VARAM dzejnieka Ojāra Vācieša memoriālam prasīs 52 tūkstošus latu 0
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) otrdien valdībai lūgs nedaudz vairāk kā 52 tūkstošus latu dzejnieka Ojāra Vācieša memoriāla izveidei, liecina Ministru kabineta darba kārtība.
Naudu, kas lūgta no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, plānots piešķirt Carnikavas novada pašvaldībai. Vācieša memoriālu pašvaldība plāno veidot divās kārtās šogad un nākamgad.
Carnikavas novada pašvaldība aprēķinājusi, ka kopumā projektam nepieciešami 170 372 lati, bet no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem nauda tiek prasīta granīta iegādei.
No nepieciešamās naudas vēl 70 tūkstošus latu pašvaldība cer iegūt no sponsoriem un ziedotājiem, savukārt 48 264 latus plānots paredzēt pašvaldības 2014. gada budžetā.
Šogad aprit 80 gadu, kopš Vācietis dzimis. Dzejnieka nacionālo nozīmību apliecina viņa daiļrades mantojuma iekļaušana Latvijas kultūras kanonā. Ministrija arī norāda, ka ir pagājuši 30 gadi, kopš dzejnieks ir aizgājis mūžībā un guldīts Carnikavas novada kapsētā. Blakus nu jau atdusas arī viņa dzīvesbiedre dzejniece Ludmila Azarova, kura mirusi 2012. gada 22. maijā.
Vēl aizvien dzejnieka atdusas vieta nav pienācīgi sakopta. Līdz ar to, sagaidot Vācieša 80. dzimšanas dienu, jāsakārto dzejnieka un viņa dzīvesbiedres atdusas vieta, tādējādi izrādot cieņu dzejnieku nozīmīgajam veikumam dzīves laikā, vienlaicīgi radot estētiski sakārtotu vides ainavu ar kultūrvēsturisku nozīmi.
Carnikavas novada pašvaldība ir apņēmusies realizēt abu dzejnieku kapa vietas sakārtošanu un ir gatava ieguldīt līdzekļus tā īstenošanai. Tāpat pašvaldība akcentē, ka Vācieša piemiņas vieta Carnikavas kapsētā kļūs par nozīmīgu kultūrvēsturisku vietu visas Latvijas mērogā.
Jau 1984. gadā tika rīkots konkurss par Vācieša kapavietas sakārtošanu Carnikavas novada kapsētā, bet valsts iekārtas pārmaiņu un finansiālu grūtību dēļ konkursā uzvarējušais arhitektes Ingunas Rībenas darbs netika realizēts. Pašlaik Rībena kopā ar arhitektu Uģi Zāberu un tēlnieku Gļebu Panteļejevu veic priekšdarbus pieminekļa skices pielāgošanai Carnikavas kapiem.
Vācietis dzimis 1933. gada 13. novembrī Trapenē, bet mūžībā aizgājis 1983. gada 28. novembrī Rīgā. Pirmās publikācijas presē viņam bijušas 1950. gadā, bet pirmais dzejoļu krājums – “Tālu ceļu vējš” – iznāca 1956. gadā. Dzejnieka dzīves laikā publicēti kopumā 18 dzejoļu krājumi, tostarp sešas grāmatas bērniem, un divas īsprozas grāmatas. Vācietis vairākām paaudzēm ir bijis gan sirdsapziņas, gan nacionālās pašcieņas un ētisko ideālu simbols. Vācieša dzejas krājums “Si minors” (1982) ir iekļauts Latvijas kultūras kanonā.
