglītības iestādēs, kontaktstundu skaita palielinājumu un apmaksāto papildus veicamo darbu samazinājumu;
palielināt atalgojumu pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem, daļai no atbalsta personāla, augstskolu un koledžu pedagogiem;
noteikt vidējo izglītojamo skaitu klasē – 10 skolēni pirmajā skolu grupā;
veicināt jaunu pedagogu piesaisti darbam nozarē.
