Latvijā
Rīga

Olafs Zvejnieks: Rīga ir aptaukojusies0


Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: Edijs Pālēns/LETA

Šonedēļ nākusī apjausma, ka “Rīgas satiksme” varētu būt uzņēmums, kurš saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) kritērijiem būtu iekļaujams valsts sektorā, proti, valsts budžetam būtu jāuzņemas atbildība par uzņēmuma parādiem, finanšu stāvokli un pārvaldību, varētu būt svarīga robežšķirtne Latvijas lielākās pašvaldības veselības atjaunošanā. Taču – vai ar to pietiks?

Rīgas pašvaldība ir slima. Jau kopš gada sākuma mēs esam vērojuši, kā bagātākā Latvijas pašvaldība, ko vada divu pieredzējušu partiju koalīcija, kuru rīcībā savukārt ir iespaidīga konsultantu, polittehnologu un sabiedrisko attiecību speciālistu armija, neko artikulētu nespēj atbildēt pārmetumu un atmaskojumu vilnim, kas gāžas pār to.

Sitiens pēc sitiena, boksa terminoloģijā izsakoties, nokdauns pēc nokdauna un… nekā. Iemesls? Manuprāt, pašvaldības un tās struktūrvienību uzblīdušais ķermenis vairs nespēj reaģēt uz politiskā izaicinājuma krīzi. Rīga ir aptaukojusies.

Medicīna mums māca, ka svarīgākie aptaukošanās iemesli ir mazkustīgs dzīvesveids un pārmērīga, negausīga ēšana. Rīgas pašvaldības vadošajā koalīcijā vērojama abu šo faktoru kombinācija – pašreizējā koalīcija ir pie varas jau desmit gadus un par tās ēšanas paradumiem pēdējā laikā bijis publicēts pietiekami daudz.

Tagad, kad ar ES lēmumu budžeta pārstrādes fabrikai “Rīgas pašvaldība” tiks atņemta tās efektīvākā struktūrvienība – “Rīgas satiksme” un tās pārvaldē turpmāk būtisku lomu spēlēs valsts, pašvaldības dzīvesveidam un ēšanas paradumiem vajadzētu uzlaboties.

Taču, vērojot Rīgas pilsētas vadības politisko sabrukumu, mums, Latvijas vēlētājiem, būtu vērts uzdot sev principiālu jautājumu – kā nākotnē nepieļaut, ka mūsu pašu ievēlētie deputāti un pilsētas vadība kļūst tikpat vadīt nespējīgi kā Rīgā?

Cīņa ar diviem nosauktajiem varas aptaukošanās iemesliem, manuprāt, būtu jāsāk ar mazkustīguma apkarošanu. Galu galā, ne jau Rīgā vien vadība ir aizsēdējusies, kaut gan tāds politisks kolapss kā galvaspilsētā nekur citur nav vērojams.

2017. gada pētījuma dati liecina, ka 44% republikas nozīmes pilsētu pašvaldības vadītājs savā amatā ir vairāk nekā 15 gadus. Rekordiste ir Ventspils ar nu jau 31 gadu, Liepāja un Jēkabpils ar 23, Jelgava ar 18 gadiem, Rīgai – tikai desmit. Vēl viens fakts – 2013. gada pašvaldību vēlēšanās nomainījās vien trešdaļa pašvaldību vadītāju, bet divas trešdaļas amatu saglabāja.

Lai gan tāds rīcībspējas un atbildības sabrukums kā Rīgā, nav vērojams nekur citur, šie dati tomēr liecina, ka mazkustīga dzīvesveida sekas apdraud arī citas pašvaldības. Kā ar to cīnīties? Ārsti šajā jomā ieteiktu palielināt politisko konkurenci pašvaldību vēlēšanās, paātrināt deputātu apriti un ierobežot pašvaldību vadītāju amatā palikšanas termiņu.

Ir vērts padomāt, kādēļ, piemēram, ASV deviņās no desmit lielākajām pilsētām pastāv termiņu ierobežojums mēriem, nosakot, ka maksimālais atrašanās laiks pie varas ir divi četru gadu termiņi. Līdzīgi ierobežojumi noteikti arī Portugālē un Itālijā, tāpat virknē valstu ārpus Eiropas. Vai nebūtu laiks apsvērt šādus ierobežojumus arī Latvijā?

Cīņa ar ēšanas paradumu maiņu ir sarežģītāka, jo pie varas un lēmumu pieņemšanas iespējas piekļuvuša cilvēka raksturu mainīt ir grūti. Proti, tā ir rakstura un psiholoģijas problēma, dietologi un gastroenterologi ar saviem padomiem par sabalansētu ēdienkarti te maz ko spēj līdzēt. Tomēr situācija nav bezcerīga.

Saistītie raksti

Ēdienkartes kontroli pašvaldībās veic pašvaldības domes veidotā pretkorupcijas komiteja, Rīgas gadījumā šī struktūrvienība saucas Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja. Kā varēja notikt, ka pašvaldībā, kurā pastāv korupcijas jautājumu novēršanas komiteja, tiek atklāti tādi plašas un visaptverošas korupcijas un dienesta stāvokļa izmantošanas gadījumi?

Manuprāt, atbilde nav tālu jāmeklē – tā slēpjas apstāklī, ka pretkorupcijas komiteju vada un kontrolē tā pati vadošā koalīcija, kas ir pie varas visā pašvaldībā, un vārna vārnai acī, kā zināms, neknābj. Taču, ja likumdošanā noteiktu, ka pašvaldību pretkorupcijas struktūrvienības vadībā vienmēr tiek ievēlēts opozīcijas pārstāvis un opozīcija veido arī komitejas vairākumu, tad galda kultūra pašvaldībās varētu strauji uzlaboties, vai ne?

Nākamajās pašvaldību vēlēšanās būtu vērts apsvērt, vai nav pienācis laiks radikālām pārmaiņām.

LA.lv
IP
Ilze Pētersone
Latvijā
“Esmu optimists, bet bez ilūzijām.” Saruna ar Egilu Levitu par Latvijas zaļumu un paša izvēlēm 2
Intervija 5 stundas
LE
LETA
Latvijā
Dreiliņos ugunsdzēsēji izglābj 17 cilvēkus, kad aizdedzies atkritumu konteiners 1
5 stundas
LE
LETA
Latvijā
Rīgā atkritumus izvedīs pēc ārkārtas situācijas pagaidu plāna
6 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

IK
Ilze Kuzmina
Latvijā
Pedagoģiju studējušo daudz, bet skolotāju – maz
3 stundas
AL
Anda Līce
Latvijā
Anda Līce: Kad ārēji sakopies indivīds ver vaļā muti, nereti ir jābāž ciet ausis
1 stunda
LA
LA.LV
Latvijā
VIDEO. Spēcīgais vējš gandrīz nogāzis sastatnes deviņstāvu ēkai uz Liepājas centrālās ielas
1 stunda
LL
LETA, LA.lv
Dabā
Pirmdien uzspīdēs saule un pūtīs spēcīgs vējš
24 minūtes
LL
LETA, LA.lv
Sports
Baumanis piebremzē Nitišu, Rīgā fināls bez latviešiem
29 minūtes