Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
4. februāris, 2015
Drukāt

Latvijā ir apsēstība ar identitāti. Saruna ar latviešu antropoloģi Viedu Skultāni (20)

Foto no RSU arhīvaFoto no RSU arhīva

“Latvieši, stāstot savus dzīvesstāstus, personiski pieredzēto ieliek lielākos vēsturiskos rāmjos, uzsverot: “Es jau nebiju vienīgais, tāds liktenis bija daudziem,” secinājusi Vieda Skultāne. Viņa ir pasaulē visvairāk pazīstamā latviešu izcelsmes antropoloģe, kura šeit pierakstītos dzīvesstāstus izdevusi grāmatā Anglijā. V. Skultāne ir Bristoles universitātes emeritētā profesore, vairāku zinātnisko monogrāfiju, kā arī daudzu starptautiski citētu rakstu autore medicīnas un psihiatrijas antropoloģijā, slimības un veselības socioloģijā un citās jomās. V. Skultāne ir Rīgas Stradiņa universitātes Goda doktore, lasa lekcijas studentiem, ir dāvinājusi RSU bibliotēkai vairākus simtus zinātnisku grāmatu. Tieši viņas ietekmē savulaik antropoloģijai pievērsies Roberts Ķīlis, un profesore ir atbalstījusi arī citus Latvijas jaunos sociālantropologus studijās Apvienotajā Karalistē.

Kad lūdzu tikšanos, Vieda aicināja ciemos uz dzīvokli Āgenskalnā namā, ko cēlis vectēvs un kurā savulaik uzaugusi viņas mamma. Antropoloģe, stāstot par savu dzimtu, piemin vectēvu, kurš Pirmā pasaules kara laikā, tāpat kā daudzi latvieši, aizbrauca uz Sibīriju un Tomskas apgabalā kļuva pārzinis lielam zemes īpašniekam: “Tad, kad viņi brauca atpakaļ uz Rīgu, ģimenē bija divi bērni – puisītis Uldis, kas bija dzimis kā otrais bērns un kam tobrīd bija divi gadi, un mana mamma, kurai bija seši mēneši. Ģimene joprojām pārdzīvoja, ka vēl pirmdzimtais bērns aukles nevērības dēļ bija nosalis, tāpēc vectēvs lielā gādībā bija licis izoderēt ģimenei paņemto vagonu ar zvēr­ādām, lai mazajiem nesalst. Taču mazais Uldis dabūja infekcijas slimību, nomira, un vectēvam vajadzēja apbedīt jau otro dēliņu un to darīt dzelzceļa malā no Latvijas tālā vietā.”

Viedas mammai bija pusgadiņš, kad ģimene no Pirmā pasaules kara bēgļu gaitām atgriezās Latvijā. Bet daudzus gadus vēlāk tikpat agrīni – kā sešus mēnešus vecam bērnam – bija tālu jāceļo arī Viedai. Tas notika jau Otrā pasaules kara laikā, kad 1944. gadā ģimene kā bēgļi ieradās Vācijā. Savu leģionā kritušo tēvu viņa nav pat ne reizi redzējusi.

“Mūsu ģimenes vēsturi pilnīgi samezgloja bēgšana no Latvijas,” saka Vieda. “Pirmsdeportāciju laiks bija maģiska pasaule ārpus laika, un šo pasauli es labi iepazinu, lai gan tas man nebija lemts tiešā pieredzē. Nedaudz mainoties, tā bija kā mēraukla, ar kuru tika salīdzināta visa mana turpmākā dzīve.”

– Kāpēc izvēlējāties studijām tieši antropoloģiju?

V. Skultāne: – Uzaugdama Anglijā, ļoti izjutu starpību starp mūsu ģimeni un pārējiem – daudzos, bet svarīgos sīkumos. Manos meitenes gados Londonā apkārtējo paziņu vidū neviens neko nezināja par latviešiem. Apzinājos, ka es esmu citāda, un līdz ar to mani interesēja “citādība” un kultūras daudzveidība. Mācījos Londonas universitātē, pirmo diplomu ieguvu filosofijā, un pasniedzējs Pīters Vincs ieinteresēja par Vitgenšteina rakstiem, kas ir ļoti antropoloģiski, kur autors runā par dzīvesveidu.

Doktora darbu rakstīju par Velsas spirituālistiem, uz kuru sanāksmēm tāpēc gāju vairākas reizes nedēļā. Secināju, ka viņi cits citu bija labi iepazinuši un otram varēja dot labus nomierinošus padomus, it kā to izsaukto garu vārdā. Tāda terapijas grupa.

