Vārās augstskolas, vārās rektori 0
Nogaidošais klusums, kas iestājās augstākās izglītības nozarē pēc tam, kad pērnruden izglītības un zinātnes ministra amatā stājās reformām gatavais Roberts Ķīlis, ir beidzies, un pagājušās nedēļas nogalē Rektoru padome izteica neuzticību ministram.
Rektoru padome, kurā apvienojušies visu augstskolu rektori, pirmkārt ministram pārmet haotisko un nekompetento nozares vadību. R. Ķīlis presei paziņojis, ka būtu jāslēdz vai jāapvieno divas trešdaļas Latvijas augstskolu un jāatstāj vien 500 no vairāk nekā 800 studiju programmām. Rektori ir neizpratnē: kur gan ministrs ņēmis šādus ciparus, ja nav redzēts Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavots reformu plāns augstākajā izglītībā.
R. Ķīlis toties atzīst, ka nekāda nesen tapuša plāna viņam nav. Savā darbībā ministrs vadās no pasākumu plāna nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē, ko pieņēma pirmā Valda Dombrovska valdība (šobrīd strādā trešā valdība). Jāsaka, ka šis plāns gan neparedzēja augstskolu un studiju programmu slēgšanu, bet noteica nepieciešamos pasākumos, lai studijas padarītu kvalitatīvākas.
Negrib atkārtotu programmu vērtēšanu
Taču, visticamāk, ne jau plāna trūkums satracinājis rektorus. Atklātajā vēstulē, ko Rektoru padome adresē R. Ķīlim, kā arī Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājai Inai Druvietei, teikts: “Jau apmēram gadu ministrs sola reformas augstākajā izglītībā, tomēr kā vienīgo reformu panākumu pasniedz pāreju uz studiju virzienu akreditāciju.” Pirms pārejas uz jauno akreditācijas modeli gan tika izvērtētas studiju programmas un tikai 55 no teju 900 tika atzītas par nekvalitatīvām. R. Ķīlis uzskata, ka izvērtēšana bijusi pārāk saudzīga, un grasās vērtēšanas rezultātus pārskatīt. Par to augstākās izglītības nozarē neapmierināta ņurdēšana dzirdēta jau pirms piektdien tapušās neuzticības.
Bet pats galvenais strīdu ābols ir – kā gan notiks plānotā studiju virzienu akreditācija.
Pirms divām nedēļām Latvijas Studentu apvienība, kura gan vēl nav izteikusi R. Ķīlim neuzticību, bet regulāri kritizē ministra darbību, panāca, ka valdība atlika akreditācijas noteikumu apstiprināšanu. Jo tie nebija saskaņoti ar studentu pārstāvjiem, un, kā tagad izrādās, arī augstskolām ir asi iebildumi.
Rektori vēstulē sūdzas, ka šajā valdības sēdē izglītības ministrs izrādījis nievājošu attieksmi pret nozares profesionāļiem, aicinādams valdības locekļus neieklausīties augstskolu iebildumos, jo tikšot piedāvātas vēl lielākas reformas un tām sekošot vēl lielāki iebildumi.
Birokrātija izlaida džinu
Kā stāsta Rektoru padomes priekšsēdētājs, Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis, arī padomes sēdē daudz runāts par šiem akreditācijas noteikumiem. Ne tik daudz pašos rektoros, cik citos augstskolu darbiniekos sašutumu raisījusi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iecere prasīt, lai augstākās izglītības iestādes virzienu akreditācijai iesniedz jaunus akreditācijas ziņojumus, kaut iepriekšējie tapuši tikai pirms dažiem mēnešiem. Šāda ziņojuma sagatavošana prasot milzu darbu, tāpēc augstskolās sākās vārīšanās. “Bet rektori stāv kolektīva priekšgalā, un viņiem uz to jāreaģē,” tā A. Barševskis.
IZM pārstāvji padomes sēdē gan sākuši teikt, ka bez jauniem ziņojumiem tomēr varētu iztikt, taču, A. Barševska vārdiem runājot, “džins no pudeles jau bija izlaists”.
Augstskolas uztraucas arī par to, kurš tad finansēs studiju virzienu akreditāciju. Iepriekš bija solīts, ka to apmaksās no valsts budžeta. Pašreizējā noteikumu redakcija paredz, ka augstskolām būs jāmaksā pašām, bet tām nav brīvu šādu līdzekļu. A. Barševskis teic, ka Daugavpils Universitātei šāda akreditācija izmaksātu padsmit tūkstošus latu.
Trešais lielais iebildums ir par to, kas tad veiks studiju virzienu akreditāciju. R. Ķīlis uzskata, ka tieši šis jautājums pamudinājis augstskolas izteikt neuzticību. Proti, augstskolas vēlas, lai akreditāciju uzticētu Augstākās izglītības padomei (AIP), bet noteikumos paredzēts, ka to darīs starptautiski eksperti kopā ar darba devēju un studentu pārstāvjiem. Būšot gan kāda iestāde, kas akreditētāju darbību koordinēs. R. Ķīlis nevēlas akreditāciju uzticēt AIP tāpēc, ka tajā lielākoties ir augstskolu pārstāvji un turpināsies līdzšinējā prakse, kad nozares pārstāvji viens pret otru nav objektīvi. Tajā pašā laikā viņš pieļauj, ka AIP varētu uzticēt ekspertu darba koordinēšanu, ja vien tai nebūtu kapacitātes problēmu.
