Mobilā versija
+3.2°C
Oļģerts, Aļģirds, Aļģis, Orests
Piektdiena, 20. janvāris, 2017
29. jūnijs, 2015
Drukāt

Kā vērtējat ECT spriedumu, kas paredz interneta portālu atbildību par to lietotāju komentāriem? (6)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Ilustratīvs foto

Uzziņa

ECT noraidījusi Igaunijas interneta medija "Delfi" sūdzību strīdā ar Igaunijas valsti par lasītāju komentāriem internetā. Jau pērn ECT bija pieņēmusi lēmumu, kas portāliem liek uzņemties atbildību par lasītāju ievietotajiem komentāriem, taču portāla īpašnieki to pārsūdzēja. Pēdējais ECT lēmums vairs nav pārsūdzams.

Strīds par tīmekļa komentāriem sākās 2006. gadā, kad "Delfi" Igaunijas versijā pie raksta par kravu pārvadājumu uzņēmēju Vjačeslavu Lēdo lasītāji publicēja 20 nomelnojošus komentārus. Kad "Delfi" Igaunijā bija zaudējis visu trīs līmeņu tiesās, medijs vērsās ECT.

Ingus Bērziņš, portāla “Delfi” galvenais redaktors: “Līdzšinējā pieredze Latvijas tiesu sistēmā rāda, ka tiem, kuri vēlas aizstāvēt savu godu un cieņu vai kuri jūtas aizskarti par internetā paustu vardarbību vai naida runu, tāpat ir labas iespējas civiltiesiski vai krimināltiesiski gūt gandarījumu, un ceru, ka šāda prakse turpināsies un nenotiks mēģinājumi ietekmēt medijus. Katrā ziņā “Delfi” Latvijā vienmēr ir operatīvi un stingri reaģējuši uz norādēm par nepieņemamu lietotāju radīto saturu un arī turpmāk tā rīkosies. Mēs jau tagad ļoti stingri sekojam komentāru saturam portālā. Jau tagad portālā ir daudz rakstu, kurus var komentēt tikai reģistrētie lietotāji – iespēja komentēt anonīmi ir liegta pie rakstiem par notikumiem Ukrainā un cilvēku personiskajiem stāstiem.”

Zita Lunde, portāla “TVNET” galvenā redaktore: “ECT lēmumu vērtēju kā absurdu, jo tas ietekmē vārda brīvību. Situācija portālos kopš 2006. gada, kad Igaunijā sākās tiesvedība par konkrēto gadījumu, ir būtiski mainījusies. Nedomāju, ka mūsu praktiskajā darba organizācijā būs kādas pārmaiņas. Jau tagad portālā ir dažādi veidi, kā šķirot cieņu aizskarošus un naidu kurinošus komentārus – mums ir cilvēki, kas nodarbojas ar to, ir arī automātiskā sistēma, kas dzēš necenzētos vārdus, tāpat lasītāji var ziņot par neatbilstošiem komentāriem. Esam lieguši iespēju anonīmi komentēt rakstus, kas skar sabiedrībā jutīgus tematus, piemēram, par notikumiem Ukrainā un 9. maija svinībām. Vispār komentāru iespēju esam lieguši pie publikācijām, kuros ir paziņojums par kāda cilvēka nāvi. Reizēm lasītāji ķīvējas ar mums, ka liedzam izteikties, taču mēs esam aicinājuši rakstīt korektus komentārus.”

Anda Rožukalne, Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas studiju katedras vadītāja: “Kādreiz interneta portālu anonīmās sadaļas portālu īpašnieki uzskatīja kā nepieciešamas, lai palielinātu viedokļu daudzveidību un veicinātu demokrātiju, bet mūsdienās šī ilūzija ir pārdzīvota. Šādi nav piedzīvojams demokrātijas uzplaukums, bet ir uzplaukušas neiecietības kloākas. Ar ECT spriedumu ir radīts precedents – ja interneta medijs ļauj anonīmi komentēt savā vietnē, tad medijs par tajā pausto ir atbildīgs. Reālajā plašsaziņas līdzekļu praksē notiek dinamiska attīstība, piemēram, vairāki ASV ziņu portāli ir slēguši anonīmās komentēšanas iespēju. Latvijas ziņu portāli tikmēr investē līdzekļus, lai novietotu tehniskās barjeras anonīmiem komentāriem, piemēram, veidojot datubāzes ar atslēgvārdiem, kuri nav pieļaujami komentāros, kā arī liedzot piekļuvi no IP adresēm, no kurām nāk naidīgi komentāri.