Pievienot komentāru

Komentāri (20)

  1. Ir pēdējais laiks visām valstīm, kā arī AN, atzīt Palestīnas suverenitāti.

  2. V.Skultāne:”Man liekas, identitāte, tāpat kā cilvēks, ir kaut kas radošs, ko var mainīt, ne tikai prasīt: kas es esmu?-….”
    ===============================================================
    Pilsonīši, esiet modri!
    “Kultūras surogāts vazājas pa visu pasauli un meklē lētticīgos. Augstas materiālās kultūras zeme Amerika nebūt nevar lepoties ar atbilstošu dvēseliskās kultūras izkoptību. Vārds “jenkijs” visā pasaulē pazīstams kā labklājībā aprobežota, savā nekulturālībā uz kultūras nesēja misiju pretendējoša cilvēka simbols. Surogāts cenšas iespiesties tūkštošgados iedibinātajā skaistuma izpratnē, to samulsināt un sajaukt. Surogāts lien pa visiem kanāliem.” Imants Ziedonis, Perpendikulārā karote.V

  3. Tautas dzejnieka un komunista Imanta Ziedoņā vārdā:
    “…Tautu vientulību var nosaukt par provinciālismu.
    Nacionālisms, buržuāzisks vai feodālisks, arī ir vientulība , piespiedu vientulība, glorificēta vai pašglorificēta vientulība. Mazu tautiņu mazvērtības kompleksi nāk no vientulības. Un lielu tautu pašiedomība arī ved vientulībā.
    Bet VIENTULĪBA nav ne tautu kopības, ne tautu atšķirības zīme. VIENTULĪBA ir tautu nesaprašanās zīme. Draudzības karogā tā nav ierakstīta.” Perpendikulārā karote. (Raksti, 5.sēj.,- 205.lpp.)

    • Sevišķi liela vientulība latviešu tautai esot bijusi Latvijas nacionālās brīvvalsts laikā. Tad laukos cilvēki pat durvis neesot ciet slēguši projām no mājām ejot, vienīgi ar koku vai kādu stibu no ārpuses tās atstutējuši, lai katram, kurš atnāk būtu skaidrs, ka neviena nav mājā. Un arī nesaprašanās toreiz esot bijusi liela. Piemēram, latvieši nav varējuši saprast, kā var ieiet pa durvīm svešā mājā, ja pie durvīm kaut kas no ārpuses ir atstutēts. Par laimi lielā kaimiņu tauta latviešus no šīs vientulības un nesaprasanās zīmes veiksmīgi izglāba. Tā, ka īsti provinciāļi mēs vairs neesam.

      • Kas es augu, tad dzīvokļa atslēgas varēja zem ārdurvju tepiķīša atstāt. Kādreiz jau koki bija lielāki, saule spožāka – vien kāds Rogoļovs LPSR uzdarbojās, gluži kā Kaupēns LR. Arī V.Skultānes jaunības laikā vēl nebija “šarliju”, ne “britu tūristu” – vien Zenta Mauriņa rakstīja tādas esejas kā “Divas kultūras”, kurās Rietumu jaunatnes nekrietnības un noziedzīgumu izskaidroja ar bezmērķību……..
        Šeit un tagad – baudam “Rietumu vērtības”, brīnamies par sekām:
        “Traģiski. Latvijas jauniešiem marihuāna kļuvusi par normu” LETA,2015. gada 27. janvārī.

      • Ko tu,krievs,pa manu dārzu broģiš?Po doroge ceļa nav?Kāp kalnā,smotrī-tam tri dorogi,ļapatai pa kuru hočeš!

  4. Gribēju rakstīt, bet skatos – viens jau uzrakstījis – taisnība, mums Latvijā ģeopolitiskā stāvokļa dēļ raksturīga atturība pret svešiniekiem. Rietumu labticīgums, pat naīvitāte, te neder, dzīvojot de facto kolonizētajā Latvijā. Un to neuzskatu par negatīvu latviešu īpašību, bet izdzīvošanas diktētu stratēģiju.

