Varas partijas nesteidz dāļāt solījumus skolotājiem 0
Kā jau ierasts pirms Saeimas vēlēšanām, arī tagad Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) sākusi slēgt vienošanās protokolus ar politiskajām partijām. No varas partijām neviena vēl nav noslēgusi šādu vienošanos, taču to jau parakstījušas opozīcijā esošās “No sirds Latvijai” un “Saskaņa”.
Slēgt vienošanos piedāvāts visiem politiskajiem spēkiem
Kā stāsta LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga, slēgt vienošanos arodbiedrība piedāvājusi visiem politiskajiem spēkiem, kuri pieteikuši vēlēšanām deputātu kandidātu sarakstus, taču vismaz pagaidām atsaucība nav bijusi liela. No varas partijām noslēgt vienošanos pagaidām piekritusi vien Nacionālā apvienība. Gatavību vienoties ar Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību paudusi arī Latvijas reģionu apvienība. Savukārt “KPV LV” pateikusi, ka vienošanos gatava parakstīt tikai pēc vēlēšanām.
Vienošanās paredz, ka abas puses atzīst, ka izglītībai jābūt pieejamai, ka reformām jābūt jēgpilnām un pārdomātām, ka izglītības un zinātnes jomā strādājošiem jānodrošina līdzvērtīgs un profesijai atbilstošs atalgojums. Tāpat vienošanās projektā teikts, ka izglītībai un zinātnei jābūt vienai no nākamās valdības darba prioritātēm.
Taču līdzās šādiem saukļiem vienošanās tekstā ir arī gana konkrētas lietas, kas prasa reālu finansiālu segumu, piemēram, ievērot pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku, no 2019. gada pakāpeniski sākt maksāt algas bērnudārzu pedagogiem no valsts budžeta, katru gadu audzēt finansējumu augstskolām par 0,25 procentiem no Iekšzemes kopprodukta, kā arī ieviest obligātu vidējo izglītību.
Jāpiebilst, ka partijām nav obligāti jāparaksta LIZDA piedāvātais vienošanās variants. Tās var gan kādu punktu no teksta izslēgt, gan pievienot kaut ko sev svarīgu. Tā Nacionālā apvienība iepriekš iekļāvusi punktu par pāreju uz latvisku izglītību.
Vai aicinās skolotājus nebalsot?
Pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām LIZDA noslēdza līdzīgu vienošanos ar visām vēlāk Saeimā nonākušajām partijām. Vai no vienošanās bija kāds ieguvums?
“Opozīcijas partijas pedagogiem solīto, protams, ievēroja vairāk, iesniedzot attiecīgus priekšlikumus, kad Saeimā tika izskatīti likumprojekti par izglītību un zinātni. Tie gan parasti netika atbalstīti. Attiecībā uz varas partijām arī nevar teikt, ka no vienošanās nav nekādas jēgas. Kad runājām par izdienas pensiju ieviešanu vai algām pirmsskolas pedagogiem, iepriekš solītais tomēr noderēja kā papildu arguments,” atbild I. Vanaga.
Vai LIZDA aicinās skolotājus nebalsot par tām partijām, kuras nav noslēgušas vienošanos? “Mēs tikai informēsim biedrus par to, kas ir noslēdzis un nav noslēdzis šo vienošanos. Bet, protams, ka biedri redz, kādu attieksmi partijas pauž,” teic LIZDA priekšsēdētāja.
Trešdien LIZDA rīko partiju priekšvēlēšanu debates par izglītību, un daļa partiju gatavību parakstīt vienošanos varētu paust šajā pasākumā. Zināms, ka, piemēram, “Vienotība”, no kuras nāk esošais izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, vienošanās tekstu rūpīgi izvērtējot.
