Mobilā versija
-0.3°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
12. augusts, 2015
Drukāt

Māris Antonevičs: Žurnālisti vairs ­nekautrējas Straujumai tiešā veidā jautāt – vai plānojat atkāpties? (9)

Foto - LETAFoto - LETA

Ministru prezidente Laimdota Straujuma .

Amerikāņu seriālam “Troņu spēle” (“Game of Thrones”) pasaulē ir miljoniem pielūdzēju, kuri ar nepacietību gaida turpinājumu. Īsumā – filma ir par nenoteiktiem, bet pietiekami seniem laikiem, kur par varu (iespēju sēdēt dzelzs tronī vai vismaz tā tuvumā) iedomātā karalistē cīnās dažas dižciltīgas ģimenes, bet paralēli tam arī vairāki citi grupējumi. Protams, arī pašu ģimeņu iekšienē notiek cīņa. Lai piesaistītu skatītājus, tiek uzturēta nepārtraukta spriedze un notikumi risinās ļoti strauji.

Uz seriāla fona Latvijas partiju varas spēle varētu šķist pat diezgan vienmuļa, taču spriedzes te netrūkst. Tā gan vairāk parādās nojausmu veidā, kā šobrīd plaši apspriestā versija par to, ka rudenī gaidāma valdības maiņa un Ministru prezidenta amatu ieņemšot “Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa. Šim plānam jau esot piekritusi (vai vismaz solījusi netraucēt) Zaļo un zemnieku savienība, kas ir gandarīta par Āboltiņas organizēto atbalstu ZZS kandidāta Raimonda Vējoņa ievēlēšanai Valsts prezidenta amatā. Tagad tikai esot jāizdomā piemērots iegansts, kāpēc amatu vajadzētu atstāt pašreizējai valdības vadītājai Laimdotai Straujumai. Abas tomēr ir no vienas “ģimenes”, t. i., partijas… Žurnālisti vairs nekautrējas Straujumai šos jautājumus uzdot tiešā veidā. Nupat intervijā žurnālam “Ir”, premjere teikusi: “Nē! Es negatavojos demisionēt noguruma vai kāda cita iemesla dēļ.” To viņa atkārto vēl vairākas reizes, bet pa vidu tomēr parādās atziņa, ka “Eiropas, pasaules praksē partijas vadītājs ir valdības vadītājs, kas, manuprāt, ir diezgan pamatoti, jo citādi veidojas divas valdības un lēmumu pieņemšanas centri.” Nav noslēpums, ka savulaik L. Straujuma tika pierunāta kļūt par Ministru prezidenti ar solījumu, ka pēc vēlēšanām viņai nebūs jāpaliek šajā amatā, taču tagad viņai vara, šķiet, iepatikusies. Kaut kas vilinošs tajā ir, un tas liek piedalīties šajā spēlē.

Neiesaistītajiem gan nozīmīgāks būtu cits jautājums: kā šo varu izmantos? Kas būs citādi nekā ir šobrīd? Kāds ir S. Āboltiņas kā nākamās premjeres darbības programma un mērķi?

Pagaidām tie ir neatbildēti jautājumi, jo ēteru aizpilda intrigas. Piemēram, par jaunu partiju, kuru it kā gatavojas veidot “Vienotības” citādi domājošais jeb t. s. liberālais spārns ar Ilzi Viņķeli un Lolitu Čigāni priekšgalā. Partijas veidošanai viņu potenciāls gan ir gaužām vājš, taču intrigu šīm runām piešķīrusi pati Āboltiņa kā jaunās partijas līderus minot Sandru Kalnieti un Egilu Levitu. Kā “Vienotības” vienotības aprūpētājs gan pieteicies politologs Ivars Ījabs, kurš interneta portālā “Satori” lietišķi izskaidrojis, ka varu “Vienotība” var saglabāt pašreizējā, lai arī varbūt ne tajā pievilcīgākajā veidolā (politologs lieto metaforu “cūkdelfīns” – “kāda efektīva un ne visai glīta radība, kura turklāt ir hibrīds”). “Tiem, kas mīl visu skaisto, glumais cūkdelfīns patiesi nekādu sajūsmu neradīs. Taču tieši cūkdelfīni ir tie, kas Latviju ir padarījuši tādu, kāda tā šodien ir. To, ka zvēru karalis Latvijā ir tieši cūkdelfīns, klusējot atzīst arī pārējie faunas locekļi,” tā Ījabs. Un, pat ja kāds biedrs “Vienotību” pametīs, šķiet, ka lielais vairākums tomēr būs apdomīgs.

