LETA

Varas politiķi nesteidz atbalstīt Valsts prezidenta idejas par valdības darba pilnveidi 0

Valdošās koalīcijas partiju pārstāvji pagaidām nesteidzas paust viennozīmīgu atbalstu Valsts prezidenta Andra Bērziņa rosinātajām pārmaiņām Ministru kabineta darba pilnveidošanai.

Reklāma
Reklāma

 

Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Koalīcijas politiķi arī piebilst, ka atsevišķas idejas varētu būt atbalstāmas, tomēr kopumā ir nepieciešamas diskusijas par prezidenta likumdošanas iniciatīvām.

“Vienotības” frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis skaidroja, ka frakcija plāno tikties ar priekšlikumu izstrādātājiem, lai izrunātu un “detaļās saprastu”, kādas konsekvences ir gaidāmas, ieviešot šādu regulējumu. Zaķis norāda – pirmais iespaids liecina, ka priekšlikums “nav slikts”. Tomēr, iedziļinoties šajā jautājumā, redzams, ka, iespējams, ne viss no tā, kas ir piedāvāts, ir atbalstāms, piebilda politiķis.

CITI ŠOBRĪD LASA

Reformu partija (RP) atbalsta to Bērziņa ierosinājuma daļu, kurā ir runa par konstruktīvo neuzticības izteikšanu valdībai, kā arī par valdības locekļu atskaitīšanos par darbu parlamentam. Tās ir lietas, kas bija paredzētas RP programmā, sacīja partijas valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters.

Plašāka diskusija noteikti ir nepieciešama par premjera nominēšanu un to, vai Valsts prezidentam vajadzētu piešķirt tiesības iecelt Ministru kabineta locekļus, skaidroja Demiters.

Kā skaidroja nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, koalīcijas sēdē runāts, ka šī iniciatīva būtu izvērtējama un tam ir vajadzīgs laiks. Tomēr pašreizējais saspringtais grafiks kontekstā ar budžeta sagatavošanu, iespējams, varētu nedaudz iekavēt šo procesu tuvākajās nedēļās.

Vienlaikus Bērziņš uzsvēra, ka šī iniciatīva noteikti tiks vērtēta un notiks arī konsultācijas ar konstitucionālo tiesību ekspertiem. Patlaban gan nacionālās apvienības frakcija par prezidenta ierosinājumiem nav diskutējusi. Nacionālās apvienības līderis arī pauda viedokli, ka prezidenta ierosinājumos ir “lietas, kas varētu būt atbalstāmas”, tomēr konkrētākus komentārus šajā jautājumā Bērziņš pagaidām atturējās sniegt.

Neatkarīgie deputāti atbalstītu ideju par konstruktīvo neuzticības izteikšanu, jo ir diezgan loģiski, ja, pieprasot valdības demisiju, pretī uzreiz būtu jāliek jauns Ministru prezidenta amata kandidāts, sacīja Klāvs Olšteins. Ar pārējiem prezidenta ierosinājumiem nepieciešams vairāk iepazīties, tostarp konsultējoties ar ekspertiem, norādīja politiķis.

Reklāma
Reklāma

Olšteins piebilda, ka prezidenta iniciatīvu kopējais virziens ir diezgan pareizs. Pašlaik nepieciešams tikt skaidrībā arī par šī jautājuma virzības procedūru, piemēram, vai tas tiks skatīts kopā ar Satversmes preambulas projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne (V) informēja, ka komisijā saņemti prezidenta ierosinājumi. Tie tikšot vērtēti komisijas sēdē, un tad deputāti lems par to izskatīšanas procedūru.

Kā ziņots, Valsts prezidenta Andra Bērziņa izveidotā ekspertu grupa šonedēļ nākusi klajā ar otro ziņojumu par Ministru kabineta darba pilnveidošanas iespējām. Lai pilnveidotu valsts pārvaldes modeli, pamatojoties uz minēto ziņojumu, Valsts prezidents ir nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (V) likumdošanas iniciatīvu, kurā tiek ierosināts grozīt Satversmi, Ministru kabineta iekārtas likumu un Saeimas Kārtības rulli.

Saeimas Prezidijs pirmdien nolēma Bērziņa likumdošanas iniciatīvu nodot izskatīšanai Saeimas Juridiskajā komisijā, kā arī informēt par to pārējos parlamenta deputātus.

Ziņojumā ietvertie priekšlikumi un ieteikumi izstrādāti, balstoties uz pieredzes un situācijas analīzi mūsu valstī, kā arī uz citu demokrātisko valstu pieredzes apzināšanu un praktiķu izteiktajiem viedokļiem un vērtējumiem. Ekspertu grupa savus priekšlikumus ir formulējusi, stingri vadoties no fakta, ka Latvija ir parlamentāra republika un pilntiesīga Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts.

Ekspertu grupa īpašu uzmanību pievērsa Ministru kabineta veidošanai, valdības darba pilnveidošanai un atbildībai par darbu. Izteikto priekšlikumu nodoms ir panākt izmaiņas normatīvajos aktos, lai Ministru kabineta darbs kļūtu efektīvāks, atbildīgāks un stabilāks.

Tādēļ ekspertu grupa iesaka mainīt valdības veidošanas procesu un ieviest konstruktīvo neuzticības balsojumu kā instrumentu, ar kuru Saeima var mainīt Ministru kabinetu. Ņemot vērā Ministru prezidenta lomu Latvijas konstitucionālajā sistēmā, ekspertu grupa iesaka pievērst lielāku uzmanību to kritēriju formulēšanai, saskaņā ar kuriem būtu izraugāms Ministru prezidenta amata kandidāts.

Ekspertu grupa uzskata par saglabāšanas vērtu parlamentārisma principu, kas nosaka, ka par Ministru prezidentu var būt tikai tāda persona, kura saņēmusi Saeimas uzticību. Bez tam ekspertu grupa iesaka paredzēt, ka Saeima apstiprina vispirms Ministru prezidentu un viņa izstrādāto kabineta stratēģisko plānu valsts attīstībai.

Attiecībā uz balsojumu Ministru prezidenta apstiprināšanai amatā tiek rosināts uzticības izteikšanai valdības vadītājam par nepieciešamu noteikt kvalificētu balsu vairākumu parlamentā.