“Augstskolu bažas ir, ka, ieviešot neatkarīgu ekspertu modeli, vērtēšanā tīši tiks pieaicināti cilvēki, kas īstenos ministra ieceres par programmu slēgšanu,” skaidro rektoru pārstāvis. Turklāt AIP jau tagad līdzdarbojoties arī darba devēji un studenti. Līdz ar to R. Ķīļa ieteiktais modelis atšķiras tikai ar starptautisko ekspertu piesaisti. No tiem augstskolas baidoties tāpēc, ka viņi nākšot no ārvalstu augstskolām, kas arī ir demogrāfiskā bedrē un kuras varot būt ieinteresētas gremdēt Latvijas augstskolas, lai pārvilinātu pie sevis mūsu studentus. Šīs augstskolu izteiktās aizdomas ministrs sauc par paranoju un paniku, kas neesot raksturīga tiem, kas pārliecināti par savu kvalitāti.
Otrdien valdošās koalīcijas padomē R. Ķīlis esot saņēmis atbalstu un izpratni attiecībā uz to, ka reformas augstākajā izglītībā ir vajadzīgas. Par neuzticības izteikšanu koalīcijas partneri neuztraucas – R. Ķīlis šajā valdībā nav pirmais, kam nozares pārstāvji izteikuši neuzticību. Tomēr akreditācijas noteikumus vēl nolemts valdībā nepieņemt. Esot jāturpina saskaņošanas process ar nozari. Par to R. Ķīlis šķita gana pikts – esot skaņots jau daudz reižu un vispār jau trīs gadus runāts par to, ka augstākā izglītība jāreformē. Ja neviens neatkāpsies no savām pozīcijām, tad jau saskaņošana arī nenotiks.
Lēmums bijis spontāns
A. Barševskis arī stāstīja, ka Rektoru padomes sēdē nav bijis plānots balsot par neuzticības izteikšanu ministram. Ideja radusies pēkšņi, kad ministra pēdējā laika izteikumi apspriesti darba kārtības sadaļā “Dažādi”. “Nekad agrāk rektori nav bijuši tik vienoti kā šajā sēdē,” teica A. Barševskis. Tomēr vienotība arī šoreiz nav bijusi absolūta. Uz sēdi bija ieradušies 25 rektori vai viņu pārstāvji. Par neuzticības izteikšanu nobalsoja 18. Pret nebijis neviens, taču daži atturējušies, vēloties ministru pirms šāda balsojuma vispirms uzklausīt. Vēl daži, tostarp valsts lielākās augstskolas – Latvijas Universitātes – rektors Mārcis Auziņš, balsojuma brīdī jau bija aizgājuši. Kuri rektori balsojuši par un kuri atturējās, Rektoru padomes vadītājs atteicās izpaust.
Kad vaicāju A. Barševskim, vai neuzticības izteikšana nozīmē, ka vajadzīgs cits ministrs, rektors tomēr skaidru atbildi nesniedz. A. Barševskis uzskata, ka rektoru aso reakciju izraisījis arī tas, ka visu vasaru starp ministru un augstskolu pārstāvjiem bijusi “slikta komunikācija”.
To, ka viņš nav nekāds maigais runātājs, atzīst arī pats R. Ķīlis, taču var jautāt, vai tā jau nokaitētā situācijā ministram tiešām vēl bija jāpārmet rektoriem viņu lielās algas un tas, ka mūsu augstskolas nepamana starptautisko augstskolu reitingu veidotāji.
Iespējams, komunikāciju kavē arī tas, ka IZM Augstākās izglītības departamentam pēc R. Ķīļa īstenotās tīrīšanas ministrijā nomainīta vadība un jaunais direktors Dmitrijs Kļušs un viņa vietniece Inese Stūre, kuri bija ieradušies arī Rektoru padomes sēdē, vēl nav nozarē pietiekami apbružājušies. Tikmēr iepriekšējā departamenta vadītāja Gita Rēvalde, kura nebija naska reformu virzītāja, nonākusi “otrā frontes pusē”, iekārtojusies Rīgas Tehniskajā universitātē rektora vietnieces amatā. Tagad viņa diskusijās par nepieciešamajām reformām pārstāv augstskolu intereses.
R. Ķīlis ar rektoriem plāno tikties 13. septembrī. Tā gan būs ceturtdiena, nevis piektdiena, 13.
Viedoklis
Kā vērtējat Rektoru padomes lēmumu?
Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš: “Pagājušajā piektdienā Rektoru padomes sēdē ar IZM pārstāvjiem tika sākts konstruktīvs dialogs par studiju virzienu akreditācijas noteikumu saturu, sarunu bija plānots turpināt šo pirmdien. Jau piektdien IZM pārstāvji apsolīja vienkāršot birokrātiskās procedūras – neparedzēt jaunu pašnovērtēšanas ziņojumu iesniegšanu. Šādā situācijā balsot par neuzticību ministram ir nekonstruktīvi. Tas ne tikai neveicina, bet atklāti traucē konstruktīvu dialogu. Roberts Ķīlis iepriekšējo gadu veltīja ministrijas sakārtošanai un vidējās izglītības aktuālo jautājumu risināšanai. Šogad ministrs solījis vairāk pievērsties augstākajai izglītībai, kurā acīmredzami ir nepieciešamas pozitīvas pārmaiņas. Es ar piesardzīgu optimismu šobrīd sagaidu no ministra un ministrijas konkrētus priekšlikumus. Gribētos redzēt IZM konceptuālo piedāvājumu – optimālo augstākās izglītības modeli Latvijā, jo atsevišķi ministra izteiktie priekšlikumi ir tuvi manam redzējumam. Piemēram, es jau vairākus gadus Rektoru padomē un Augstākās izglītības padomē (AIP) aktīvi iebilstu, ka virzienu akreditācija varētu tikt uzticēta AIP. Nozarē strādājošajiem nebūtu pareizi pašiem sevi vērtēt!”3
