Mobilā versija
Brīdinājums -1.0°C
Hilda, Teiksma
Svētdiena, 17. decembris, 2017
27. jūnijs, 2017
Drukāt

Varam visu grāmatu nodziedāt (2)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Patlaban Cēsu Pils korī ir jau 40 koristi, kuru muzikālais varējums ir tik labā līmenī, ka neviena no Dziesmu svētku repertuāra dziesmām nešķiet par grūtu.

Cēsu Pils kori 1995. gadā dibināja diriģents Andris Veismanis, bet jau pāris gadus vēlāk aizņemtības dēļ tā vadību nodeva savai studentei Marikai Austrumai. “Man toreiz bija tikai deviņpadsmit gadu,” atceras Marika. “Šķiet, mācījos otrajā kursā, kad Veismanis man jautāja: vai tu gribi savu kori? Man nebija nekādu jautājumu – ne kur, ne cik es saņemšu par tā vadīšanu. Protams, gribu!” Neliels atalgojums diriģentam gan bijis – starp citu, Cēsu Pils koris ir viens no nedaudzajiem Latvijas amatierkolektīviem, kurā sākotnēji tas diriģentam maksāts no pašu dalībnieku kabatas, tikai ar laiku Cēsu pašvaldība kori paņēmusi savā paspārnē.

Ogrēniete Marika varēja reizi nedēļā tikt uz mēģinājumu, pēc tam ar vēlo vilcienu atpakaļ uz Rīgu un naktī – uz Ogri. Taču koris ļoti iepaticies, turklāt tuvākajā apkārtnē brīvu kolektīvu nemaz nav bijis. Uz mēģinājumiem Cēsīs kopā ar mammu braukā visi trīs Marikas bērni, kā smejas diriģente, “visiem koristiem pa klēpjiem izsēdējušies”. Cēsu Pils koris kopumā ir ļoti ģimenisks – pērn dalībniekiem piedzimuši četri mazuļi, kādu laiku kolektīvā dziedājuši pat pieci precēti pāri. “Desmit cilvēki – tas jau ir kora kodols,” teic otra kora diriģente Evita Konuša. Savukārt to dziedātāju dzīvesbiedri, kuri paši korī pieteikties nav saņēmušies, ir klāt katrā koncertā, un to Cēsu Pils korim netrūkst. Maijā aizņemta bijusi teju katra nedēļas nogale.

Dziedātāji gan nepiekrīt, ka būtu pārmērīgi noslogoti. Didzis Dālmanis, kurš kopā ar sievu Gunu dzied korī kopš pirmās dienas, apgalvo – koris viņam nozīmē atslodzi no ikdienas darba, kas saistīts ar gluži citu jomu. “Dziedāšana korī ir gan garīga, gan emocionāla atslodze, nav grūti ne atrast laiku mēģinājumiem, ne arī gatavot programmas koncertiem,” teic dziedātājs. No pēdējā laika koncertiem visspilgtākajā atmiņā palicis valsts svētku koncerts 18. novembrī, kad koris piedalījies Jēkaba Jančevska oratorijas “No letu zemes” atskaņojumā.

Dziedātāja Dagnija Biezēka teic, ka viena no visskaistākajām kora dzīves sastāvdaļām ir sastapšanās mūzikā ar Latvijas izcilākajiem komponistiem un izpildītājiem: “Esam uzstājušies kopā ar Kasparu Zemīti, Borisu Rezņiku, Uldi Marhileviču, Mārtiņu Braunu, jau divus gadus Ziemassvētkos notikuši koncerti kopā ar Jāni Lūsēnu. Un tad vēl starptautiskie konkursi! Slodze ir liela, taču es par to nesūdzos – dziedāt patīk kopš jaunības, un Cēsu Pils korī valda patiesi 
lieliska gaisotne. Atliek tikai paskatīties, ar kādu aizrautību strādā diriģentes, kā viņām dzirkst acis, tur nemaz nevar neaizrauties līdzi!” Evita un Marika arī uzsver, ka pat šķietami ikdienišķiem koncertiem vienmēr cenšas atrast kādu odziņu – tā, piemēram, bijis kino dziesmu koncerts, kā arī koncerts, kurā repertuārs veltīts dziesmām par rožu tēmu.

