Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
11. septembris, 2013
Drukāt

Varas pārbīde Norvēģijā – parlamenta vēlēšanās uzvar labējie

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Parlamenta vēlēšanās Norvēģijā uzvarējusi centriski labējo partiju koalīcija, pārtraucot centriski kreisās koalīcijas valdības astoņus gadus ilgo valdīšanu.

 

Par nākamo premjerministri, domājams, kļūs konservatīvo līdere Erna Sūlberga, taču viņu gaida smagas sarunas par koalīcijas veidošanu ar Progresa partiju, kas pieprasa palielināt finansējumu infrastruktūras projektiem un krasi ierobežot imigrāciju. Četras labējās partijas – konservatīvie, Progresa partija, Kristīgā tautas partija un liberāļi – kopā izcīnījušas 96 no 169 vietām parlamentā. Līdzšinējā premjerministra Jensa Stoltenberga vadītā Darba partija un tās koalīcijas partneri – Sociālistu kreisā partija un Centra partija – ieguvuši 72 mandātus. Premjera Stoltenberga valdība darbosies līdz 14. oktobrim, kad premjers iesniegs 2014. gada budžeta projektu. Tad premjers dosies pie karaļa Haralda V, lai iesniegtu atkāpšanās lūgumu, norādot Ernu Sūlbergu kā nākamās valdības veidotāju.

 

Premjera kandidāte – Erna Sūlberga

Neapstrīdama kandidāte premjerministra amatam ir 52 gadus vecā Erna Sūlberga, kuras statusu Norvēģijā varētu salīdzināt ar Vācijas kancleres Angelas Merkeles mātišķo tēlu. Pirmo reizi pēdējos 24 gados par Norvēģijas valdības vadītāju kļūs Konservatīvo partijas pārstāve. Sūlberga dzimusi Bergenā, Norvēģijas otrajā lielākajā pilsētā valsts rietumos. Viņa ir pieredzējusi politiķe, parlamenta deputāte kopš 1989. gada, no 2001. līdz 2005. gadam bijusi pašvaldību lietu ministre centriskajā koalīcijas valdībā. Nākamnedēļ četras labējās partijas sāks sarunas par koalīcijas valdības politisko platformu.

Vairākums novērotāju uzskata, ka koalīcijas valdībā piedalīsies visas četras partijas, bet, ja tām neizdosies vienoties par politisko platformu, varētu tikt izveidota Konservatīvās un Progresa partijas valdība, kas vienotos par kristīgo demokrātu un liberāļu politisku atbalstu.

Teorētiski nav izslēgta arī konservatīvo vienpartijas valdība, taču domāju, ka tajā piedalīsies visas četras partijas, jo visas alkst varu un prestižu. Sabiedriskās domas aptaujas pirms vēlēšanām skaidri liecināja par labējo partiju gaidāmo uzvaru. Kā pārsteigums jāatzīmē Zaļo partijas panākums, iegūstot vienu vietu parlamentā. Balsu skaitīšanas gaitā kādu brīdi tuvu vienam mandātam bija Sarkano (marksistu) partija, taču tai pietrūka balsu.

 

Pavērsiens pa labi

Vēlēšanu iznākums iezīmē pavērsienu pa labi ziemeļvalstī ar pieciem miljoniem iedzīvotāju, kur ienākumi no naftas eksporta rada jautājumu, kā izlietot naudu, nevis kur to ņemt. Naftas fondā, ko dēvē arī par pensiju fondu, uzkrāti 750 miljardi dolāru. Norvēģija pasaules ekonomisko krīzi pārdzīvojusi faktiski neskarta, un, pateicoties naftas eksportam, tās iekšzemes kopprodukts sasniedzis 100 000 dolāru uz vienu iedzīvotāju. Kas licis vēlētājiem mainīt nostāju valstī, kas peldas naudā, kur bezdarba līmenis ir tikai 3,5 procenti un dzīves līmenis viens no augstākajiem pasaulē? Atbildes var būt atšķirīgas atkarībā no vēlētāju politiskajiem uzskatiem. Arī līdzšinējā sarkani zaļā koalīcijas valdība var norādīt uz labklājības pieaugumu tās astoņu gadu valdīšanas laikā.

Taču pēdējā laikā tautsaimniecības izaugsmes temps sācis kristies, valsts konkurētspēja mazinājusies un sākusi pieaugt pilsoņu neapmierinātība ar valsts sniegto sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti. Konservatīvie sola dažādot valsts ekonomiku, padarot to mazāk atkarīgu no naftas nozares ienākumiem, daļēji privatizēt valsts uzņēmumus un pazemināt nodokļus.

Līdzšinējā centriski kreisajā koalīcijas valdībā sāka izpausties viedokļu un ideoloģisko platformu atšķirība starp Darba partiju, Sociālistu kreiso partiju un Centra (zemnieku) partiju. Tām bija dažādi viedokļi tādos svarīgos jautājumos kā, piemēram, karš un miers (kampaņas Afganistānā un Lībijā), dalība NATO, monarhija vai republika, dalība ES, brīvās tirdzniecības līgums ar ES. Sarkani zaļajā koalīcijā bija pretēji uzskati, vai sākt izpēti un naftas urbšanu Norvēģijas ziemeļu piekrastē, kas apdraudētu zvejniecības nozari un saniknotu ietekmīgo vides aizstāvju kustību. Šīs fundamentālās pretrunas tika nogludinātas, atliekot lēmumu pieņemšanu vai cenšoties panākt kompromisu.

Norvēģija vienmēr bijusi valsts, kas uzņem kara bēgļus un patvēruma meklētājus, taču to milzīgais pieplūdums pēdējos gados ir kļuvis par apgrūtinājumu labklājības budžetam (vismaz tā apgalvo valdības kritiķi).

Vairākums bēgļu, kas īstenībā ir ekonomiskie migranti, grib pastāvīgi palikt Norvēģijā, kuras iedzīvotāji bažījas, ka patvēruma meklētāji no musulmaņu valstīm izmainīs mūsu pilsētu seju. Daļa iedzīvotāju brīdina par islāma augošo ietekmi.

Šāda nostāja ir Progresa partijas atbalstītājiem, kas vēlēšanās savāca 16 procentus balsu. Imigrācijas ierobežošana iekļauta arī citu partiju programmās.

 

Fakti

Norvēģijas parlamenta (169 vietas) vēlēšanu rezultāti

* Balsstiesīgo skaits 3 641 753

* Vēlēšanās piedalījās 71 procents

* Iepriekš balsoja 24 procenti

* Konservatīvā partija: 26,9%, 48 vietas

* Progresa partija: 16,3%, 29 vietas

* Kristīgā tautas partija: 5,6%, 10 vietas

* Liberāļu partija: 5,3%, 9 vietas

* Darba partija: 30,8%, 55 vietas

* Sociālistu kreisā partija: 4,1%, 7 vietas

* Centra partija: 5,4%, 10 vietas

* Zaļo partija: 2,8%, 
1 vieta

* Vēlēšanās piedalījās vēl 13 partijas, kas neieguva vietas parlamentā.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+