    • <Kristians
      Tā nav kāda "atturība" – tā ir "tautu vientulība". Nacionālās bibliotēkas viena zāle bez kāda konkursa un "skaidriem kritērijiem" (V.Matīsa) tika autas dzejnieka un komunista Imanta Ziedoņā vārdā:
      “…Tautu vientulību var nosaukt par provinciālismu.
      Nacionālisms, buržuāzisks vai feodālisks, arī ir vientulība , piespiedu vientulība, glorificēta vai pašglorificēta vientulība. Mazu tautiņu mazvērtības kompleksi nāk no vientulības. Un lielu tautu pašiedomība arī ved vientulībā.
      Bet VIENTULĪBA nav ne tautu kopības, ne tautu atšķirības zīme. VIENTULĪBA ir tautu nesaprašanās zīme. Draudzības karogā tā nav ierakstīta.” Perpendikulārā karote. (Raksti, 5.sēj.,- 205.lpp.)

  5. “Tomēr par vissāpīgāko Baltijas valstu problēmu, integrējoties ES, laikraksts [ The Economist ] atzīst garīgo padomju mantojumu.” sk. visu pārpublicēto rakstu Diena.lv ” Padomju domāšana Baltijā vēl dzīva.”
    ================================================================
    Ļ.cien. V.Skultānes ieteikums “pretoties ar vārdiem un rakstiem”, iedvesmoties ar “mūsu dzeju, mūziku,..”
    ir apsveicams, taču, ak, vai – grozies kā gribi, bet jāatzīst komponista I.Kalniņa secinājums:
    “….– tādu kultūras un mākslas uzplaukumu kā pagājušā gadsimta sešdesmitajos – deviņdesmitajos gados Latvija vēl nebija pieredzējusi. Jūs ironizējat par nostalģiju pēc tiem laikiem. Taču akli ir tie, kas neredz, ka slavenais dzelzs priekškars lielā mērā pasargāja mūsu apziņu no tās kloākas, kas tagad dāsni gāžas pār mums no rietumiem un cunamiskā vienaldzībā noposta visas tās aizsargbarjeras, ko mūsu tauta gadu tūkstošos ir uzcēlusi, lai pasargātu savus cilvēkus un sevi saglabātu.”
    Imants Kalniņš: Valsts bez nākotnes – vai tas ir tas, ko mēs esam izcīnījuši? (NRA,18.01.2013.)

    • Tikai ta gariga tiriba Atbildēt

      Kuru mums atnesa atbrivotaja zelta laiki Latvija un kur Imants Kalnins nodzivoja savus visrozainakos gadus spes mus visus glabt. Putins to visu saprot un strada lai pie mums tads labums atkal atgriedtos jo bez Krievijas garigas tiribas nekas nevar nesakroplots augt!

  6. Žetons “žulim” – par komentu.
    🙂
    Ja globalizētāji un visu veidu lielvaru paskatā nebāztos virsū,
    arī par to identitāti jāiespringst laikam nenāktos….
    Tagad infokara apstākļos un Kremļa ideilogu izpildījumā tā “uzbraukšana” varen rafinēta palikusi…

    Bet par vietējo muļķību, nu ko tr var teikt – paraugieties
    uz uz to pašu Jenotību ar tās visām dāmām pie teikšanas…
    🙁

  7. Lūk te piemērs ,ko nozīmē domāt par vecumdienām ,pensijas 3. līmenis ,uzkrājumi, kad mums to sāka propagandēt ka 10% ienākumu jāuzkrāj ,pēdējos 10 gadus pirms pensijas bankā noguldīju 70ls katru mēnesi,protams ,tur nesanāca 200t ,bet komunālos maksājumus varu nomaksāt no uzkrājumiem un pensija paliek ēšanai ,ne tā ka citi vaid ,kad nomaksā ,ēšanai paliek 30euro.Taču mūsējie to nesajēdz un vēl aplokšņu algas ņem un sociālo nodokli nemaksā ,tad ari vecumdienās ir bads. Pat ja ir min alga ,savus 20euro ,jau var atlikt un ērti izdarīt bankā ,katru mēnesi noliek kontā un izdzīvot jau līdz algai var un tie 20euro nemaz nepietrūkst. 40 darba gados kāda summina iekrājas.

    • Vai, cik tu gudrs! Un kā māki taupīt! Un citus pamācīt.
      Šim rakstam gan ir mazliet cita tēma, ja neesi pamanījis.
      Priecājies labāk, ka neesi savus ietaupījumus ielicis Parexā, vai Krājbankā. Tad tu šeit dziedātu citu dziesmu.

      • Katrs lasītājs atrod to kas viņu ieinteresē,mani ieinteresēja kā viņa pensijas gadus sev nodrošinājusi ,ne tā tuksā plāpāšana par identitāti.

  8. Starp antropoloģiju (Latvijā – Raisa Deņisova, Rita Grāvere) un sociālantropoloģiju (Vieda Skultāne, Aivita Putniņa u.c.) ir būtiska atšķirība, Kokarevičas kundze. No jēdzienu mikšļa varbūt būtu lietderīgi atturēties?