Par to, ka koris ir populārs, liecina fakts, ka tā dalībnieku skaits nepārtraukti aug. Patlaban ir jau 40 koristi, kuru muzikālais varējums ir tik labā līmenī, ka neviena no Dziesmu svētku repertuāra dziesmām nešķiet par grūtu. “Varam visu grāmatu nodziedāt, mums pietiek gan vīru balsu, gan sieviešu balsis varam sadalīt,” lietišķi un bez jebkādas lielības saka Marika. “Patiesībā Dziesmu svētki ir tikai viena no sastāvdaļām kora dzīvē, nevar teikt, ka mēs ikdienā ļoti koncentrētos uz to repertuāru,” teic Didzis Dālmanis. Viņš piebilst: diriģentes zina, kurā brīdī Dziesmu svētku dziesmām jāpievērš lielāka uzmanība, lai sagatavotos skatēm. Līdz šim tas arī ļoti veiksmīgi izdevies, ko apliecina divas reizes pēc kārtas koru karos izcīnītā 11. vieta.

Ikdienā vismaz tikpat lielu vietu aizņemot gatavošanās dažādiem citiem koncertiem un starptautiskiem konkursiem – koris veiksmīgi startējis Eiropas koru “Grand Prix” Austrijā, arī konkursos Bulgārijā, Francijā.

 

KORA KRUSTVECĀKI

Tieši Cēsu Izstāžu nama vadītājai Natai Livonskai kopā ar diriģentu Andri Veismani radusies doma, ka Cēsīs nepieciešams augstvērtīgs koris, un viņa diezgan ilgi devusi tam patvērumu. “Tā ir jauka sajūta, kad mēģinājumi notiek skaistās telpās, mākslas klātbūtnē,” priecājas diriģentes Marika Austruma un Evita Konuša. Pamazām gan Izstāžu nams kļuvis par mazu, un tagad koris uz mēģinājumiem sastopas skaistajā un skanīgajā Vidzemes koncertzālē “Cēsis”.

 

TRADĪCIJAS

* Ikvasaras laivu braucieni, koristu apaļo jubileju svinēšana, arī Cēsu Pils kora gada balvas pasniegšana janvāra pirmajā sestdienā. “Nemaz nav sliktāka par Lielo mūzikas balvu,” teic Marika, kura Latvijas nozīmīgākajā muzikālajā pasākumā ik gadu piedalās kā Valsts akadēmiskā kora “Latvija” dziedātāja.

* Par ļoti sirsnīgu tradīciju kļuvis Ziemassvētku koncerts pansionātā “Cīrulīši”, kura iemītnieki dziedātājus vienmēr ļoti gaida.

 

PAŠU DARINĀTAS DETAĻAS

* Cēsu Pils koris var lepoties ar vēl kādu māksliniecisku iezīmi – saviem krāšņajiem koncerttērpiem un tautas tērpiem. Netipiski Vidzemes kolektīvam koris sev izvēlējies Alsungas krāšņos brunčus, zeķes un kreklus, turklāt dažādas detaļas, pat tik sarežģītas kā pērļotie mauči un apkaklītes, darinājušas gan abas diriģentes, gan koristes, rakstainās pusgarās zeķes Marikai uzadījusi Evita, bet blūzes un koncertkleitas visām kora dalībniecēm uzšuvusi Dagnija Biezēka. “Sākumā gan uztraucos, tā šķita liela atbildība. Šuju visu mūžu, bet profesionāla šuvēja neesmu,” teic Dagnija. Taču izdevies, un par koncerttērpiem saņemtas tikai labas atsauksmes, tāpat par krāšņajiem tautastērpiem visām dalībniecēm prieks. Tiesa, vēl noderētu arī jaciņas, lai tērps būtu pilnīgs – pagaidām tāda tapusi abām diriģentēm. No tautas tērpu vērtētājiem gan saņemti arī pārmetumi par to, ka Vidzemes kolektīvs izvēlējies Kurzemes tērpu, taču diriģentes par tiem nebēdā un teic: ja vajag, varot nodziedāt arī kārtīgu suitu burdonu. “Mēs visi esam latvieši, tas ir latviešu tautastērps, un šādā veidā dodam savu ieguldījumu suitu kultūras saglabāšanā,” teic Marika.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Kāpēc Cēsiniekiem jāģērbjas kā suitiem? Nez kāpēc Dziesmu svētku gājienā Lagalieši iet Latgales tērpos, Kurzemnieki – Kurzemes tērpos, Zemgalieši – Zemgales un Vidzemnieki – SKAISTAJOS?!!!

Draugiem Facebook Twitter Google+