Mana pozīcija ir līdzīga ASV interneta medija “HuffingtonPost” vadītājas Arianas Hafingtones paziņojumam, ka naudas tērēšana lietotāju satura moderēšanai ir lieka un ka internets mūsdienās jau ir pārdzīvojis pusaudža gadus un kļuvis pieaudzis, un attiecīgi atbildīgi ir jārīkojas pašiem lietotājiem. Pērn pēc ECT sākotnējā sprieduma, piemēram, “Delfos” parādījās raksti, kurus var komentēt tikai reģistrētie komentētāji. Lai gan iepriekš portālu vadītāji teica – ja nebūs iespēju komentēt anonīmi, nebūs apmeklētāju. Taču to darbs turpinās, portāli attīstās, turklāt pētījumi liecina, ka tikai trīs līdz četri procenti lietotāju regulāri raksta komentārus pie rakstiem. ECT spriedums ir arī precedents cilvēkiem, kas ir cietuši, saņemot apvainojumus internetā, – viņi var prasīt atbildību no attiecīgā portāla. Vārda brīvība nav jāinterpretē ka absolūts lielums, tās robežas ir apmelojumi un apvainojumi. ECT spriedums neliedz paust uzskatu, tas traucē nesodīti apkaunot citus.”

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. 1/ Šūmēšanās par reģistrāciju un anonīmajiem komentāriem ir bezjēdzīga. Es principā nelur nereģistrejos, jo apzinos, ka, ja kādam būs interese , viņš mani pāris minūšu laikā atšifrēs.
    2/ Dīvaini ir tas, ka Latvijas rakstu komjentāri izceļas ar savstarpējiem personiskajiem apvainojumiem, lamāšanos, apsaukāšanos, utt, pa lielākai daļai aizejot tālu prom no publikācijas būtības. Neredzu tadas tendences ārpus Latvijas saitos. Vaj varbūt tur ir stingrāki moderatori? Vai arī ļaudis nav tik žultaini?

  2. POZITĪVI!!! JA VAR VISU RUNĀT AIZ MUGURAS, TAD VAR ARĪ REĢISTRĒTIES UN IZTEIKT SAVAS DOMAS!!! Demoralizētāji noteikti atkritīs!!! UZZINĀSIM arī LA IEMĪĻOTO sveštautieti!??

  3. Esmu par vārda brīvību-anonīmi vai reģistrēti. Cilvēki jāaudzina un jāmeklē rokā tie, kas visu grib demoralizēt.

  4. negatīvi.

  5. strausa politika – neredzēju, tātad nav !
    Protams, feņas leksiku vajag filtrēt, bet viedokļus nedrīkst aiztikt !
    Kā citādi redzēt, kurš ir pret un pret ko ?

  6. tikai regjistreeti lietotaaji komentet … autirozacija caur i bankaam 🙂

Tramps spiests taisnoties: Man nav nekā kopīga ar Krieviju (5)Draudzības ordeni nāksies sūtīt atpakaļ
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Ticība pensiju sistēmai – jauna reliģija

“Swedbank” šonedēļ pasākumā žurnālistiem analizēja Latvijas pensiju sistēmas ilgtspēju un stāstīja par Latvijas iedzīvotāju vēlmēm vecumdienās. Bankas veiktā sabiedriskās domas aptaujā atklājies, ka attiecībā uz vēlamo pensijas apmēru cilvēku gaidas kļūst arvien augstākas – kā vēlamo pensijas apmēru cilvēki min 885 eiro. Taču vienlaikus aptauja liecina, ka Latvijas iedzīvotāji ir skeptiski noskaņoti par pensiju sistēmas ilgtspēju un 10 ballu skalā to novērtē vien ar piecām ballēm. Bankas sniegtā informācija un komentāri tika apspriesti arī sociālajos tīklos, un, lūk, Ojārs Stūre savā tviterkontā raksta: “Diskusija par pensijām no sociālekonomiskas lēnām pārtop reliģiskā – daži tic, ka pensijas būs, citi ne…” Kāds Igors viņa domu paturpina: “… jāiet skaitīt lūgšanu svētdienā pie Valsts sociālās apdrošināšanas biroja.”

Juris Lorencs: Diena, kas izmainīs pasauli?Līdz ar Trampa ievēlēšanu kārtis pasaules politikā izdalītas no jauna.
Lasītāju aptauja
Vai atbalstāt militārās mācības ieviešanu vidusskolā?
Draugiem Facebook Twitter Google+