  9. sociāli atstumtais Atbildēt

    jā,jā Skultānes k-dze , bet kā tad ar Jūsu pašas ,,latviskās identitātes ,, būšanu ,, ? Kaut vai latviešu mākslinieces darba pirkšanas peripetījās savai Tūjas mājai ?

    Jūs jau nevar vainot , bet mums ,Latvijas ģeopolitiskās vietas dēļ ir jāuzmanās vai laist pār slieksni svešinieku , vai nē ( pulksteņi pazuda momentā ) vietā atstājot vaņkas smaku , labākajā gadījumā izvairoties no utīm …
    ,, vadāmā haosa ,, globālās politikas ietvaros uz mūsu identitāti un mākslu tiek izdarīts milzīgs žīdu mafijas = finansiāls spiediens , kuru latviešu kangari uztver un mūs nodod (pārdodot ,cieņu , māti , bērnus ,visu ) ; latviešu identitāte ir latvieša svētums , kuru nevar nopirkt un tā ir jāsargā no visām lietām visupirmā ; to Jūsu Angliskai / Indiskai akadēmiskai kompetencei nesniegt !

  10. Kurš tad te Latvijā ir apsēsts ar to identitāti?! Tieši otrādi – latviskā identitāte visus šos gadus visos iespējamos veidos ir tikusi grauta. Pie mums pat “latviešu tautas” jēdziena vietā visu laiku cenšas iepotēt “Latvijas tautas” jēdzienu, zem kura tad pabāzti apakšā tiek visi šeit dzīvojošo tautību cilvēki! Bet pasēs laipni tiek piedāvāta iespēja brīvi izvēlēties, vai vispār neuzrādīt savu tautību.
    Jāatzīmē gan tas, ka pēdējā laikā intensīvi tiek strādāts, lai latviešiem iepotētu viltus identitāti, jeb citiem vārdiem sakot, negatīvo identitāti, jeb identitāti ar mīnus zīmi. (Arī šajā rakstā nedaudz pie tā ir piestrādāts.) Latvieši tiek attēloti kā slinki, stulbi, neuzņēmīgi, debili, apātiski, truli, gļēvi, radījumi. Un šī negatīvā identitāte tiek burtiski iepotēta latviešu apziņā caur neskaitāmiem rakstiem visos plašsaziņas līdzekļos. Tas tiek darīts tādēļ, ka Latvijā valdošais internacionālais padomju režīms, lai izvairītos no atbildības, meklē kam uzgāzt vainu par savām sastrādātajām nejēdzībām. Taktika vienkārša – visu vainu uzgāzt latviešu tautai, iepotējot tās apziņā šo negatīvo identitāti. Tad katrs latvietis mūs valsts ekonomiskajā sagraušanā un izsaimniekošanā varēs vainot tikai un vienīgi pats sevi un sev piemītošās latviskās identitātes “negatīvās” īpašības. Vaikli, vai ne?

    • “Muļķis pat baznīcā pērienu dabūs!”
      Nekādas “atbildības” demokrātiskā valstī, kurā valda “neoliberālā pārvaldība” (D.Dzenovska) – nav un nevar būt. Maximas traģēdija Zolitūdē to uzskatāmi apliecināja, bet lai jau auseklīši 4.maijā līksmo, lai turpina savām “pasaciņām” ticēt:
      “Mēs redzam nākotnes Latviju kā demokrātisku valsti, kurā visiem pilsoņiem neatkarīgi no to nacionālās un sociālās piederības, politiskās un reliģiskās pārliecības, ir nodrošinātas vienādas tiesības. Latvijai ir jābūt humānisma valstij, kurā valda likums, ekonomiska augšupeja un plašas garīgās kultūras attīstības iespējas jebkurai etniskai grupai.”
      LTF Domes valdes [Godmans, Īvāns, Kalniete, Škapars-?) 1989.g. 31. maija aicinājums,

      • Lasies uz Krieviju, lops, tur PSRS, putlerisms un staļinisms vēl ir dzīvs.

      • Cilvēki mīļie, atjēdzieties. Tas taču bija PSRS laiks un ar katru mēnesi varēja runāt tiešāk! Te jau daudzi vairs nezin kas ir RINDA, DEFICĪTS un C E N Z Ū R A! Ir piemirsis par nikniem uzbrēcieniem – Runāt krieviski!!!

Draugiem Facebook Twitter Google+