Latvijā
Politika

VARAM vadība, visticamāk, mainīsies0

Foto: Edijs Pālens/LETA

Pēc vēlēšanām visas labēji centriskās partijas kā vienu no prioritātēm pieteica interesi vadīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM). “Jaunā Vienotība” uz to vairs nepretendē kā varbūtējā premjera partija, savukārt “Attīstībai/Par” bija izteikusi vēlēšanos vadīt Finanšu ministriju. Tāpēc piektdien, 14.decembrī, tā VARAM nenosauca starp savām prioritātēm. Taču zināms, ka “Jaunā Vienotība” nebūs gatava atteikties no finanšu ministra amata. Tādā gadījumā ir iespējams, ka tieši “Attīstībai/Par!” varētu piedāvāt VARAM.

Partiju sarunās piektdien Jaunā konservatīvā partija (JKP), kuras iebildumu dēļ koalīcijā varētu nebūt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), ir arī aicinājusi VARAM vadību vairs neuzticēt tagadējam ministram Kasparam Gerhardam (NA). Tālis Linkaits (JKP) to apstiprināja: “Kaspars ir mans kursa biedrs, bet ir vajadzīgas pārmaiņas un jānāk jauniem cilvēkiem. Mūsu lielā cīņa ir pret Rīgas domi. VARAM nav darījis visu iespējamo, lai ierobežotu tās nekārtības, kas tur notiek. Rīgas mērs Nils Ušakovs nav veicis savus pienākumus pašvaldības mantas pārvaldīšanā.” Tas arī esot galvenais iemesls, kāpēc JKP vēlmi vadīt VARAM pieteikusi kā savu prioritāti. Ja domes priekšsēdētājs nepilda likumos noteiktos pienākumus, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs ar motivētu rīkojumu var atstādināt viņu no amata pienākumu pildīšanas.

VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (NA) LA skaidroja, ka “Latvija ir tiesiska valsts, kurā cieņa pret likumu ir augstāk vērtējama nekā kāda ambīcijas.” Vairākus gadus strādājot ar K. Gerhardu kopā, J. Eglīts ir pārliecinājies, ka, pateicoties ministram, ministriju ir izdevies sakārtot. Viņš lielo partiju interesi par VARAM saista tieši ar to, ka “tās vēlas piesēsties pie jau padarītiem darbiem un pārvaldīt labi sakārtotu ministriju”. Atskaņas no partiju sarunām brīvdienās liecina, ka Nacionālajai apvienībai VARAM vietā varētu piedāvāt citu tikpat svarīgu ministriju, kas varētu būt kāda no tām, uz kuru pretendēja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Tās prioritāte bija Zemkopības ministrija.

Valdības veidošanas sarunās piektdien interesi uzņemties atbildību par VARAM pieteicās četri politiskie spēki – Nacionālā apvienība, pašvaldībās plaši pārstāvētā ZZS, JKP un KPV LV. Oficiāli partijas to pamatoja ar apņēmību turpināt administratīvi teritoriālo reformu. Taču jāatgādina, ka ministrijas kompetencē ir ne tikai pašvaldību pārraudzība, bet arī atkritumu apsaimniekošanas jautājumi, Eiropas fondu sadales kontrole, elektroniskā pārvalde.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Gints Kaminskis (ZZS) “LA” atzina, ka šo situāciju varēšot komentēt, kad būs zināms, kura partija deleģēs vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra kandidātu, un, kurš tas būs. Vietējos līderus satraucot tas, ka politiskie spēki ir paziņojuši par nodomu veikt pašvaldību reformu, bet to piedāvājumi esot ļoti atšķirīgi.

Piemēram, KPV LV vēloties reģionos iecelt prefektus, savukārt “Attīstībai/Par” apvienot pašvaldības ap reģionālās attīstības centriem, būtiski samazinot novadu skaitu. Tāpēc LPS aicinot uz tikšanos visus Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa nominētos premjera kandidātus. “Mums ir jāsaprot, vai partijas apzinās, ka demokrātiskas valsts pamatakmens ir pašvaldības, kurām jānodrošina iedzīvotāju labklājība,” teica G. Kaminskis. Ja pašvaldības varēs strādāt kopā ar VARAM, tad valsts attīstīšoties. LPS priekšsēdis atturējās komentēt varbūtību, ka par valdošo partiju varētu kļūt “Jaunā Vienotība”. Taču neformāli no vietējiem līderiem iebildumi nav dzirdēti, jo apvienību “Jaunā Vienotība” veido “Vienotība” un reģionālās partijas no Tukuma, Kuldīgas, Jēkabpils un Valmieras. Valmieras mērs Jānis Baiks piedalās arī valdības veidošanas sarunās. JV ir sadarbības līgums arī ar Latgales partiju. Ja ZZS paliek opozīcijā, tad pašvaldību lobijs augstākajā varā būtiski samazināsies. Otrs vietējā varā ietekmīgākais politiskais spēks – Latvijas Reģionu apvienība – parlamentā neiekļuva.

LA.lv