Līdzīgs apdomīgums, visticamāk, tiks izspēlēts arī attiecībā pret Nacionālo apvienību, kurai pēdējā laikā nepārtraukti tiek kratīts ar pirkstu, draudot to izmest no koalīcijas un neaicināt nākamajā. Taču no varas spēles viedokļa praktiskāks variants būtu nacionāļus atstāt, bet pieaicināt klāt divas pašreizējās opozīcijas partijas – Reģionu apvienību un “No sirds Latvijai”. Un tad pēc vajadzības atgādināt – neaizmirstiet, ka varam iztikt arī bez jums. Skaldi un valdi!

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Tādi personāži kā Straujuma un Āboliņu ir jāsoda par valsts nodevību nelegālo migrantu jautājumā un nelikumīgā varas izmantošanā lēmumu pieņemšanā pakāpjot Latvijas satversmi un likumdošanu. Nav nekā nožēlojamāka no Vienotības puses virzīt tautas nīstu politiķi kas pat šajā seimā iebrauca izmantojot draudus, šantāžu un kukuļošanu pret Junkeru. Vienotības gals beidzot ir pienācis jo tās savtīgos nolūkus un valsts nodevību tagad redz pat naivākie vēlētāji.

  2. … Ijaba redzejumus par vecas nomenaklaturas parvaldito partiju politisko nakotni un to pilotvaliem – Vienotibu ieskaitot – varam mierigi atstat plaukta blakus akademiskiem tekstiem … jo vina tur sagrabstitas teoretiskas iespejas vairs neatbilst Bezabrenes realitate plustosam stravam, par kuram, liekas, vinam vairs nav ne jausmas …

  3. Mulki un niecibas.Gudri un viltigi.Normalu cilveku valdibaa nav.Ja ari kads pagadas,kurs tiesam gribetu kalpot Lavijai nepardodoties jebkuram,kurs lielaku piki piesola,tas atri vien tiek nolikts pie vietas.Nekad nevareju iedomaties,ka musu mazo Latviju parvaldis taadi Mesli-jaa,ar lielo burtu…

  4. Žurnālistiem ivēlētu domāt par LATVIJAS nākotni,jo jūs esat informatīvā vara,nevar dvēseli pārdot par naudu.Naids posta,miers baro,ja būsiet vienoti tad neviens nevarēs arī jums nodarīt pāri

  5. Kauns alkatībā pazaudēts un vēl cer uz Straujumas vietu.Redzēju TV kā izmainījās Straujumas visa būtība ,kad vietu dabūja Aboltiņa.Straujuma nāca ar ļoti lielu entuzianismu un enerģiju strādāt valsts labā,bet,bet….

  6. Staruhumai laiks iet penzijā

  7. Ceļu atbrīvošana rudajai lapsai? Jā uz to izskatās. Tas nekas ka izbalsoja Saeimas vēlēšanās un vieta laikam pirkta. Jā Latvija ar tādu premjeru ( korupcijas aizdomā ) tālu tiks…Ko prezidents – pieņems vai noraidīs šo aizdomīgo vietas pirkšanu Saeimā?

  8. Tas ir tas pats kas atņemt izbadējušai lauvai gaļas gabalu.

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (25)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Atlaist Saeimu vai atlaist vēlētājus?

Centrālā vēlēšanu komisija reģistrējusi parakstu vākšanai biedrības “Varu Latvijas tautai” atkārtoti iesniegto tautas nobalsošanas ierosinājumu par Saeimas atsaukšanu. Šādu parakstu vākšanu biedrība rosināja jau pagājušajā gadā, bet tā noslēdzās bez rezultāta šā gada 13. novembrī. Gada laikā bija izdevies savākt tikai 514 vēlētāju parakstu. Ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu var ne mazāk kā viena desmitā daļa jeb 155 224 vēlētāji. Diskutējot par šo iniciatīvu, sociālajos tīklos izskanējis arī tāds viedoklis: “Pat ja es piekristu, ka jāatlaiž šī Saeima, tomēr nav nekādas garantijas, ka tiks ievēlēts labāks parlaments, jo par to balsos tie paši vēlētāji, kas iepriekš.”

Lasītāju aptauja
Kas vairo bažas par Latvijas drošību?
Draugiem Facebook Twitter Google+