Mobilā versija
-3.3°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
30. oktobris, 2012
Drukāt

Varasvīri jums asaru nenoslaucīs

Foto - LETAFoto - LETA

Piektdien agri no rīta uz redakciju piezvanīja kāda kundze, mūsu laikraksta lasītāja. Viņa bija ļoti nobēdājusies, aizvainota un satraukta, jo ceturtdienas vakarā LTV ziņās uzzinājusi, ka viņa, latviete un Latvijas pilsone, turpmāk savu piederību latviešu tautai nevarēs uzrādīt. 


 

Kā zināms, tā nolēma Saeimas vairākums, noraidot nacionālistu priekšlikumu tautību pasē pēc brīvas vēlēšanās ierakstīt. Skaidrs, ka vismaz daļu latviešu šāds, mazākais, aizvainojošs, lēmums ir aizskāris. Arī manu telefonsarunas biedri, kas smagā pārdzīvojuma dēļ bija raudājusi visu nakti. Kā tā var rīkoties, rājās mana sarunu biedre, par tiem politiķiem vajagot rakstīt!

Atbildēju: vai tad mēs “Latvijas Avīzē” nerakstām?! Un, lūdzu, nemetiet visus politiķus pār vienu kārti! Kas tad aizstāvēja latvieša tiesības lasīt savu tautību valsts dokumentā? Tie bija visādi aprunātie nacionālisti. Jā, tie bija viņi! Un kas kā klints balsoja pret? Tie bija visi zatler-reformieši, izņemot vienīgi Igauņa kungu un Ingu Biti. Nu, un kā ar “Vienotību”? Pati Āboltiņa, Zaķis, Ābiķis… Pret!! Tomēr ne mazs pulciņš vienotībnieku palika pie tautas un tautības: A. Buiķis, I. Čaklais, I. Čepāne, O. Kalniņš, R. Kārkliņa, J. Kursīte-Pakule, Ainārs Latkovskis, I. Rībena, E. Smiltēns. Nacionāļu ierosmi atbalstīja visi zaļzemnieki un Olšteina komanda. Tātad nacionālās un valstiskās vērtības nav norakstītas. Par tām arī rūpes.

Ar kundzi norunājām, ka turpmāk asaras neliesim. Rīgā par tām neliekas ne zinis. Tāpēc prātīgāk būs uzmanīt partiju un to vadoņu uzvedību, varbūt pat kādā burtnīciņā pierakstīt savus novērojumus, lai jau uz tuvākajām vēlēšanām būtu ko pārdomāt.

Piektdien “Latvijas Avīzē” bija lasāms, kā Saeimas deputāti balsoja par tautības ierakstu pasē, un tas palīdzēs izvēlēties partiju, kurai atdot savu balsi.

Bet, ja ielūkojamies aizkulisēs, kas slēpjas aiz ceturtdienas nobalsojuma iemesliem dziļāk, tad būtu laiks ja ne atzīt, tad apspriest zināmas latviskas sabiedrības daļas vienaldzību, kārklu eiropeismu un nacionālo jūtu atrofēšanos. Kā arī prastu liekulību – daudz kulstīt mēli par savu identitāti, bet latvisko identitāti no publiska dokumenta izslēgt. Un – pat tiesībsargi klusē.

 

“Tos deputātus, kuri panāca, ka tautība no pasēm tiks vākta ārā, nākamajās vēlēšanās mēs paši izvāksim no Saeimas.” (“LA”, 29.10.2012., Uldis Ozoliņš Murjāņos)

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+